Letēs atkal audzēs kažokzvērus

2015. gada 16. aprīlis 00:00

1408

Divi tūkstoši ūdeļu un 600 lapsas, iespējams, jau gada beigās iejutīsies jaunajā mājvietā

Beļavas pagasta Letēs bijušajā zvērkopības saimniecībā, tās sakārtošanai piesaistot ārzemju investīcijas, jau šā gada beigās no Somijas un Dānijas uz Letēm varētu jau tikt atvesti 2 tūkstoši ūdeļu un 600 lapsu. Šobrīd firmas „Letes FURS” pieredzējuši zvērkopības speciālisti no Somijas veic apsekojumu, lai aprēķinātu, cik lielas investīcijas piesaistāmas darbības atjaunošanai.
„Es pati, kā arī tehniskais direktors Jānis Zariņš jau daudzus gadus esam saistīti ar kažokzvēru audzēšanas biznesu. Esam tie cilvēki, kuri strādā tieši ar dzīvniekiem. Finansiālos jautājumus kārto citi,” saka menedžere Jolanta Brikovska. Viņa stāsta, ka šobrīd vēl neesot skaidrs, vai Letēs būs Somijas audzētavas filiāle, jo starp esošo un bijušo firmu saimniekiem notiekot sarunas. Iespējams, tikšot piesaistītas arī vietējo uzņēmēju investīcijas. Neesot notikusi arī īpašnieku maiņa. „Cik noprotams, zvērsaimniecības līdzīpašniekam Uldim Meļķisim ir cilvēks, kurš būtu gatavs visu šo firmu pārņemt. Šobrīd mēs nezinām, vai tie būs Somijas vai arī Latvijas investori,” saka menedžere. Viņa uzskata, ka Letēs ir ļoti piemēroti apstākļi šim biznesam.

Vietējie vērtē divējādi
J.Brikovska stāsta, ka audzētavai ar laiku tikšot piesaistīts arī vietējais darba spēks, bet sākotnēji ar visu tikšot galā divatā. „Cilvēkus arī mēs apmācīsim un pirmos trīs mēnešus vērosim, vai viņi spēj tikt ar visu galā,” bilst menedžere. Vietējie zvērkopības saimniecības ciemata iedzīvotāji uz saimniecības atdzimšanu raugās divējādi: ar cerībām un ar šaubām. Tas ir saprotami, jo savulaik saimniecības vadība bieži mainījās, bet 2010.gada novembrī lapsas izkāva un uzņēmums apturēja savu darbību uz nenoteiktu laiku.
„Es spēju saprast vietējos cilvēkus. Stāvot pāri visam, saprotu, to, kas uz mums raugās ar neticību, jo viņi mūsos paši pret savu gribu redz cilvēkus, kuri it kā ir aizņēmuši viņu vietu. Mums šis darbs ir sirdij tuvs. Mēs to darīsim ar mīlestību,” piebilst J.Brikovska.

A klasei atbilstoša audzētava
Apskatot veco barības virtuvi, jau izdarīts secinājums, ka no jauna ir jāierīko elektroenerģijas padeves sistēma, vismaz desmitkārtīgi ir jāpalielina jauda lielajā transformatorā, lai būtu iespējams veikt visu iecerēto modernizāciju. Ūdeles un lapsas tiks dzirdinātas automātiski, tāpēc, ņemot vērā šejienes klimatiskos apstākļus, no jauna jāierīko arī ūdens padeves sistēma, pavisam citā dziļumā ierokot caurules ūdenim. Arī barības padeve tiks automatizēta.
„Diemžēl nevaram izmantot vecos lapsu būrus, jo tie neatbilst noteiktajiem izmēriem. Jaunu būru iegādei vien investīcijās ir vajadzīgi aptuveni 600 tūkstoši eiro. Ūdelēm paredzētos būrus gribam veidot pēc Somijas parauga. Tie būs divos stāvos ar ērtībām, lai katram zvēram būtu savs plauktiņš un sava miga. Gribam paņemt labāko, ko esam redzējuši pasaules līmeņa kažokzvēru audzētavās, lai šī būtu A klases ferma. Tas nozīmē, ka ganāmpulks ir absolūti vesels. Zvēriem katru gadu tiek veiktas asins analīzes. Tās tiks sūtītas uz laboratoriju Somijā vai Vācijā. Vesels ganāmpulks un zvēru labsajūta prasa milzu investīcijas. Gribam, lai šī būtu pirmā A klases ferma Latvijā, jo nav jēgas strādāt ar slimiem zvēriem,” uzskata Jolanta Brikovska un Jānis Zariņš.
Ūdeles un lapsas no Somijas vai Dānijas plānots ievest decembrī vai nākamā gada janvārī, lai līdz martam, kad sākas zvēru pārošana, tie pierastu pie jaunajiem apstākļiem. Vaislas ganāmpulka izveidei būs nepieciešami sākotnēji aptuveni 270 tūkstoši investīciju. Ādas tiks pārdodas starptautiskajās izsolēs, kas tiek rīkotas Somijā Helsinkos.

Dānijas, Ķīnas un Somijas pieredze
„Pēc 2000.gada sāku braukt uz Dāniju, kur strādāju sezonāli pie kažokzvēriem. 2007.gadā anglis, kuram Dānijā bija kažokzvēru audzētava, atvēra lielu ūdeļu audzētavu arī Latvijā, kurā abi ar Jāni nostrādājām trīs gadus. Strādājām ar amerikāņu izcelsmes trīspadsmit dažādu krāsu ūdelēm. Tad notika īpašnieku maiņa. Tā kā biju iesaistījusies kažokzvēru audzēšanas biznesā, saņēmu piedāvājumu braukt strādāt kažokzvēru audzētavā Ķīnā. Palīdzēju tur visu sakārtot dzīvnieku uzņemšanai,” stāsta. Ķīnā viņa veiksmīgi ūdeles audzējusi divus gadus līdz brīdim, kad audzētavā ieradusies kažokzvēru audzētāju delegācija no Somijas. J.Brikovska saņēmusi piedāvājumu vadīt ūdeļu un lapsu audzētavu Somijā. „Uz Somiju palīgā uzaicināju arī Jāni. Nu jau ir pagājis pusotrs gads, kopš strādājam Somijā. Uz Letēm atbraucām šā gada sākumā. Uz šejieni visu apskatīt bija atbraucis arī mūsu kažokzvēru audzētavas saimnieks no Somijas, kā arī šim biznesam piesaistījām cilvēku no Holandes. Viņi te visu apskatīja un izvērtēja. Domāju, ka viņi mums abiem ar Jāni uzticas. Tagad esam te, lai visu apskatītu un noskaidrotu, kas ir vajadzīgs no jauna, kas izmantojams no vecajām iekārtām, cik zvēru iespējams audzēt un tamlīdzīgi,” stāsta menedžere.
J.Zariņam ir pieredze kažokzvēru barošanā, kas visur citur notiek automātiski. Barības devas tiek aprēķinātas ar datorprogrammas palīdzību. „Jāņa praktiskās iemaņas un kažokzvēru audzēšanas mīlestība bija izšķirošā, kāpēc izvēlējos, lai viņš arī iesaistītos šīs audzētavas atjaunošanā,” piebilst J.Brikovska.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Letēs atkal audzēs kažokzvērus

Kategorijas