Bites nesteidzas izlidot

2011. gada 8. aprīlis 17:00

3218

Gulbenietis Pāvels Grise par bitēm Stradu pagasta piemājas saimniecībā "Bites" gādā jau 15 gadus
Biškopis Pāvels Grise atzīst, ka šogad pavasaris ar atnākšanu nesteidzoties, tāpēc arī bites šinīs dienās sākušas izlidot pagaidām tikai no atsevišķiem stropiem. Citos pavasaros šajā laikā jau bijis pirmais pavasara ziedu medus ienesums.

"Es galvenokārt paļaujos uz bitēm, tāpēc lieki viņas netraucēju. Pēc ziemas tikai tagad, kad bites sāk izlidot, tās piebaroju ar "Apifondu", bišu barošanas pastu ar enzīmiem, kas spēcina bites, tāpēc īpaši ieteicama bišu piebarošanai pavasarī. Varbūt jau varētu arī to vēl nedarīt, bet pagaidīt, kamēr laiks kļūs vēl siltāks, un tad paraudzīt, cik daudz no barības, kas likta, bites ieziemojot, vēl ir stropā, bet mikroelementi bitēm nenāks par ļaunu arī pavasarī. Rudenī stropos ielieku sīrupu, bet vispār neesmu tik centīgs kā citi, jo ar piebarošanu neaizraujos. Kā savulaik teica kāds gudrs biškopis, vislabākā bišu saime ir tā, kuru nebaro, bet tikai noņem medu," saka bitenieks.

Biškopībā nav iesācējs

Šobrīd Pāvels aprūpē 20 bišu saimes, bet savulaik bijušas apmēram 30 saimes.

"Parasti ieziemoju par piecām sešām saimēm vairāk, jo katru pavasari atklāju, ka kāda saime ir aizgājusi bojā. Iemesli tam ir dažādi. Tad kādu saimi neesmu pasargājis no varroatozes, citai pietrūcis barības. Postījumus bišu dravā ziemās nodara arī caunas. Šoziem pat - šī sēd kokā, ēd un skatās uz mani. Varētu jau nošaut, bet skaists dzīvnieks, tāpēc žēl, lai dzīvo. Vienu gan esmu novērojis, ja strops gatavots no liepas koka, tad cauna caurumu tajā izgrauž kā nieku," Pāvels atmet ar roku.

Viņš ar savām rokām uzcēlis pirtiņu, ko mēdzot dēvēt arī par bišu māju, un iekārtojis arī nelielu darbnīcu, lai varētu pats darināt jaunās medus kāres. Pēdējā laikā viņš pats gatavo arī bišu stropus, bet pirmajos gados daļu stropu saņēmis mantojumā.

"Savulaik kolhozu biškopji bija bagāti, tāpēc viens otrs kādu stropu atdeva arī man."

Pāvels bilst, ka biškopībā neesot iesācējs, jo savulaik arī viņa tēvam bijušas saimes. Kolhozu laikā viņš izglītojies pie pieredzes bagātiem biteniekiem. Arī tagad biškopis cītīgi apmeklē arī dažādas mācības un kursus par biškopību, ir iegūti dažādi sertifikāti. Lai gan it kā viss izzināts, tomēr, satiekoties ar citiem biteniekiem, vienmēr esot iespējams uzzināt kaut ko jaunu.

Saimju skaitu gan Pāvels palielināt negrasās, jo vairs neesot tik daudz spēka, lai tiktu ar visu galā. Arī 25 līdz 50 kilogramus smagās magazīnas rokām jau šķietot par smagām. Lai sevi pasaudzētu, viņš izraudzījies skaitliski vairāk magazīnu, bet tās salīdzinoši ir mazākas. Savulaik par Eiropas fondu naudu - 5000 eiro - viņš iegādājies motobloku, elektrisko medus sviedi un citas biškopībā vajadzīgas lietas. Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti atzinuši, ka Pāvels drīkst medu pārdot.

Klientu skaits nesarūk

Cilvēki arvien vairāk sākuši lietot uzturā medu, tāpēc tā pārdošana Pāvelam problēmas neradot.

"Medus noietu man jau savulaik noorganizēja radinieki un draugi. Pērn gan medus bija maz, jo bija tikai pavasara ienesums. Kad beidza ziedēt avenes, nekas liels arī vairāk nebija. Man ir bijušas atsevišķas bišu saimes, kam ir rekordliels ienesums - vienu gadu pat četras magazīnas. Ja normālā nektāra gadā vidēji iegūstu pustonnu tā sauktā preču medus, tad uzskatu, ka tas ir bijis normāls gads. Bitēm arī nekad visu neatņemu," stāsta Pāvels.

Viņš uzskata, ka laba bišu saime ir atkarīga no tās mātes.

"Neņemos kā citi biškopji, kuri pērk jaunas bišu mātes, maina tās un tamlīdzīgi. Es ļauju bitēm spietot un praktiski man izdodas visus spietus saņemt. Noskatos tikai uz tiem, kas pārāk augstu ozolā. Tad ir divas iespējas - vai nu spiets ienāk ozola zemākajos zaros ieliktajā stropā, vai iemitinās kādā koka dobumā. Tiesa, pa ziemu tur tās ne vienmēr pārziemo."

Spietus Pāvels ieliek sakārtotajos tukšajos stropos.

Ir rūpnieki un amatieri

Pāvels uzskata, ka biškopji - rūpnieki, dravā steidzot ieviest visas jaunās metodes, lai tikai iegūtu tonnām medus, bet ne vienmēr tās sevi attaisnojot.

"Kā bišu mātei trīs gadi, tā to nost un jaunu māti vietā. Tiek meklētas bišu mātes, kas it kā mazāk spietojot, bet nekādi brīnumi gan nav notikuši. Zinātnieki ir pierādījuši, ka derīgs ir tikai pirmais šo bišu māšu ataudzējums. Ar laiku tās sakrustojas un jēgas tāpat nav nekādas. Tad jau mūsu vietējās bites ir daudz labākas. Mēs - mazie bitenieki, kā jau teicu, vairāk paļaujamies uz bitēm. Kad cukurs palika dārgāks, tā izbarošanu bitēm nocirtu kā ar cirvi. Ir jau tā, ka bites bojā aiziet vairāk, bet tas nekas. Ja ir labs pirmais spiets, magazīnas tāpat ir pilnas," pārliecinājies Pāvels.

Īsts cietais rieksts viņam esot kļuvušas pēdējo gadu ziemas.

"Gatavojoties salam, bišu stropā, kas pamatīgi nopakots, saime neizdzīvo, bet stropā, kur mazāk pakojuma, - gluži otrādi. Tāpēc es stropu sānus pakoju mazāk, bet virspusi gan pamatīgi nosedzu.

Biškopis atzīst, ka pamazām palielinās pieprasījums pēc ziedputekšņiem, bet viņš tos nevācot, jo prasības tiem esot pārāk augstas. Varētu vākt arī bišu vasku un propolisu, bet tas viss atsaucoties uz medu.

"Līdzko bites ražo vasku, uzreiz divtik mazāk medus. Tas pats attiecas arī uz ziedputekšņiem," uzskata Pāvels.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bites nesteidzas izlidot

Kategorijas