Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Ar zemkopības ministru tiekas aptuveni trīs simti lauksaimnieku

Malda Ilgaža
Vietējās ziņas

2015. gada 9. aprīlis 07:00

2872
Ar zemkopības ministru tiekas aptuveni trīs simti lauksaimnieku

Vakar Gulbenes kultūras centrā reģionālajā seminārā, kas ir pēdējais šajā pavasarī, pulcējās aptuveni trīs simti lauksaimnieku, lai tiktos ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, Lauku atbalsta dienesta un Lauku attīstības atbalsta dienesta speciālistiem, uzdotu viņiem jautājumus par jaunumiem, kas šogad saistās ar Eiropas atbalsta maksājumu saņemšanu.

Naudai jānonāk laukos

„Atbalstu nauda ir domāta, lai to godprātīgi ieguldītu mūsu laukos. Aicinu nekritizēt tos, kas ir piedalījušies atbalstu saņemšanas nosacījumu izstrādē, jo viņiem ir pieredze. Darīsim, cik vien ir pārvaldošo dienestu spēkos, lai nauda nonāktu laukos. Tas ir uzdevums visiem atbildīgajiem ierēdņiem. Ja mēs atceltu kaut vai pusi no visiem nosacījumiem, kur mēs tad nonāktu?  Parasti ir tā, ka tie, kas dod naudu, liek ievērot arī savus nosacījumus. Viņus pārliecināt ir grūti,” teica J.Dūklavs.

Ministrs lauksaimniekiem centās izskaidrot kārtību, kas saistīta ar dīzeļdegvielas piešķiršanu lauksaimniekiem. Viņš mierināja zemniekus, ka vairs nepastāv birokrātija, kas līdz šim saistījusies ar zemi, kas zemesgrāmatas kadastrā reģistrēta kā lauksaimniecības zeme.

Uz jautājumu, vai Lauku atbalsta dienests tiešos maksājumus varētu piesaistīt ražošanai, nosakot minimālo apgrozījumu no hektāra, tika atbildēts, ka Eiropa tam nepiekrīt. „Nedomājiet, ka visā Eiropā visi grib atbalstīt lauksaimniecisko ražošanu pie mums, lai mēs izslauktu vairāk piena vai izaudzētu vairāk graudu!” teica J.Dūklavs.

Lauksaimniekiem ministrs vēlēja izturību, piebilstot, ka ir valstis, piemēram, Ukraina, kur lauksaimnieki ir ārkārtīgi sarežģītā situācijā, tomēr viņi ir atraduši produkcijas noietu ārpus valsts un ne jau Eiropā. „Ne jau tie, kuri ražo pienu, var noteikt, cik lielā mērā produkti ir pārdodami ārpus Latvijas robežām. Piena pārstrādātājiem jābūt aktīvākiem. Interese ir, bet esam slinki. Kāpēc Ukrainā redzēju veikalos Lietuvas sieru, bet Latvijas ieraudzīt nevarēju,” piebilda ministrs.

Ar vienu kultūru būs par maz

Klausoties Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieka Induļa Āboliņa detalizēto skaidrojumu par tiešajiem maksājumiem šajā gadā, ikvienam kļuva skaidrs, ka nāksies nodarboties ne tikai ar matemātiskiem aprēķiniem, bet arī precīzi ievērot noteiktos pamatnosacījumus tiešo maksājumu saņemšanai. I.Āboliņš brīdināja, ka šogad saimniecībām nākšoties izturēt arī ļoti bargas kontroles, kā arī ievērot smalkas nianses. Uzskatāmi tika rādīts, kurā atbalsta saņemšanas pieteikuma iesniegumu ailē jāprot precīzi ievilkt krustiņu, pretējā gadījumā atbalsta maksājums lauksaimniekam var aiziet gar degunu.

Šogad ir ieviests jauns zaļināšanas maksājums. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem, kam ir tiesības saņemt vienoto platības maksājumu, jāievēro vairākas zaļināšanas prasības. Piemēram, jādažādo kultūraugi, jāsaglabā esošie ilggadīgie zālāji, jāņem vērā ekoloģiski nozīmīgas platības. Zaļināšanas prasības var nenodarbināt to lauksaimnieku prātus, kas saimnieko bioloģiski, kā arī tajās saimniecībās, kur aramzemes platība ir mazāka par desmit hektāriem, jo tās maksājumu saņems automātiski.

I.Āboliņš zemniekiem ieteica paspēlēties ar internetā pieejamo zaļināšanas kalkulatoru, lai noskaidrotu, vai platības atbilst zaļināšanas maksājuma saņemšanai. Šī atbalsta saņemšanā nozīme būs pat diviem metriem. Ja no uzrādītās platības, veicot kontroli uz vietas saimniecībā, šo metru pietrūks, arī atbalsts būs attiecīgi mazāks.

„Šogad pieteikšanās platību maksājumiem pagarināta līdz 22.maijam. Līdz 1.maijam jāveic izmaiņas lauku bloku kartēs, ja ir izcirsti tajās iezīmētie ainavu elementi un tamlīdzīgi. Līdz šim nav bijis jāievēro nosacījums, ka līdz 15.augustam ir jābūt nopļautiem vai noganītiem zālājiem. Ja tas netiks izdarīts, atbalsta nebūs,” brīdināja I.Āboliņš.

Jāieskatās savā pasē

Šī norāde attiecināma uz gados jaunajiem lauksaimniekiem, lai nebūtu tā, ka cilvēks ir pieteicies gados jauno lauksaimnieku atbalsta maksājumam, bet viņam šogad paliek nevis 40, bet 41.gads. Šo maksājumu var saņemt piecus gadus, skaitot no saimniecības izveidošanas gada. To piešķir par pirmajiem 90 hektāriem.

Šogad līdz 15.jūnijam ir iespējams pieteikties arī mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, bet no tās izstāties varēs tikai 2016.gadā. Būtiski, lai tie, kas pieteiksies šai shēmai, saglabātu tādu pašu hektāru skaitu, kāds tas tika deklarēts šogad. Minimālā platība ir viens hektārs.  Viņš skaidroja arī brīvprātīgo saistīto atbalstu par govīm, kazām, liellopiem, aitām, kartupeļiem un citam. It visā ir jāievēro noteiktas līdz šim nebijušas nianses.
Kategorijas

Kategorijas