Uzticīga baznīcai un draudzei

2015. gada 10. aprīlis 00:00

1045

Gunta Stradiņa saņem īpašu apbalvojumu

Gunta Stradiņa no Velēnas ir saņēmusi Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas apbalvojumu “Uzticības vairogs” par ilggadēju un uzticīgu kalpošanu baznīcai un Velēnas evaņģēliski luteriskajai draudzei.

Kājas trīcēja
Apbalvojumu Gunta saņēma Lieldienu dievkalpojuma laikā, līdz tam viņai pat nebija ne mazākās nojausmas, ka kaut kas tāds notiks. Mājinieki, kuri gan zināja par to, visu turēja lielā noslēpumā, un tas viņiem arī izdevās. “Man pateica tikai to, kā šādu apbalvojumu piešķirs kādam cilvēkam, bet tas cilvēks to nezinot. Domāju, ka tā būs mūsu draudzes priekšniece Liena. Pie sevis nopriecājos - jauki. Bet izrādījās, ka tā biju es!” atceras Gunta.
Lieldienu dievkalpojuma vidū viņa tika pasaukta pie altāra. “Kājas man trīcēja,” savas sajūtas vēl joprojām Gunta nav aizmirsusi. Luterāņu mācītājs Ilgvars Matīss ap kaklu viņai aplicis “Uzticības vairoga” piekariņu. To Gunta nenoņem. “Nezināju, ka tāds apbalvojums eksistē,” viņa saka un vairākas reizes atkārto, ka nav to pelnījusi, jo pēc dabas Gunta ir ļoti pieticīga. Viņa dara darbus, bet publiski nevēlas lepoties ne ar sevi, ne daudzu gadu laikā padarīto. Mazmeita Arta tāpat kā mazdēla Arta draudzene Simona “Dzirkstelei” atzīst, ka esot lepnas un priecīgas par to, ka Guntas darbs ir novērtēts. “Vecmamma neizlaiž nevienu talku. Mēs jau viņu reizēm sarājam, ka mājās neredzam,” saka mazmeita, un Gunta arī atzīst, ka esot bijis tā, ka mazdēls atbraucis no Vācijas, bet viņai jādodas uz talku. “Es viņiem skaidroju, ka jūs vēl redzēšu, bet uz baznīcu nevaru neiet.”

Nedrīkstēja, bet gribējās
Gunta uz Velēnu atnākusi dzīvot pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, jo dzimusi Ilzenes pusē (Alūksnes novads), bet pēc kāda laika viņas vecāki pārcēlušies uz dzīvi Sinolē.
Sešdesmitie gadi bija laiks, kad uz baznīcu nedrīkstēja iet, bet tā gribējās! Lai arī vecāki nebija ticīgi, viņi nebija arī pret baznīcu. “Toreiz baznīcā pārvaldnieks bija Vilis Galejs. Viņš mani uzveda augšā. Tur, kur ir ērģeles. No turienes varēja visu redzēt un dzirdēt. Gāju tad, kad notika dievkalpojumi. Cilvēki slepus tos apmeklēja, un tie, kas baidījās, kāpa augšā,” atceras Gunta un piebilst, ka Velēnas baznīca ir tik skaista! “Tas ir mūsu lepnums. Tie, kas brauc garām, noskatās uz to.”
Pa šiem daudzajiem gadiem Gunta ir pārliecinājusies un zina, ka baznīca dod spēku. Citreiz pietiek tikai tur pasēdēt. Baznīcā ir īpaša aura, vārdos neaprakstāma. Savukārt sprediķi liek aizdomāties. Viņa domā, ka cilvēks nevar dzīvot, nekam neticot. “Pār mums ir augstāki spēki, un tas ir pierādījies. Kādu laiku mans vīrs bija slims. Mācītājs aizlūdza par viņa veselību. Nezinu, varbūt tā bija sagadīšanās, bet vīrs atlaba. Tā patiešām notika,” stāsta Gunta, kura ne tikai piedalās visās talkās un jau gaida nākamo, kura notiks 25.aprīlī, bet arī cītīgi apmeklē dievkalpojumus, savulaik draudzē veikusi rakstvedes pienākumus, bet tagad veic diakonijas darbus. Viņa skaidro, ka tas nozīmē došanos pie veciem, vientuļiem, nevarīgiem cilvēkiem, piedāvājot palīdzību. Un, tā kā visu mūžu viņa nostrādājusi Velēnas pastā, tad pazīst cilvēkus un zina visas mājas. “Man ir pavisam vienkārša biogrāfija,” saka Gunta. Viss darba mūžs veltīts pastam. Kopā 48 gadi. Būtu nostrādājusi visus 50 gadus, bet mazās pasta nodaļas, arī Velēnas, tika slēgtas.

Par Guntu
Velēnas draudzes vecākā Liena Vaļģe:
◆ Gunta ir ļoti pieticīga, klusa, kautrīga, bet ļoti darbīga. Viņai ir 75 gadi, bet viņa nāk uz katru dievkalpojumu un piedalās visur, kur ir nepieciešamas čaklas rokas. Viņa vienmēr nāk un palīdz. Guntai draudze ir ļoti svarīga. Viņa ir tas cilvēks Velēnā, kas visilgāk ir saistīta ar mūsu baznīcu un draudzi. Viņa ir pelnījusi apbalvojumu “Uzticības vairogs”, citu domu nemaz nebija, un viņa ir pirmā, kas mūsu draudzē ir saņēmusi šādu apbalvojumu. Zinot, ka par kalpošanu Gulbenes luterāņu baznīcā arī tika pasniegti “Uzticības vairogi”, sapratu, ka ir šāda iespēja, un man bija skaidrs, ka Guntai tas jāsaņem, jo viņa ir pelnījusi. Apbalvojums viņai tika pasniegts Lieldienās, lai gan cerēju, ka tas notiks agrāk, bet, kā izrādījās, tas ir garš process. Iesniegumu Baznīcas apbalvojumu domei uzrakstīju jau oktobra beigās, novembra sākumā. Cerēju, ka varbūt šo apbalvojumu viņa saņems Ziemassvētkos, bet, tā kā tas nav vienkāršs apbalvojums, tad iesniegumu izskata un izvērtē speciāla komisija Rīgā. Guntai apbalvojumu pasniedza mūsu mācītājs Ilgvars Matīss.

Uzziņai
◆ Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) apbalvojums “Uzticības vairogs” dibināts 2005.gada 2.oktobrī. Ar “Uzticības vairogu” apbalvo personas par sevišķiem nopelniem draudzes un baznīcas darbā. Par nopelniem uzskatāma ilgstoša uzticīga un uzcītīga kalpošana baznīcas vai draudzes darbā, priekšzīmīga un godīga pienākumu izpilde, ikviena kalpošana baznīcas, savas draudzes un sabiedrības garīgās izaugsmes labā. Ar “Uzticības vairogu” var apbalvot fiziskās personas – draudžu darbiniekus, ilggadējus draudžu locekļus, kas uzticīgi kalpojuši savai draudzei un baznīcai.
Ierosinājumus par personām, kam piešķirams apbalvojums, var iesniegt arhibīskaps, bīskapi, prāvesti, komisiju vadītāji, draudžu mācītāji, draudžu padomes, draudžu priekšnieki. “Uzticības vairoga” zīme ir sudraba vairogs ar zelta krustu un LELB emblēmu vidū.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uzticīga baznīcai un draudzei

Kategorijas