Sadursmēs ar dzīvniekiem pērn cietuši 23 autovadītāji; ir viens bojā gājušais

2011. gada 7. aprīlis 12:30

1177

Sadursmēs ar dzīvniekiem pērn cietuši 23 autovadītāji; ir viens bojā gājušais

Gandrīz 600 sadursmes ar dzīvniekiem, visbiežāk bojāti automobiļu priekšējie aizsargstieņi, spārni, motora pārsegi un atlīdzībās autovadītājiem izmaksāti vairāk nekā 360 tūkstoši latu - tāda ir 2010. gada bilance attiecībā uz negadījumiem, transportlīdzekļiem uzbraucot dzīvniekiem, liecina apdrošināšanas sabiedrības "BALTA" apkopotie dati. Savukārt Drošas Braukšanas Skolas (DBS) eksperti situāciju skaidro ar autovadītāju bieži vien neprecīzo rīcību gadījumos, kad pēkšņi brauktuvi transportlīdzekļa priekšā šķērso dzīvnieks.

Valsts policija pērn reģistrējusi 330 ceļu satiksmes negadījumus ar uzbraukumu dzīvniekiem, tajos cietuši 23 autovadītāji, savukārt 1 autovadītājs gājis bojā. Turpretim AAS "BALTA" pieteikto KASKO atlīdzību skaits pēc transportlīdzekļu sadursmes ar dzīvnieku ir gandrīz divas reizes lielāks.

AAS "BALTA" Atlīdzību direktora vietnieks Ingus Savickis stāsta, ka tas skaidrojams ar to, ka ceļu policijai netiek ziņots par visiem negadījumiem. "Pērn "BALTA" saņēma gandrīz 600 atlīdzību pieteikumus par gadījumiem, kad klienta transportlīdzeklis bija nonācis sadursmē ar dzīvnieku. Gadā vidēji 4-5% no visiem KASKO atlīdzību pieteikumiem saņemti par zaudējumiem, kas radušies transportlīdzekļa un dzīvnieka sadursmes rezultātā. Vidējā atlīdzību izmaksa par šādiem gadījumiem bijusi ap 550 latiem. Lielākie zaudējumi pērn 12 tūkstošu latu apmērā tika nodarīti kādam Mercedes-Benz Sprinter transporlīdzeklim, tam saduroties ar alni. Jāatzīmē, ka gadījumos, kad autovadītāji bija mēģinājuši izvairīties no sadursmes ar dzīvnieku, kā rezultātā bija nobraukuši no ceļa, transportlīdzekļi cietuši daudz smagāk, un vidējā atlīdzība sastādīja gandrīz 3 tūkstošus latu. Kopumā pēdējo trīs gadu laikā transportlīdzekļiem nodarītie bojājumi pēc sadursmes ar dzīvniekiem pārsniedz 1,7 miljonus latu," situāciju skaidro I. Savickis.

DBS eksperti norāda, ka, lai izvairītos no sadursmes ar dzīvnieku, autovadītājiem būtiski ir izvēlēties piemērotu braukšanas ātrumu. Braucot cauri mežainiem apvidiem, ieteicams to samazināt un būt īpaši vērīgiem. Tādējādi tiek ne tikai palielināta autovadītāja spēja kontrolēt situāciju un attiecīgi arī transporlīdzekļa manevrētspēja, bet arī neizbēgamas sadursmes rezultātā tiek samazināts kaitējums dzīvniekam, transportlīdzeklim, autovadītājam un pasažieriem.

"Bieži vien šoferis ir dilemmas priekšā - vai nu uzbraukt dzīvniekam, iespējams, sabojāt automobili un lielākoties neapdraudēt pats sevi, vai arī veikt pārlieku lielu stūrēšanas manevru un nobraukt no ceļa, tādējādi neuzbraucot dzīvniekam, bet gan sabojājot auto un visticamāk, ka tiešā veidā apdraudot sevi un transpotlīdzeklī esošos pasažierus. Lēmums par labu vienai vai otrai rīcībai ir jāpieņem zibenīgi - 0,5 līdz 2 sekunžu laikā," stāsta DBS apmācību direktors Andris Pļavenieks.

