Šis būs smags gads

2015. gada 9. aprīlis 00:00

105

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Gulbenē tiekas ar trīs simtiem lauksaimnieku

Vakar Gulbenes kultūras centrā reģionālajā seminārā, kas ir pēdējais šajā pavasarī, pulcējās aptuveni trīs simti lauksaimnieku, lai tiktos ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, Lauku atbalsta dienesta un Lauku attīstības atbalsta dienesta speciālistiem, uzdotu viņiem jautājumus par jaunumiem, kas šogad saistās ar Eiropas atbalsta maksājumu saņemšanu.
Lauksaimnieki atzina, ka daudzi jautājumi jau ir skaidri. To apliecināja ar lauksaimniecības konsultante Aiva Rēdere no Stāmerienas pagasta. „Bija vispārīga informācija, kas lauksaimniekiem jau bija zināma. Ja rudenī viņi īsti neizprata zaļināšanas prasības, tad tagad viss ir skaidrs. Zemnieki gaida projektu atvēršanu. Šādas konferences ir vajadzīgas, jo cilvēkiem ir iespējams paust arī savu viedokli un uzdot jautājumus,” viņa teica. Arī pēc konferences zemnieki gluži kā bites bija apsēduši ministru, lai viņu izvaicātu.
Stāmerienas pagasta lauksaimnieks Mārtiņš Upāns, kurš ar lauksaimniecisko ražošanu nodarbojas daudzus gadus un šogad plāno tikt galā jau ar 250 hektāriem, atzina, ka daudz ko no konferencē dzirdētā jau izzinājis Zemkopības ministrijas interneta mājas lapā, tāpēc to varējis „laist gar ausim”. „Gribēju savām zināšanām gūt vēlreizēju apstiprinājumu. Protams, bija dažas sīkas nianses. Nekas no dzirdētā mani arī nepārsteidza. Tā kā esmu bioloģiskais zemnieks, man neskar arī jaunās zaļināšanas prasības.   Pagastā ir vēl daudz brīvas zemes, tāpēc atliek slēgt jaunus nomas līgumus, lai tās apsaimniekotu,” teica M.Upāns, kurš nodarbojas ar graudkopību.

Naudai jānonāk laukos
J.Dūklavs aicināja lauksaimniekus šoreiz neapspriest likumus un regulas. „Tā ir bezjēdzīga nodarbošanās. Ne mēs šo likumus un regulas varam izmainīt, ne atcelt. Tā ir tikai lieka laika tērēšana,” teica ministrs. „Aicinu nekritizēt tos, kas ir piedalījušies atbalstu saņemšanas nosacījumu izstrādē, jo viņiem ir pieredze. Darīsim, cik vien ir pārvaldošo dienestu spēkos, lai nauda nonāktu laukos. Tas ir uzdevums visiem atbildīgajiem ierēdņiem. Parasti ir tā, ka tie, kas dod naudu, liek ievērot arī savus nosacījumus. Viņus pārliecināt ir grūti,” teica J.Dūklavs. Ministrs lauksaimniekiem centās izskaidrot kārtību, kas saistīta ar dīzeļdegvielas piešķiršanu lauksaimniekiem. Viņš nebaidījās būt nedaudz bargs, sakot, ka vairs nebūs iespējams dažādi shēmot, lai negodīgi saņemtu atbalsta maksājumus. „Pasakiet, cik valsts dažādos nodokļos, nodevās un atbalstos ir iedevusi atlaidi lauksaimniekiem visā valstī kopā? Summa ir ļoti liela, tāpēc tad, kad Finanšu ministrijā un citās institūcijās strīdamies par lauksaimniecības jautājumiem, nedomājiet, ka visi atbalsta lauksaimniecību. Daudzu citu nozaru pārstāvji saka, ka lauksaimnieki dzīvo kā nieres taukos, bet vēl kaut ko prasa,” bilda ministrs. Viņš mierināja zemniekus, ka vairs nepastāv birokrātija, kas līdz šim saistījusies ar zemi, kas zemesgrāmatas kadastrā reģistrēta kā lauksaimniecības zeme. „Ņemiet zāģi un cirvi pār plecu un ejiet cirst tur visus krūmus!” mudināja ministrs. Uz jautājumu, vai Lauku atbalsta dienests tiešos maksājumus varētu piesaistīt ražošanai, nosakot minimālo apgrozījumu no hektāra, tika atbildēts, ka Eiropa tam nepiekrīt. „Nedomājiet, ka visā Eiropā visi grib atbalstīt lauksaimniecisko ražošanu pie mums, lai mēs izslauktu vairāk piena vai izaudzētu vairāk graudu!” teica J.Dūklavs. Lauksaimniekiem ministrs vēlēja izturību, piebilstot, ka ir valstis, piemēram, Ukraina, kur lauksaimnieki ir ārkārtīgi sarežģītā situācijā, tomēr viņi ir atraduši produkcijas noietu ārpus valsts un ne jau Eiropā. „Ne jau tie, kuri ražo pienu, var noteikt, cik lielā mērā produkti ir pārdodami ārpus Latvijas robežām. Piena pārstrādātājiem jābūt aktīvākiem. Interese ir, bet esam slinki. Kāpēc Ukrainā redzēju veikalos Lietuvas sieru, bet Latvijas ieraudzīt nevarēju?” piebilda ministrs.
Konferences laikā zemkopības ministrs saņēma patīkamu ziņu, ka Latvija piena kvotu izpildījusi par 99,1 procentu. Zālē atskanēja ovācijas un skaļi aplausi īpaši no piena ražotāju puses.

