Konkursu nerīko

2015. gada 16. aprīlis 00:00

1279

Balsojumā par Gulbenes novada domes izpilddirektori Gunu Šviku piedalās 11 deputāti, viens ir “pret”

Jaunā Gulbenes novada domes izpilddirektore ir Guna Švika. Tā deputāti lēma 14.aprīļa novada domes sēdē. Viņai noteikta mēnešalga 1560 eiro.

Sevi jau ir parādījusi
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka aptuveni pirms diviem mēnešiem no amata atstādinātā novada domes izpilddirektore Sarmīte Krišāne 8.aprīlī tika atjaunota amatā, jo tā lēma Gulbenes rajona tiesa, bet jau 10.aprīlī novada domes ārkārtas sēdē tika lemts par S.Krišānes atbrīvošanu no Gulbenes novada domes izpilddirektores amata. Novada dome bija saņēmusi S.Krišānes iesniegumu par darba attiecību pārtraukšanu. Iesniedzēja lūdza viņu ar 10.aprīli atbrīvot no novada domes izpilddirektores amata.
14.aprīļa domes sēdē novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs virzīja apstiprināšanai šajā amatā Gunu Šviku bez konkursa rīkošanas, norādot, ja tiek rīkots konkurss, tad paies vēl mēnesis, bet “bez izpilddirektora tik ilgi nevaram.” Viņš turpināja, ka G.Švika jau ir parādījusi sevi šajā amatā un varētu turpināt strādāt jau kā pilntiesīgs izpilddirektors.

Kā ar darba stilu?
Deputāte Ieva Grīnšteine jautāja G.Švikai par darba stilu, jo, kā viņa izteicās, daudz ticis dzirdēts par iepriekšējās izpilddirektores (Sarmītes Krišānes – red.) darba stilu. “Vai ir domāts darba stilu mainīt, lai tiktu galā ar galvenajām problēmām? Un tā kā darba apjoms nemainās, vai esat pilnīgi pārliecināta, ka ar to būsiet spējīga tikt galā? Vai nav plānots ilgtermiņā domāt par vietnieku?” taujāja I.Grīnšteine un piebilda, ka G.Švikas kandidatūra ir atbilstoša, bet, viņasprāt, tomēr būtu godīgāk, ja G.Švika būtu uzvarējusi konkursā.
G.Švika norādīja, ka viņa nepieteicās uz šo amatu, viņai tas ticis piedāvāts. “Nostrādāju es nepilnus divus mēnešus. Darbs ir zināms, ja tiks rīkots konkurss, es no tā nebaidos - gan izglītība, gan pieredze man atbilst. Ir palikuši divi gadi līdz sasaukuma beigām. Ar nākamo sasaukumu viss mainīsies. Jaunam no malas nākot, vajag gadu, lai iesāktu strādāt. Mans lēmums piekrist kandidēt bija ļoti grūts,” teica G.Švika. Runājot par darba stilu, viņa uzsvēra, ka ar lielāko daļu no darbiniekiem jau ir strādājusi kopā. Viņas darba stilu darbinieki zina. “Man ir raksturīgi, ka es uzticos darbiniekiem, ļauju viņiem strādāt, bet arī prasu atbildību.”
Savukārt par vietnieku viņa šobrīd domājusi nav, bet tajā pašā laikā atgādināja, ka tad, kad tika veidots novads, tāds amats bija paredzēts.

Izsakās deputāts
Deputāts Stanislavs Gžibovskis pazīst G.Šviku sen, tāpēc zina, ka viņa strādā pamatīgi un ar atbildības sajūtu. “Es uzskatu, ka labāka kandidāta par Gunu nav. Ja ienāk jauns cilvēks, tad vajadzēs gadu, lai iestrādātos. Vai mums tas ir vajadzīgs? Domāju, ka ne,” teica S.Gžibovskis, kurš uzskata, ka izpilddirektoram nav jādara visi darbi. Viņam jābūt kā diriģentam, kurš pasaka, ko kurš darīs, saliedē kolektīvu tā, lai visi strādātu un ar prieku iet uz darbu, un lai kolektīvs arī novadu virzītu uz priekšu.
Savukārt deputāts Valtis
Krauklis vēlējās dzirdēt novada domes priekšsēdētāja vietnieka Anda Caunīša nostāju. A.Caunītis nevēlējās G.Šviku ne kritizēt, ne slavēt. “Esmu pārdomu situācijā,” tā viņš atbildēja un piebilda, ka sāpīgākais vai grūtākais, kas būs jārisina, tas esot personālvadības jautājums. Bet viņš arī norādīja, ka ir gatavs kopīgi darboties. “Gunas kandidatūra ir laba. Darbu darīt var, bet nav ar ko salīdzināt vai izvērtēt. Tas ir vienīgais trūkums šajā procesā,” teica A.Caunītis.
Arī deputāts Normunds Mazūrs vērtēja G.Šviku kā ļoti labu kandidatūru, un, ja būtu vairāki pretendenti uz šo amatu, viņš nešauboties, ka uzvarētu G.Švika, bet tad, viņaprāt, šis process būtu vēlētājiem caurspīdīgāks.

Balso ar vēlēšanu zīmēm
V.Krauklis rosināja, ka varbūt ir vērts atlikt uz nedēļu vai divām šo jautājumu un balsot tad, kad būs deputātu kvorums, lai pēc tam nebūtu pārmetumu, jo uz šo domes sēdi bija ieradušies 11 deputāti no 17. Viņš vēlējās kliedēt vietnieka A.Caunīša bažas, jo, kā viņš uzsvēra, novada domes priekšsēdētājam, vietniekam un izpilddirektoram jābūt vienotai komandai, bet tajā pašā laikā norādīja, ka tas ir priekšsēdētāja ziņā, vai balsojums notiek tagad, vai tiek atlikts.
S.Gžibovskis rosināja tomēr balsot, uzsverot, ka nekad nebūs tā, ka visi deputāti ieradīsies.
Arī pats N.Stepanovs rosināja balsot, lai varētu sākt normāli strādāt. Balsošana notika ar vēlēšanu zīmēm.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka likums par pašvaldībām nosaka, ka atklāta vārdiska balsošana notiek noteiktos gadījumos. Šāds balsojums notiek par pašvaldības domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka, izpilddirektora, izpilddirektora vietnieka, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja amatam izvirzītajām kandidatūrām. Deputāti tad balso ar vēlēšanu zīmēm. Atklāta vārdiska balsošana nozīmē, ka pēc tam vēlētāji var uzzināt, kā katrs deputāts ir nobalsojis.
Novada domes jurists Mārtiņš Bogdans, kurš bija balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs, “Dzirksteli” informē, ka pret bija I.Grīnšteine, pārējie 10 deputāti: Sandra Daudziņa, A.Caunītis, N.Stepanovs, Gunārs Ciglis, S.Gžibovskis, Māris Brencis, Kārlis Liše, N.Mazūrs, V.Krauklis un Zintis Mezītis bija “par”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Konkursu nerīko

Kategorijas