Lai arī Latvijas teritorija ir samērā bagāta ar dzīvniekiem (pērn reģistrēti vairāk nekā 14 tūkstoši aļņu, gandrīz 40 tūkstoši staltbriežu, vairāk nekā 67 tūkstoši mežacūku un 186 tūkstoši stirnu), katru gadu ceļu satiksmes negadījumos tiek ievainoti un iet bojā vairāki tūkstoši dzīvnieku. Pēc AAS "BALTA" statistikas datiem pērn vairāk nekā trešdaļa no visiem fiksētajiem uzbraukumiem dzīvniekiem bijuši tieši stirnām, savukārt 14% no visiem negadījumiem ir bijusi transporlīdzekļa sadursme ar suni.

"Gadās, ka sadursmēs iesaistīti arī zaķi, lapsas, alņi, mežacūkas, dažkārt pat jenotsuņi, bebri un āpši. Viens no izplatītākajiem gadījumiem ir sadursme ar tā saucamo "mistisko meža zvēru", pēc kuras dzīvnieks nav identificējams vai atrodams. Transpotlīdzekļiem saduroties ar dzīvnieku, pārsvarā tiek bojāti automobiļa priekšējie aizsargstikli, lukturi, restes, spārni, motora pārsegi un vējstikli, smagākos gadījumos arī automobiļu jumti. Turklāt mūsu novērojumi liecina, ka visbiežāk sadursmēs ar dzīvniekiem iekļūst tieši Toyota un Volkswagen marku automobiļu vadītāji," stāsta I. Savickis.

Lai arī ceļu satiksmes negadījumi, saduroties ar dzīvniekiem, notiek visos gadalaikos, vislielākā iespējamība autovadītājam uz ceļa sastapties ar meža dzīvniekiem ir tieši pavasarī un rudenī. "Vislielākā dzīvnieku aktivitāte vērojama galvenokārt dzīvnieku riesta, mazuļu dzimšanas, kā arī medību sezonas sākuma laikā, kad tie tiek izbiedēti un ir īpaši tramīgi. Šajos periodos dzīvnieku rīcība ir ļoti neprognozējama. Piemēram, aļņu un briežu riesta laikā septembrī/ oktobrī un stirnu riesta laikā jūlijā dzīvnieki ir pilnībā instinktu varā, un viņu parādīšanos uz brauktuves nespēj atturēt pat automobiļu radītais troksnis," dzīvnieku uzvedību skaidro Valsts Meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš.

Iespēja uz ceļa satikties ar kādu dzīvnieku ir visā Latvijas teritorijā, it īpaši mežainos apvidos, mežmalās, kā arī ceļa posmos, kur ir neliels attālums starp ceļa nomali un kokiem vai krūmiem. Arī negadījumu sekas var būt dažādas, taču visbīstamākās sadursmes ir tieši ar aļņiem, staltbriežiem, stirnām un mežacūkām.

"Gadījumos, kad brauktuvi negaidīti šķērso dzīvnieks, jārīkojas ātri. Bieži vien rezultāts tiešā veidā ir atkarīgs gan no autovadītāja trenētības pakāpes, prasmju un pieredzes līmeņa, gan arī no konkrētā dzīvnieka izmēra un ķermeņa masas. Galvenais, kas jāņem vērā, ka primāri vienmēr ir jādomā par savu veselību un dzīvību, bojājumi transporlīdzeklim un dzīvniekam šādos gadījumos ir sekundāri," norāda A. Pļavenieks.

Ieteikumi, kā rīkoties situācijās, ja uz ceļa braucamās daļas pēkšņi parādās dzīvnieks

Aplūkoti tikai 3 no vairākiem iespējamiem variantiem:

Tieši auto priekšā uz ceļa izskrien dzīvnieks:

Šādos gadījumos autovadītājam vairs nav ne laika, ne arī vietas, lai veiktu kādas darbības, tāpēc sadursme visticamāk ir neizbēgama. Risinājums - bremzēt pēc sadursmes, turot stūri iepriekšējā braukšanas virzienā. Savukārt pēc automobiļa apstāšanās ir jārīkojas atbilstoši situācijas apstākļiem un nepieciešamībai.

