Domā ne tikai par zivju resursiem

2015. gada 23. aprīlis 00:00

586

Gulbenes novada dome tiek aicināta iesaistīties biedrības darbā

Tautsaimniecības komitejas sēdē deputāti atbalstīja dalību biedrībā “Gaujas ilgtspējīgās attīstības biedrība” un deleģēja Lejasciema pagasta pārvaldes vadītāju Māri Milnu darbam biedrības valdē.

Klāsta ieceres
Uz komitejas sēdi bija ieradies Līgatnes novada domes priekšsēdētājs, šīs biedrības biedrs Ainārs Šteins, kurš iepazīstināja ar biedrības darbiem un iecerēm.
Viņš skaidroja, ka šī biedrība ir pašvaldību veidots projekts. Sākums tam meklējums pirms diviem gadiem, kad vairākas Gaujas nacionāla parka pašvaldības lēma par to, ka vajag likt kopā spēkus, lai atjaunotu upes potenciālu. Tajā brīdī runa bija par zivju resursiem, tāpēc viens no biedrības mērķiem ir nodrošināt Gaujas un tai piekritīgā upju baseina apsaimniekošanu, lai pārredzamā termiņā būtiski palielinātu zivju resursus. Kā norādīja A.Šteins, sākot strādāt pie šī projekta, radās arvien lielāka sapratne, ka runa nav tikai par zivīm, bet gan, ka tas ir darba lauks visplašākajā spektrā.
“Šī gada janvārī septiņas pašvaldības nodibināja šo biedrību. Pašvaldībām ir jābūt tām, kas šo darbu nodrošina vai vada. Pašvaldības komerciāli ir vismazāk ieinteresētas. Kā biedrība esam izsūtījuši pašvaldībām uzaicinājumus iesaistīties biedrības darbā, deleģēt pārstāvi, lai soli pa solim realizētu projektus,” teica A.Šteins un piebilda, kas, piemēram, varētu ieinteresēt Gulbenes novada iedzīvotājus. Proti, mūsu novadā uz Gaujas atrodas elektrostacijas, bet nav zivju ceļu, līdz ar to varētu domāt par sistēmas izveidošanu, lai zivju migrācija būtu iespējama. Kopumā jautājumu, ko risināt esot ļoti daudz, un biedrības vadības modelis ir izveidots tāds, lai noteikšana būtu katrai pašvaldībai. Jebkurai pašvaldībai, kas iesaistās biedrības darbā, ir garantētas balsstiesības valdē.

Malu zvejnieki, krasta erozija
A.Šteins skaidroja arī to, kur biedrība ņem finanses. “Visi projekti, aktivitātes ir finansiāli diezgan ietilpīgas. Pamatkodols, lai biedrība varētu darboties, ir biedru maksa, ko maksā pašvaldības. Tie ir 600 eiro gadā no katras pašvaldības kas nodrošina izpildinstitūcijas darbu,” teica A.Šteins. Savukārt, piemēram, otrs finansējuma avots ir Zivju fonds un Vides aizsardzības fonds.
Viņš arī norādīja, ka liela problēma ir malu zvejnieki. Deputāts Gunārs Ciglis interesējās, vai pašvaldības policija iesaistās malu zvejnieku apkarošanā? A.Šteins norādīja, ka pašvaldības, kurām ir izveidota pašvaldības policija, palīdz cīņā ar tiem. G.Ciglis turpināja, ka mūsu problēma ir arī “elektrozvejnieki”.
Savukārt tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Andis Caunītis interesējas, vai ir plānots risinājums tādiem jautājumiem kā upes krasta erozija, jo mūsu novadā tāda problēma ir divās vietās.
A.Šteins klāstīja, ka krasta erozija Līgatnes un Gaujas nacionālā parka teritorijā ir globāla problēma. Problēmas cēlonis - Gaujas krasti netiek apsaimniekoti, tie brūk upē. Īpašnieki zaudē ļoti lielas zemes platības. Viens no biedrības darbības virzieniem ir domāt, kā kopt Gaujas krastus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Domā ne tikai par zivju resursiem

Kategorijas