Sporto kopā ar suni

2015. gada 24. aprīlis 00:00

814

Jānis Kamarūts ar suni Ergo sacensībās startē ar lielu azartu

Jānis Kamarūts stāsta, ka iepriekš viņam nekad nav bijusi doma par to, ka kādreiz varētu startēt sacensībās ar suni. Tas viss sācies, kad viņu ģimenē lauku mājās Velēnas “Pietiņos” ienācis Ergo, kurš 1.maijā svinēs jau trešo dzimšanas dienu.
“Kad apjautām, ka mūsu iepriekšējais suns drīzumā varētu doties uz labākiem medību laukiem, nolēmām jau laikus meklēt jaunu suni, lai nepienāktu brīdis, ka paliekam bez suņa. Mēs gribējām vācu aitu sugas suni. Visu Latviju izbraukājām krustu šķērsu, līdz beidzot savu suni atradām Ogrē,” stāsta Jānis. “Kad pirkām suni, audzētāja mums ieteica braukt uz suņu skolu. Taču braukt uz suņu skolu Ogrē no Gulbenes diez vai būtu prātīgi, tādēļ vaicāju, vai šāda skola nav kaut kur mums tuvāk, jo līdz tam par to nebiju interesējies un pilnīgi nebiju lietas kursā. Audzētāja pateica, ka esot gan un iedeva man tālruņa numuru. Tobrīd domāju, ka tā skola ir Gulbenē. Pēc kāda laika zvanīju, lai sarunātu došanos uz skolu. Kad pārjautāju, kur šī suņu skola īsti atrodas, atskanēja atbilde – Alūksnē. Nu ja Alūksnē, tad Alūksnē! Tā mēs arī sākām braukt turp uz nodarbībām un mācībām, uz pirmo paklausību.” Bet tobrīd par dalību sacensībās vēl nemaz nav bijusi nekāda doma un tikai pēc pāris mēnešiem, kad tuvojās biedrības “Remis” rīkotās sacensības “Alūksnes ziema” un biedrības vadītājs aicināja arī Jāni ar Ergo startēt sacensībās, lai arī sākotnēji viņš uz to skatījies skeptiski, beigās tomēr nolēmis pamēģināt. “Kā toreiz pamēģinājām, tā startējam līdz šim brīdim! Un sunim tas ļoti, ļoti patīk. Tiklīdz Ergo mani ierauga sacensību drēbēs, viņš sāk nepacietībā trīcēt un smilkstēt, cik ļoti viņam ātrāk gribas doties trasē. Arī man nav nekādu pretenziju pret dalību šādās sacensībās. Tā mēs arī cīnāmies!” stāsta Jānis.

Pašiem savs treniņlaukums
Tagad jau uz nodarbībām Alūksnē Jānis ar Ergo dodas retāk, bet darbojas savā treniņlaukumā. “Ergo visu saprot un zina. Kad viņam pasaku: “Iesim uz laukumu! Viņš momentā ir kājās un gatavs turp doties.” To saimnieks ar savu mīluli labprāt nodemonstrēja arī “Dzirkstelei”. Tiklīdz atskanēja saimnieka komanda doties uz laukumu, Ergo kā bulta devās turp un nepacietībā gaidīja nākamo saimnieka pavēli uzsākt treniņu.
“Ergo ir milzīgi ātrs. Šādā lielā ātrumā reizēm kaut kas kaut kur var nokrist, kaut kas var apgāzties. Sacensībās Lizumā viņš nokrita no baļķa. Skatītāji man teica, ka vējš nopūtis Ergo. Mēs ātri atgriezāmies atpakaļ, pārskrējām baļķi un viss beidzās labi,” stāsta Jānis. “Ergo iekšā ir milzīgs azarts. Viņš nevar sagaidīt sacensības, ir ļoti nepacietīgs, dusmojas uz pārējiem suņiem. Manu suni pazīst kā dusmīgāko suni, taču mājās tā it nemaz nav. Laikam jau sacensībās viņam iekšā ir sportiskais niknums, asums. Un varbūt bez tā arī nevar, ja esi sportists. Ir gan sacensībās redzēti arī tādi gadījumi, kad saimniekam trīs reizes ir jāmudina suns, lai viņš vispār kaut ko sāktu darīt. Beigās suns, protams, izpilda pavēli, bet var just, ka viņš domā - ja jau tev vajag, tad es izdarīšu, bet man jau to nevajag. Ergo savukārt ir tā – ja es skrienu par lēnu, suns mani rauj ātrāk, jo viņš saprot, ka, lēnu skrienot, nekas labs neizdosies.”