Auto priekšā nelielā attālumā uz ceļa izskrien dzīvnieks:

Šādos gadījumos autovadītājam ir minimāls laiks un vieta manevra veikšanai, tāpēc ieteicams aktīvi bremzēt. Savukārt, ja dzīvnieks STĀV uz ceļa vai gatavojas to šķērsot, nepieciešams spiest automobiļa skaņas signālu. Būtiski vērot dzīvnieka pārvietošanās virzienu. Turklāt ātrumam samazinoties, īsi pirms dzīvnieka jāveic stūres pagrieziens nost no dzīvnieka, bet ne vairāk kāds nepieciešams joslas maiņas manevram, jo vairumā gadījumu, joslas maiņa atrisina problēmu.

Svarīgi ņemt vērā - ja esat pārliecināti, ka stresa ietekmē spēsiet pagriezt stūri tikai minimāli nepieciešamā daudzumā, tad veiciet manevru. Savukārt, ja gribās stūrēt vairāk, tad neveiciet nekādus manevrus, tikai bremzējiet, iespējams, piedzīvojot sadursmi.

Auto priekšā pietiekami lielā attālumā uz ceļa izskrien dzīvnieks:

Šādos gadījumos autovadītājam ir pietiekami laika un vietas manevra veikšanai, tāpēc ieteicams aktīvi bremzēt, ieslēgt automobiļa avārijas signalizāciju, tādējādi brīdinot citus satiksmes dalībniekus par nestandarta manevra veikšanu. Nepieciešamības gadījumā vajag apstāties, sagaidīt, kad brauktuve ir brīva, pārliecināties vai nav nekādu apdraudējumu un tikai tad turpināt ceļu.

Ieteikumi, kā rīkoties situācijās, ja notikusi sadursme ar dzīvnieku

* Ja sadursmes rezultātā dzīvnieks ir gājis bojā un atrodas uz brauktuves, tad transportlīdzekļa vadītājam ir jānodrošina un jāpasargā citi satiksmes dalībnieki no sadursmes ar to, iededzot automobiļa avārijas ugunis vai izliekot uz ceļa trijstūri. Bez tam pašam, kā arī citiem ārpus automobiļa esošajiem cilvēkiem drošības nolūkos mugurā jāuzvelk košā, atstarojošā veste un tikai tad, ja tas ir iespējams, jāatbrīvo brauktuve. Taču vienlaikus jāatceras, ka meža dzīvnieki var būt dažādu infekciju pārnēsātāji, tāpēc jāievēro īpaša piesardzība. Savukārt par dzīvnieka bojāejas faktu autovadītāji aicināti zvanīt un informēt Valsts Meža dienestu vai ceļu policiju.

* Ja sadursmes rezultātā dzīvnieks ir smagi ievainots, tad autovadītājs aicināts ziņot par notikušo Valsts Meža dienestu vai ceļu policiju, kuri tālāk nodrošinās informācijas nodošanu par iespējamo dzīvnieka savākšanu attiecīgajiem dienestiem.

* Ja dzīvnieks pēc sadursmes ir pazudis vai aizskrējis, un ja transportlīdzekļa bojājumi vai ceļu satiksmes negadījuma prasības to atļauj - auto vadītājs drīkst pamest negadījuma vietu.

* Ja notikusi sadursme ar kādu mājdzīvnieku (piemēram, govi, zirgu, suni vai kaķi u.c.), tad tā klasificējama kā trešās personas mantas bojājums, un šādos gadījumos par notikušo nepieciešams informēt ceļu policiju.

Konsultēja un informāciju sagatavoja: Drošas Braukšanas Skolas, AAS "BALTA", Valsts Meža dienesta eksperti

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sadursmēs ar dzīvniekiem pērn cietuši 23 autovadītāji; ir viens bojā gājušais

Kategorijas