Ar vienu kultūru būs par maz
Klausoties Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieka Induļa Āboliņa detalizēto skaidrojumu par tiešajiem maksājumiem šajā gadā, ikvienam kļuva skaidrs, ka nāksies nodarboties ne tikai ar matemātiskiem aprēķiniem, bet arī precīzi ievērot noteiktos pamatnosacījumus tiešo maksājumu saņemšanai. I.Āboliņš brīdināja, ka šogad saimniecībām nākšoties izturēt arī ļoti bargas kontroles, kā arī ievērot smalkas nianses. Uzskatāmi tika rādīts, kurā atbalsta saņemšanas pieteikuma iesniegumu ailē jāprot precīzi ievilkt krustiņu, pretējā gadījumā atbalsta maksājums lauksaimniekam var aiziet gar degunu.
Šogad ir ieviests jauns zaļināšanas maksājums. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem, kam ir tiesības saņemt vienoto platības maksājumu, jāievēro vairākas zaļināšanas prasības. Piemēram, jādažādo kultūraugi, jāsaglabā esošie ilggadīgie zālāji, jāņem vērā ekoloģiski nozīmīgas platības. Zaļināšanas prasības var nenodarbināt to lauksaimnieku prātus, kas saimnieko bioloģiski, kā arī tajās saimniecībās, kur aramzemes platība ir mazāka par desmit hektāriem, jo tās maksājumu saņems automātiski. I.Āboliņš zemniekiem ieteica paspēlēties ar internetā pieejamo zaļināšanas kalkulatoru, lai noskaidrotu, vai platības atbilst zaļināšanas maksājuma saņemšanai. Šī atbalsta saņemšanā nozīme būs pat diviem metriem. Ja no uzrādītās platības, veicot kontroli uz vietas saimniecībā, šo metru pietrūks, arī atbalsts būs attiecīgi mazāks.
„Šogad pieteikšanās platību maksājumiem pagarināta līdz 22.maijam. Līdz 1.maijam jāveic izmaiņas lauku bloku kartēs, ja ir izcirsti tajās iezīmētie ainavu elementi un tamlīdzīgi. Līdz šim nav bijis jāievēro nosacījums, ka līdz 15.augustam ir jābūt nopļautiem vai noganītiem zālājiem. Ja tas netiks izdarīts, atbalsta nebūs,” brīdināja I.Āboliņš.

Jāieskatās savā pasē
Šī norāde attiecināma uz gados jaunajiem lauksaimniekiem, lai nebūtu tā, ka cilvēks ir pieteicies gados jauno lauksaimnieku atbalsta maksājumam, bet viņam šogad paliek nevis 40, bet 41.gads. Šo maksājumu var saņemt piecus gadus, skaitot no saimniecības izveidošanas gada. To piešķir par pirmajiem 90 hektāriem.
Šogad līdz 15.jūnijam ir iespējams pieteikties arī mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, bet no tās izstāties varēs tikai 2016.gadā. Būtiski, lai tie, kas pieteiksies šai shēmai, saglabātu tādu pašu hektāru skaitu, kāds tas tika deklarēts šogad. Minimālā platība ir viens hektārs. „Šajā shēmā paredzētās priekšrocības var izpalikt, ja lauksaimnieks radījis mākslīgus apstākļus to saņemšanai. Piemēram, vienam tēvam ir četri dēli, bet pieci hektāri sadalīti uz visiem,” atkal brīdina I.Āboliņš.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Šis būs smags gads

Kategorijas