Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zaļināšana mudina audzēt pupas

Malda Ilgaža

2015. gada 16. aprīlis 00:00

619
Zaļināšana mudina audzēt pupas

Lauksaimnieki pārliecinājušies, ka jāievēro citi agrotehniskie pasākumi

Gulbenes novadā pieaudzis to zemnieku skaits, kuri, lai ievērotu zaļināšanas programmas prasības, kas neļauj saimniecībā audzēt tikai vienu kultūru, izvēlējušies audzēt lopbarības pupas, kas ir lielisks proteīna augs, par kuru arī iespējams saņemt Eiropas atbalsta maksājumus.

Mēģinās sēt atkal
Lai gan pavasaris šogad stiepjas garumā un laika apstākļi ir ļoti mainīgi, tomēr ir zemnieki, kuri saulainajās dienās jau ir mēģinājuši iesēt lopbarības pupas, jo tās jāsēj salīdzinoši agrāk aprīļa beigās vai vēlākais – maija sākumā, jo sausā pavasarī tās dīgst nevienmērīgi. Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības „Torņkalns” saimnieks Andris Gargurnis šogad nolēmis lopbarības pupas audzēt 40 hektāru platībā. „Mokos ar tām pupām. Iepriekš arī mēģināju tās audzēt, bet kaut kā neizdevās. Tagad atkal mēģināšu. Zaļināšanas programma to prasa. Pagaidām ar lielu jaudu neko nesējam. Īsti pat tīrumus vēl neapstrādāju. Kāda nozīme pusi tīruma sakultivēt, ja otra puse stāv ūdenī,” saka saimnieks.

Samaluši miltos
Lizuma pagasta zemnieku saimniecības „Cīruļi” saimniekiem Birutai un Modrim Reizniekiem lopbarības pupu audzēšanā jau ir zināma pieredze. Pērn šis proteīnaugs saimniecībā pirmo reizi iesēts piecu hektāru platībā. No katra hektāra iegūtas četras tonnas pupu. „Pārliecinājāmies, ka ir iespējams iegūt ļoti labu ražu, tāpēc šogad sēsim jau 15 hektārus. Zaļināšanas programma mūsu saimniecībai nav pārāk aktuāla, jo tai jau esam nodrošinājušies. Ir gan kultivētie zālāji, gan graudi un citas kultūras. Lopbarības pupas arī samalām un pievienojām lopbarībai. Olbaltumvielu saturs arī pienam bija labs. Bez tam pupas audzēt ir daudz lētāk, nekā par dārgu cenu pirkt rapša raušus. Rapsim cena kritās, tāpēc rauši un rapsis ir vienā cenā. Pagājušajā vasarā pupas gandrīz izkalta uz lauka, tāpēc to žāvēšanai lieli izdevumi nebija vajadzīgi, lai gan pupās mitruma procents ir lielāks nekā graudos. Lai iegūtu sēklu, pupas vāc tad, kad tās vairs nevar pārkost,” stāsta B.Reizniece.

Desmit gadu pieredze
Stradu pagasta zemnieku saimniecības „Rubeņi” saimniekam Aivaram Pabērzam lopbarības pupu audzēšanā ir jau desmit gadu pieredze. Arī viņš tās vēl nav iesējis, bet saka, esot kaujas gatavībā. Ja šis nedēļas nogalē laika apstākļi būšot labvēlīgi, tad braukšot uz tīruma. Lopbarības pupām atvēlēšot no 20 līdz 25 hektāriem. „Lopbarības pupu audzēšanā ir jāņem vērā, kas tās labāk nesēt atklātā laukā, bet tādā platībā, kas atrodas tuvāk mežam. Atklātā tīrumā pupas izēd zosis, bet no meža tās baidās. Diemžēl arī meža cūkas ir iecienījušas to sējumus. Jāņem vērā, ka Latvijā ir savairojušies arī dažādi kaitēkļi. Pupām uzbrūk laputis, pupu sēklgrauzis, tāpēc tīrums ir jāmiglo. To var darīt, izmantojot „Fastaku” vai „Deci”. Dažkārt grūtības ir pupas laikā novākt, kas ir būtiski. Ja pēc Jāņiem iestājas lietains laiks, pupas sākt augt no jauna, veidojot it kā otro posmu, bet apakšējās pākstis, kas ir jau gatavas, sāk izbirt,” stāsta saimnieks. „Pirms desmit gadiem novadā daudzi zemnieki bez jeb kādām programmām sāka sēt lopbarības pupas, bet ātri vien atteicās, jo tās audzēt ir sarežģītāk,” piebilst A.Pabērzs. Zemnieks nenoliedz, ka lopbarības pupām ir divējāds labums, jo tās ir gan olbaltumvielām bagāta lopbarība, gan labs augsnes ielabotājs. Rudenī auga daļas iestrādājot augsnē, samazinās nepieciešamība pēc minerālmēslu daudzuma.

Par zaļināšanu neuztraucas
Ir zemnieki, kuri par zaļināšanu neuztraucas, tāpēc arī lopbarības pupas neaudzēs. Zemnieks Jānis Jēgers no Tirzas pagasta „Lejas Zosēniem” bilst, ka viņam pietikšot ar zālājiem, miežiem, kviešiem un rapsi. Nelielu daļu platību viņš atstāšot papuvē, lai izpildītu visus atbalsta maksājumu saņemšanas nosacījumus. „Laika prognozes liecina, ka varbūt nākamajā nedēļā varēšu sākt sējas darbus, bet tad jau redzēs. Labāk nogaidīt, nekā apsēt tikai pusi tīruma,” uzskata J.Jēgers. Toties Galgauskas pagasta „Lācīšos” jau iesēta pagaidām neliela auzu platība ar zālāja pasēju. ”Īpaši neuztraucos, jo šopavasar nav daudz ko sēt. Galvenais akcents jau tika likts uz ziemājiem. Vasarāji sēklas ieguvei jāiesēj nedaudz vairāk kā simts hektāros. Kad laiks būs siltāks, 40 hektāros lopbarībai sēsim kukurūzu,” stāsta saimnieks Stanislavs Gžibovskis.
Vecākā augkopības speciāliste Ingrīda Šteinberga atzinīgi vērtē zemnieku izvēli, uzskatot, ka Latvijā pašiem ir iespējams daudz ko izaudzēt, nevis par lielu naudu iegādāties dārgo proteīnvielas saturošo lopbarību. „Nav jau zināms, kur un kā tie audzēti. Pie mums pēc padoma pēdējā laikā vēršas daudzi lauksaimnieki, lai izzinātu visu par lopbarības pupu audzēšanu,” saka speciāliste.