Ierosinājumus gaida līdz aprīļa beigām

2015. gada 23. aprīlis 00:00

476

Ļaudis nesteidzas paust savu nostāju pret ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu

“Gulbenes novads ir starp septiņiem Latvijas novadiem, kas kavējas izteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai savā novadā. 103 novadi jau ir izteikuši aizliegumu sava novada teritorijā. Kāpēc Gulbenes novada domes deputāti kavējas ar šī lēmuma pieņemšanu?” interesējas Inese Timule no Gulbenes.
Līdz 30.aprīlim Gulbenes novada domē, kā arī novada pagastu pārvaldēs iedzīvotāji var iesniegt savus viedokļus, priekšlikumus un iebildumus, lai atbalstītu domes sēdes lēmumu noteikt aizliegumu ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanai Gulbenes novada administratīvajā teritorijā.

Uz nenoteiktu laiku
Jau 2010.gada martā Gulbenes novada dome apstiprināja saistošos noteikumus par aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu novadā. Tika noteikts, ka novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts audzēt jebkādus ģenētiski modificētus kultūraugu. Aizliegums audzēt bija spēkā piecus gadus. Nu šis termiņš ir beidzies. Tāpēc šā gada marta novada domes sēdē deputāts Valtis Krauklis ierosināja noteikt beztermiņa aizliegumu novadā audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus. Viņa viedoklis pirms tam bija guvis atbalstu arī tautsaimniecības komitejas sēdē. ‘’Dzirkstele” jau informēja, ka 26.marta domes sēdē deputāti nolēma atbalstīt šo ierosinājumu un aizliegt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu Gulbenes novada administratīvajā teritorijā uz nenoteiktu laiku, pirms tam to nododot iedzīvotāju apspriešanai.
Vēršoties vairākās pagastu pārvaldēs, “Dzirkstele” noskaidroja, ka vismaz pagaidām neviens iedzīvotājs ar saviem priekšlikumiem nav vērsies, ne arī izrādījis interesi. “Manuprāt, daļai cilvēku vēl nav īstas izpratnes, kas ir modificēti, kas eko kultūraugi,” saka Jaungulbenes pagasta pārvaldes sekretāre Velta Āboliņa. Gulbenes novada domē izdevās noskaidrot, ka arī tur vismaz pagaidām neviens cilvēks nav iesniedzis savus ierosinājumus. ‘’Šķiet, ka cilvēkiem šobrīd ir daudz svarīgāki darbi, jo laukā ir pavasaris,’’ saka Gulbenes novada domes lietvedības sekretāre Ināra Lukša.

Pauž kategorisku nostāju
Toties zemnieki, kuri iestājas par veselīgu pārtiku un kvalitatīvas lauksaimniecības produkcijas ieguvi, savos izteikumos pret ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu Latvijā ir ļoti kategoriski.
“Es aktīvi iestājos pret ģenētiski modificētajiem augiem. Piedalījos sanāksmē, kurā par šiem jautājumiem daudz diskutējām. Sanāksmē piedalījās arī zemkopības ministrs. Visi bijām kategoriski pret. Vienīgi lielie graudaugu audzētāji domā citādāk, uzskatot, ka viņi, audzējot ģenētiski modificētus graudus, izsitīs sev baigo peļņu. Ja viņi domā, ka šādu augu audzēšana neradīs nekādas sekas, tad viņi ir ļoti lētticīgi. Ja mums izdosies visiem kopā panākt, ka Latvija būs brīva no ģenētiski modificētiem augiem, tad tā būs liela uzvara. Ar bažām klausījos ziņas, ka Bauskas pusē pret šo aizliegumu ir daudz lauksaimnieku. Izrādās, ka tur daudzi audzē kaņepes. Viņiem neesot iespējams cīnīties ar putniem, kas samazina ražu, tāpēc labprātāk audzētu ģenētiski modificētus augus,” saka Tirzas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības ”Avotiņi” saimniece Ligita Zvirbule. Viņa uzskata, ka pret ir jāiestājas Zemkopības ministrijai, jo ar zemnieku domām un pretestību vien būs par maz.
Litenes pagasta zemnieku saimniecības īpašnieks Gunārs Ciglis, kurš audzē graudaugus lielā platībā, uzskata, ja Latvija neiestāsies pret ģenētiski modificētajiem kultūraugiem un tiks atvērts brīvais tirgus ar Amerikas Savienotajām valstīm, tad Latvijā graudaugus var neaudzēt. ’’Modificētie augi nodara lielu kaitējumu it visam. Praktiski visi deputāti novada domē ir par to, lai novadā ģenētiski modificētajām kultūrām tiek noteikts beztermiņa aizliegums. Diemžēl cilvēkos valda diezgan liela pasivitāte,’’ saka G.Ciglis. Jau 2003.gadā Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācija tika izvērtējusi visu par un pret ģenētiski modificēto organismu audzēšanai un lietošanai uzturā. Organizācija nonākusi pie slēdziena, ka tiem ir negatīva ietekme gan uz apkārtējo vidi, gan uz cilvēka organismu. Tiem ir arī sociālekonomiskas sekas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ierosinājumus gaida līdz aprīļa beigām

Kategorijas