Druvienu grib celt saulītē

2015. gada 2. aprīlis 00:00

1026

Normunds Zalpēteris uzskata, ka, palīdzot citiem, dzīvi iespējams padarīt labāku

Novadnieks Normunds Zalpēteris ir druvēnietis, viņš uzskata, ka ikviens savas dzimtās vietas labā var paveikt daudz, tikai tas ir jāvēlas. Tieši tāpēc Normunds rod laiku, lai ar savu padomu un ieteikumiem būtu kopā ar aktīvu druvēniešu grupu jeb Druvienas cilti un veidotu Druvienu par latviskās dzīvesziņas centru ne tikai novadā, bet visā Latvijā.

Mūzika sakārto dvēseli
„Mācījos Druvienas pamatskolā, mācības turpināju Lizuma vidusskolā. Latviskās dzīvesziņas tradīcijām skolā neesmu gājis cauri. Tās man bija svešas četrdesmit mana mūža gadus līdz brīdim, kad par dzīvesziņas filozofiju sāka interesēties dzīvesbiedre Ilze, apmeklējot dažādus seminārus un nodarbības. Pats gan tos pagaidām neapmeklēju, jo man tie šķiet kā raganu pasākumi. To sakot, nedomāju neko sliktu, jo ragana būtībā ir vieda sieviete. Abas meitas - divpadsmit gadus vecā Laura un septiņgadīgā Elza - mācās mūzikas skolā, tāpēc piedalāmies dažādos pasākumos, kas ir saistīti ar latvisko dzīvesziņu,” stāsta Normunds, kurš pats arī kopš bērnu dienām bijis saistīts ar mūziku. „Man bija laba mūzikas skolotāja Aina Pilāte, kura iemācīja pūst tauri. Daudz ko iemācīja arī Ligita Trekše, kura strādāja Druvienas kultūras namā. Mācoties Lizuma vidusskolā, nodibināju vokāli instrumentālo ansambli „Lagūna”, kurā pats spēlēju ģitāru. Būdams students, vēl divus gadus uz mēģinājumiem braucu no Rīgas. Mūzika man daudz ir palīdzējusi, jo tā sakārto cilvēka dvēseli,” uzskata novadnieks. Normunds atceras, ka savulaik teicis, ka nekad negribētu dzīvot laukos, jo padomju gados to vien darījis, kā strādājis gan kolhozā, gan vecāku saimniecībā. „Toreiz man šķita, ka šis darbu cikls atkārtojas gadu pēc gada. Domāju, nekad mūžā neko tādu vairs nedarīšu, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas bija skaidrs, ka došos studēt, ka dzīvošu tikai pilsētā.”

Akadēmiskais grāds nav pašmērķis
Viņš var lepoties ar plašām zināšanām vadībā un ekonomikā, ar diviem maģistra grādiem un iespējām iegūt zinātņu doktora grādu. Divus gadus Normunds studējis doktorantūrā Vācijā un arī Šveicē. „Tomēr doktora grādu vēl neesmu ieguvis. Pie visa bija vainīgs paaugstinājums darbā, kā arī ģimenes pieaugums, tāpēc nācās izšķirties - rakstīt doktora disertāciju, vairāk pievērsties ģimenei vai pieņemt paaugstinājumu. Es izšķīros par labu ģimenei un paaugstinājumam darbā, uzskatot, ka doktorantūrai varu pievērsties arī tagad. Akadēmiskais grāds nav mans pašmērķis,” saka Normunds. Studējot Vācijā, viņš izpratis, kas īsti ir ekonomika. „Iespējams, tas bija tāpēc, ka, studējot Latvijā, vairāk ballējāmies, nekā mācījāmies. Vācijā “saslimu” arī ar mārketingu. Tas man patika tāpēc, ka mārketingā ir ļoti daudz radošuma, kā arī ir vajadzīga matemātiski loģiska pieeja it visam.” Normunds sevi raksturo vairāk kā loģisku, mazāk kā kreatīvu cilvēku. Skolā viņam labi padevusies matemātika, tāpēc matemātikas skolotāja ātri vien apķērīgo skolnieku iesaistījusi „Cipariņa” klubā. Normunds skolas gados nekad sevi nav uzskatījis par „zubrilu”, bet darbošanās „Cipariņa” klubā viņam likusi sajusties kā vienam no izredzētajiem. Viņš piedalījies daudzās olimpiādēs. „Druviena savulaik bija pārņemta ar šahu. Darbojās šaha klubs, kur spēlēja lielmeistari, kas neaizmirsa arī par mums – mazajiem. Stundu starpbrīžos skrējām uz šaha klubu. Arī savai vecākajai meitai Laurai esmu iemācījis spēlēt šahu kopš sešu gadu vecuma. Šahs ir matrice, kas liek domāt vismaz divus gājienus uz priekšu,” saka Normunds.

