Dzirkstele.lv ARHĪVS

Neaizmirstama dzimšanas diena

Ginta Alberte

2015. gada 30. aprīlis 00:00

85
Neaizmirstama dzimšanas diena

Gulbenietei Ilzei Nogobodei 4.maijs ir īpaša diena, jo tā ir arī viņas dzimšanas diena.  Toreiz, pirms 25 gadiem, Ilze studēja Jelgavā, viņai palika 19 gadu un tieši 4.maijā viņa ciemojās pie māsas Aldas Rīgā.

Skudriņas skrēja
“Tā saulainā diena iespiedusies atmiņā. Pēc tik daudziem nebrīves gadiem visi bija uz tāda latvietības viļņa, ko laikam ottreiz neizdosies piedzīvot.  Skudriņas skrēja, kad ieraudzīji tās milzīgās cilvēku masas, kas plūda pie Brīvības pieminekļa, tik daudz cilvēku tur vairs neesmu redzējusi. Kā tagad atceros, visi cits citam teica vēlējumus, nemitīgi dziedāja, beidzot varēja izdziedāt visas latviešu dziesmas, nebija neviena, kas kaut ko spētu aizliegt, kaut kur pūlī spēlēja akordeons. Bija milzīgs lepnums, ka esi latvietis, tā bija neaizmirstama diena un neaizmirstama dzimšanas diena,” uzsver Ilze.
Viņa atceras šo saulaino 4.maiju katru gadu savā jubilejā, kad izkar karogu pie mājas. “Dēlam Hārdijam jau mazam stāstīju, kāpēc manā dzimšanas  dienā visi cilvēki  izkar pie mājām karogus. Stāstīju, ka esmu lepna, ka man izdevās ko tādu piedzīvot.”  

Kas ir dzīves veiksmes formula?
Kā tagad, pēc 25 gadiem, viņa vērtē Latvijā notiekošo?  “Mūsu bērni gan  nespēj novērtēt to brīvības garšu, bet mums ir ar ko salīdzināt, mēs izbaudījām to padomijas dzīvi, kad nevarēja runāt, ko domā. Varbūt kādam nav būtiski, bet man tas ir ļoti svarīgi.  Vispār šodien cilvēki par daudz čīkst un gaužas, ka ir slikti, ka nav darba, skauž citus. Katram jādomā, kā rosīties, un, ja grib, tad var un izdodas. Manu paziņu lokā gan tādu nav, kas nemitīgi gaužas. Pati esmu piedzīvojusi, kad nācas pilnīgi pārfrofilēties, mācīties  visu no jauna,  neapstāties pie grūtībām.”  Ilze studēja veterinārmedicīnu, taču dzīvē tā sanāca, ka viņai bija iespēja sākt strādāt Krājbankā Gulbenē, kur darbs padevās un bija panākumi, tieši tāpēc bija milzīgs trieciens, kad pēc skandāla banku slēdza. 
  “Neatkarīgi no padarītā un sasniegtā tevi iesviež tādā akacī!  Tas tiešām bija tik briesmīgs trieciens, nu trakāk nekā duncis mugurā,” atzīst Ilze.  Bet viņas paveiktais tika ievērots un pēc neilga laika Ilzei piedāvāja darbu apdrošināšanas biznesā, tagad viņa vada BTA Gulbenes filiāli. 
“Es vados pēc moto: dari pēc labākās sirdsapziņas un labie darbi atgriezīsies pie tevis. Un tas man dod stimulu tālāk darboties, strādāt. Jā,  tā arī ir manas dzīves veiksmes formula. Tā, protams,  ir arī mana ģimene – dēls un vīrs Ainārs, vecāki un viņu nopelns manā audzināšanā.”