Ilgs un smags darbs
Suņu daudzcīņas sacensības notiek reizi vai divas mēnesī dažādās Latvijas vietās. “Lielākās sacensības ir Kurzemes, Vidzemes un Latvijas čempionāts. Sezona sākas februārī un beidzas septembra beigās. “Pirmajā gadā startējām kucēnu klasē, bet pērn jau piedalījāmies starp pieaugušajiem suņiem. Pagājušajā gadā sezonas kopvērtējumā izcīnījām 5.vietu Latvijā. Pagājušajā gadā izbaudījām arī kārtīgu pārbaudījumu, piedaloties starptautiskās dienesta suņu biatlona sacensībās Rēzeknē, kur bija jāveic apmēram 9 kilometri pa mežiem, purviem, grāvjiem, dūņām un slēpņiem. Tas bija tāds īsts militārs pasākums,” atceras Jānis. Nupat arī Lizumā norisinājās divcīņas sacensības, kur J.Kamarūts ar Ergo savā klasē izcīnīja 3.vietu.
Vai Jānis ar Ergo pirms sacensībām kā īpaši trenējas, gatavojas? “Tagad īpaši daudz laika treniņiem vairs neveltām, bet pa kādai reizei jau tomēr iznāk patrenēties. Ergo sacensībās visvairāk patīk figuranta aizturēšana, bet lielākais klupšanas akmens ir palaišana vaļā. To mēs arī cenšamies papildus pamācīties, patrenēties. Protams, tas dod arī rezultātus. Sacensībās Lizumā jau izdevās labāk nekā iepriekš, bet vēl drusciņ jāpatrenējas. Viss pārējais mums ir labi zināms,” atzīst Jānis. Protams, lai nonāktu līdz brīdim, kad suns klausa un izpilda komandas, ir jāiegulda ilgs un smags darbs. Tam ir jāpieiet ar lielu atdevi un arī ar stingrību. Uzmundrinājumam vai uzslavai Ergo tikai reizumis saņem kādu kārumu. Viņš savu suni labāk paslavē, samīļo un tas ir vēl labāks uzmundrinājums. Un patiesību sakot – Ergo tik ļoti patīk startēt sacensībās, ka viņam īsti arī nemaz nav vajadzīgi nekādi papildu stimuli un uzmundrinājumi.

Iespēja izrauties no ikdienas darbiem
Jānim kā saimniekam, protams, ir gandarījums un arī lepnums, ka suns uzrāda labus rezultātus sacensībās. “Varbūt kādam šķiet, ka tas nav pareizi braukāt pa visu Latviju, lai sunim būtu iespēja startēt sacensībās. Bet katram ir savas aizraušanās! Tā ir mūsu aizraušanās, vaļasprieks. Suns, protams, sacensībās pārējos suņus uzskata par konkurentiem, bet mēs saimnieki tomēr tā īsti neuzskatām, tā ir iespēja arī satikties, savstarpēji komunicēt, esam draudzīgi, aprunājamies, iesakām kaut ko cits citam. Sacensības ir viena vai divas dienas, kad varam izrauties no ikdienas darbiem, atpūsties un kopīgi pasportot,” atzīst Jānis. Viņš atklāj, ka pašā sākumā viņš ar Ergo tika aicināts arī piedalīties izstādēs, taču pēc dalības divās izstādēs Jānis sapratis, ka tas nepatīk ne viņam, ne arī sunim. “Tas nav domāts mums. Salīdzinot ar to, ko darām mēs, man piedalīšanās izstādēs šķiet garlaicīga.”
Jānis priecājas, ka suns ir paklausīgs, ka viņš tiešām pilda saimnieka pavēles. “Ergo vēl ne reizi nav bijis piesiets. Kad dodamies prom no mājām, Ergo, protams, kļūst bēdīgs, bet vēl nekad nav bijis tā, ka viņš būtu kaut kur aizgājis no mājām, jo viņam tiek piekodināts gaidīt un sargāt māju. Ja es, piemēram, eju uz pļavu pie govīm un pasaku, ka ir jāpaliek mājās, suns arī paliek, ja saucu līdzi – viņš labprāt nāk līdzi. Sunim ir jāpierod pie tā, ka teiktais ir jāizpilda!” Kā atzīst Jānis – sacensībās vislielākā paklausība ir tā, ka suns spēj pildīt saimnieka pavēles bez pavadas un Ergo klausot daudz labāk bez pavadas nekā ar pavadu. “Arī mums vēl ir dažādas kļūdas un ir, kur tiekties. Protams, arī mūsu mērķis izcīnīt augstas vietas, bet galvenais ir nepieļaut ikdienišķas paviršības vai ātruma kļūdas. Ja to nebūs, tad arī būs augstas vietas.”

Ergo panākumi

◆ Pagājušajā gadā sezonas kopvērtējumā Ergo ar saimnieku Jāni izcīnīja 5.vietu Latvijā.

◆ Pērn piedalījās Rēzeknē IX starptautiskajās dienesta suņu biatlona sacensībās “Latvija 2014” un tautas klasē ieguva 22.vietu.

◆ Divcīņas sacensībās, kas nupat risinājās Lizumā, savu līdzjutēju priekšā tika izcīnīta
3.vieta.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sporto kopā ar suni

Kategorijas