Nevēlējies būt skrūvīte
Studējot Vācijā, Normunds praktizējies firmā „Siemens”. Tur piedāvāts arī darbs, bet viņš sapratis, ka nevēlas būt skrūvīte lielā mehānismā. „Vācijā dzīve būtu sakārtota, bet sapratu, ka Latvija ir tā vieta, kur varu būt kaut kas vairāk nekā skrūvīte. Abi ar Ilzi braucām atpakaļ uz Latviju, kur mani pieņēma darbā firmā „Siemens”. Saņēmu vēl citus darba piedāvājumus. Kādu laiku strādāju „Parex” bankā, tad mani kā projektu vadītāju pārpirka „Hansabanka”. Tās vadītāja Ingrīda Blūma gāja projām, sākās darbinieku rotācija. Es kļuvu par mārketinga vadītāju. Visbeidzot saņēmu piedāvājumu no „Latvijas Mobilā Telefona”. Tikko palika pieci gadi, kopš esmu saistīts ar „LMT”. Tas ir darbības lauks, kur mārketings ir ļoti aktīvs, jo jācīnās par katru klientu,” Normunds izstaigā amatu kāpnes. Viņu vienmēr interesējušas arī tehnoloģijas. Tas, kā ar to palīdzību dzīvi iespējams padarīt labāku.

Ieinteresē baltu simboli
„Mani ir interesējuši baltu simboli, jo arī mārketings balstās uz simbolu valodu. Esmu izlasījis vairākas grāmatas par simboliem. Pagājušajā vasarā piedalījos latviskās dzīvesziņas nometnē, ko Druvienas pamatskolas direktore Velga Černoglazova Druvienā organizē jau vairākus gadus. Manī tā radīja dežavū sajūtu. Dzīvojām pie vecākiem Druvienā. No rīta cēlāmies un kopā ar bērniem nācām uz Druvienas skolu. Pēc gadiem atkal gāju to pašu ceļu, tikai šoreiz kopā ar bērniem. Tā bija vārdos neizsakāma un enerģētiski piepildīta sajūta. Starp citu, nometnē iemācījos spēlēt arī kokli. Man ir arī pašam sava kokle, kas tapusi Druvienā,” lepojas Normunds. Ar Velgu spriests par to, ka Druviena varētu kļūt par latviskās dzīvesziņas centru. Normundam simpatizē, ka druvēnieši sadarbībā ar skolu un Vītolu ģimeni ir gatavi veidot Druvienas cilti. „Sapratu, ka te var būt noderīgas manas mārketinga speciālista zināšanas, ka ar tām varu ne tikai pelnīt naudu, bet arī palīdzēt cilvēkiem. Savulaik kopā ar Rūtu Dimanti darbojos projektā „Paēdušai Latvijai”, kas deva lielu gandarījumu. Esmu iesaistījies projektā, kurā tiek vākti līdzekļi Ukrainas bērnu atvešanai uz Latviju, kur viņi varētu iziet rehabilitācijas kursu. Projektā piedalās arī Gulbenes Rotari klubs. Palīdzu salikt mārketinga koncepciju. Jūtu, ka tajā ir jauda un enerģija.”
Latviešiem ir dainas, pasakas, dejas, ornamenti un simboli, caur kuriem latviskā dzīvesziņa nonāk līdz mūsdienu cilvēkam. „Pienācis laiks atkodēt baltu zīmes un simbolus, lai izprastu to pielietojumu. Vēlos rakt dziļāk, lai saprastu, kā tie strādā uz mūsu zemapziņu. Ar savu mārketinga pieredzi varu palīdzēt veidot Druvienu par latviskās dzīvesziņas centru jeb modinātavu, lai katrs var nākt, piedāvāt kaut ko jaunu un līdzdarboties. Šobrīd, kā tipiskajiem latviešiem raksturīgi, katrs darbojas pats par sevi. Druviena šāda latviskās dzīvesziņas centra izveidei ir ļoti piemērota ne jau tāpēc, ka es te esmu dzimis. Kopā ar dažādi domājošajiem cilvēkiem ir jāmeklē savs ceļš. Mana dzīvesbiedre Ilze šo ieceri pielīdzina trešajam bērnam ģimenē. Par senču viedumu ir ieinteresējušās abas meitas,” stāsta Normunds. Viņš uzskata, ka latviskajai dzīvesziņai šodien jāpiešķir cits formāts, liekot apzināties, ka tas reizē ir arī stilīgi, bet tajā pašā laikā pietiekami dziļi. „Varbūt Druvienai, kļūstot par šādu centru, cilvēki vēlēsies braukt uz šejieni, dzīvot šeit. Es ticu, ka līdzīgi kā Austras kokam viena ideja sāks pievilkt vēl daudzas citas idejas. Ja idejai būs jēga, tad parādīsies arvien vairāk domubiedru.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Druvienu grib celt saulītē

Kategorijas