Bišu stropi – Latvijas karoga krāsā

2015. gada 30. aprīlis 00:00

221

Braucot garām Tirzas pagasta “Baložiem”, kur savu vecāku dzimtajās mājās saimnieko Velga Krūmiņa, skatienu saista košie bišu stropi, starp kuriem daļa nokrāsoti Latvijas karoga krāsās.
“Kad sāku te dzīvot, ģimenē nolēmām, ka kaut kas ir jādara. Pirms diviem gadiem nodibinājām SIA “Bio Bite”, jo sākumā plānojām nodarboties tikai ar biškopību vien. Sākumā bija 30 bišu saimes, bet šobrīd ir mazliet mazāk. Pagaidām sevi uzskatām par iesācējiem biškopībā, lai gan manam tēvam savulaik bija bites,” atceras Velga.

Mazai saimniecībai nav viegli
Viņa atzīst, pie lieliem uzkrājumiem pa šiem 25 neatkarības gadiem nav tikuši. “Strādājam no rīta līdz vakaram, bet dzīvojam no rokas mutē, jo saimniecība ir maza. Vīram Latgalē starp Tilžu un Bērzpili vecāku mājās arī ir sava saimniecība. Kad vien iespējams, atbrauc man palīgā. Naudu saimniecībā iznāk izdot vairāk nekā saņemt. Audzējam pīles. No vīra saimniecības atvedam teļus. Tā abi kooperējamies,” stāsta Velga. Ar pašreizējo mājputnu skaitu pietiekot pašpatēriņam. Pīlēnu izperēšanai iegādāts inkubators, jo tirgū gan par pīlēniem, gan cālēniem tiekot prasīta liela nauda. Viņa uzskata, ka šodien laukos ieguvēji ir tie zemnieki, kuriem ir daudz zemes un lopu. SIA “Bio Bite” apsaimnieko aptuveni 30 hektārus zemes. Šogad pirmo gadu izdevies apart laukus, lai iesētu auzas un nedaudz arī vasaras kviešus. Pirmajā saimniekošanas gadā nācies atkarot laukus krūmiem. Zeme tiekot arī nomāta no tuvējiem kaimiņiem.
“Baložu” saimniece savulaik strādājusi Lauksaimniecības datu centrā un darbojusies ar piena kvotām. “Man nepatīk, ka lēmumus par lauksaimniekiem svarīgiem jautājumiem pieņem cilvēki, kuri neko no lauksaimniecības nesaprot. Uzskatu, ka lēmumi jāpieņem cilvēkiem ar pieredzi,” prāto Velga. Viņai ir bažas, ka Latvijas lauki paliks arvien tukšāki. “Tie, kuri ir aizbraukuši un ārzemēs iepazinuši labāku dzīvi, neatgriezīsies.”

Ir pārāk daudz partiju
Velga savulaik sadevusies rokās “Baltijas ceļā” un gaidījusi mājās tēvu, kurš, būdams kara invalīds, stāvējis uz barikādēm. “Es pat nezinu, kādam cilvēkam jābūt valsts galvgalī, lai Latvija atkal plauktu un zeltu. Tiklīdz cilvēki tiek pie augsta amata, viņi ātri vien aizmirst par tiem, kas ir zemākais slānis. Tad, kad visiem ir jādodas uz vēlēšanām, tad gan solījumi birst kā no pārpilnības raga. Pašreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa rīcība bija pareiza – nekandidēt atkārtoti uz šo amatu. Visādus kandidātus piesauc, bet kurš būs īstais? Varbūt Sandra Kalniete? It kā no vienas puses vajadzētu tautas vēlētu prezidentu, bet vai tauta ir spējīga pati atrast tādu cilvēku? Mēs nezinām, kā mūsu austrumu kaimiņi kurā brīdī var rīkoties. Nav drošības sajūtas, īpaši paklausoties Putina izteikumus,” prāto Velga.
Par spīti visam viņas bišu stropi ir sarkanbaltsarkani. “Jaunākais dēls Valts, kurš mācās Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, un mans vīrs Juris gribēja, lai stropi dravā izskatītos koši un priecīgi. Kāpēc, lai tie nebūtu arī sarkanbaltsarkani? Ja jau reiz dzīvojam brīvā un neatkarīgā Latvijā, lai tad arī bišu stropi liecina par šo brīvību,” saka saimniece.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bišu stropi – Latvijas karoga krāsā

Kategorijas