Traucē bērnu uzvedība

2015. gada 10. aprīlis 00:00

1039

Laukos un pilsētā situācija atšķiras

Vairāki cilvēki „Dzirkstelei” pauda sašutumu, ka Gulbenes kultūras centrā bērniem tiek atļauts pārāk daudz, jo vecāki mazuļiem pasākumu laikā atļauj kāpt uz skatuves, skraidīt pa zāli, klaigāt. Tādējādi tiekot traucēts pārējiem apmeklētājiem.
Gulbenes kultūras centra direktora vietniece mākslinieciskajos jautājumos Ineta Meldere apliecina, ka ir nācies aizrādīt vecākiem, ka bērns neprot uzvesties kultūras pasākuma laikā un traucē pārējiem.

Tā nav darbinieku kaprīze
„Mēs esam draudzīgi bērnu auditorijai, bet vecākiem ir jāiemāca viņiem uzvedības kultūra, prasme klausīties un cienīt otru cilvēku. Tā nav tikai kultūras darbinieku kaprīze. Cilvēki uz pasākumu iegādājas biļeti, lai baudītu mūziku, teātra mākslu. Nevienā profesionālajā teātrī bērniem neļauj skraidīt pa zāli, skaļi klaigāt. Ir vakara pasākumi, uz kuriem vecāki ar bērniem vispār netiek ielaisti. Esam saņēmuši aizvainotu vecāku aizrādījumus, ka neatļaujam bērniem staigāt pa skatuves priekšu vai zāli koncerta laikā. Tajā pašā laikā ir apmeklētāji, kuri savukārt mums aizrāda, ka to pieļaujam. Bērniem ir pasākumi un koncerti, kuros mēs atļaujam bērniem palēkāt pie skatuves, paplaukšķināt,” saka I.Meldere. Viņa norāda, ka arī priekšnesumu laikā cilvēkiem tomēr nevajadzētu iet laukā no zāles, lai runātu pa mobilo tālruni. „To pieklājīgi būtu darīt tad, kad priekšnesums ir beidzies un skan aplausi. Maršēšana iekšā, ārā māksliniekiem ļoti traucē. Man bija konkrēts gadījums, kad pirms tam, kad centra direktors devās izvest no zāles māti ar raudošu bērnu, balkonā vairāki apmeklētāji mums aizrādīja, kāpēc nereaģējam uz situāciju zālē,” stāsta kultūras darbiniece.

Vienam atļauts, otram ne
Zinot, ka uz pasākumu līdzi tiks ņemts arī bērns, kuram būs grūti nosēdēt visu koncertu vai teātra izrādi, tad tomēr vajadzētu padomāt, kurā rindā un vietā iegādāties biļeti. Varbūt ne pirmajā vai trešajā, vai pa vidu rindai, bet malā, lai varētu, citus netraucējot, iziet no zāles. Bērni ir dažādi.
„Uzskatu, ka arī bērnu audzināšanai ir jānosaka robežas. Kā lai jūtas, piemēram, trīs māmiņas, kuru bērni godīgi sēž viņām klēpī, ja viņām blakus atrodas kaut vai viena māmiņa, kura palaiž savu bērnu dauzīties? Ir ļoti grūti iestāstīt bērnam, kāpēc viņš nedrīkst, bet otrs drīkst. Esam ļoti pateicīgi tiem vecākiem, kuri, tiklīdz bērnam zūd uzmanība vai viņš sāk raudāt, atstāj zāli,” piebilst I.Meldere. Savukārt Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte stāsta, ka viņai pasākumu laikā ar mazajiem klausītājiem neesot problēmu. „Jau pirms pasākuma norādām, ka koncerta laikā bērni pa zāli skraidīt nevar. Ja kāds bērns sāk raudāt, tad māmiņa ar viņu iziet laukā no zāles. Mēs laukos cits citu pazīstam, tāpēc arī citam pret citu ir kaut kāda pietāte,” saka A.Alberte.

Trīs galvenie aspekti
Psiholoģe Iveta Gargurne atzīst, ka ir bērni, kuriem patiešām ir grūti un neiespējami atrasties šādās vietās, lai mierīgi nosēdētu ilgāku laiku. „Tas ir tieši saistīts ar šādu bērnu emocionalitāti. Vecākiem tad nu vajadzētu būt tik gudriem, ka viņi uztic kādam pieskatīt šo bērnu, vai arī pašiem neapmeklēt kultūras pasākumu. Ierasties uz pasākumu un traucēt pilnīgi visiem nav īsti pareizi un gudri. Ir ļoti daudz bērnu, kuriem nav iemācīts mierīgi pasēdēt. Tas ir uzvedības jautājums, kas tieši nesaistās ar psiholoģiju. Trešais aspekts ir saistīts ar sabiedrību - cietēju. Ejot sabiedrībā, ir jārēķinās, ka tur būs dažādi cilvēki. Nav viennozīmīgs viens trakojošs bērns, kurš traucē pasākumu, nav viennozīmīgs arī cilvēks, kurš tikai koncentrējas uz to. Jautājums ir, vai cilvēks uz kultūras pasākumu ir ieradies, lai mācītu pasaulei, kas ir labas manieres, vai atnācis skatīties, kas notiek uz skatuves. Kāpēc apmeklētāja uzmanību tik ļoti spēj novērst viens bērns, kurš dauzās pasākuma laikā?” saka psiholoģe.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Traucē bērnu uzvedība

Kategorijas