Zosu bari “zaļina” tīrumus

2015. gada 30. aprīlis 00:00

386

Zemnieku Saeimas pārstāvji aicina ziņot par postījumiem

Zemniekiem daudzviet arvien lielākus zaudējumus rada lielo putnu bari, kas dzīvojas pa pļavām un ziemāju tīrumiem, izvēloties īpaši tos laukus, kas atrodas zosu migrācijas ceļā, kā arī tos, kur izveidojušās nelielas ūdens lāmas.
Katru gadu tūkstošiem zosu šķērso Latvijas teritoriju, dažviet sējumus nopostot tā, ka zemniekiem nākas domāt par to pārsēšanu. Zemnieku Saeimas pārstāvji pat izteikuši ierosinājumu aktualizēt šo problēmu un aicina zemniekus ziņot par postījumiem, kas varbūt kļūtu par pamatu valsts kompensācijas atjaunošanai. Gulbenes novada zemnieki pagaidām par kompensāciju pieprasīšanu nedomā.

Atliek putnus paciest
“Galgauskas pagastā zosu bari apsēduši gan man piederošos ziemāju laukus, gan zemnieka Andra Gargurņa graudaugiem atvēlētās platības. Netiek noniecinātas arī pļavas. Es domāju, ka postījumi nav lieli, jo zosis ziemājus tā nenoēd, ka vajadzētu pārsēt. Godīgi sakot, neesmu arī ziemāju tīrumus pētījis. Šogad šķiet, ka zosu baru ir vairāk. Iepriekšējos gados zosis uztaisīja nelielu pitstopu un lidoja tālāk uz Sibīriju, bet šogad mums nesaprotamu iemeslu dēļ kavējas ilgāk,” stāsta Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” īpašnieks Stanislavs Gžibovskis.
Galgauskas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Biezais, kurš ir arī mednieks, pārliecinājies, ka viņa vadītajā pagastā zosis izraudzījušās galvenokārt tos tīrumus, kur ir lielākas barošanās iespējas. “Neko jau šobrīd nevar darīt, atliek zosis tikai paciest,” saka pārvaldes vadītājs.

Izskatāmies kā jocīgi cilvēki
Šī paša pagasta zemnieku saimniecības “Torņkalns” saimniece Daiga Gargurne uz zosīm ir dusmīga. “Mēs jau no malas kādam sākam izskatīties pēc jocīgiem cilvēkiem, jo, ieraugot zosu baru uz labības tīruma vai lopbarības pupu lauka, taurējam ar automašīnām, skrienam bara virzienā, vicināmies ar rokām, jo neko citu jau iesākt nedrīkstam,” stāsta Daiga. Viņa smejas, ka zosis šopavasar cītīgi veicot zaļināšanas pasākumus. “Zosis skaisti soļo pa ziemāju lauku un plūc zaļos stiebrus. Šogad vīrs 40 hektāros iesēja lopbarības pupas. Zosis iet tieši pa vagu un citu pēc citas velk pupas laukā. Domāju, ka pēc pēdējā lietus tām lopbarības pupām, kas nebūs noēstas, vajadzētu līst laukā no zemes, tad arī redzēsim, cik no tām būs palicis pāri. Pagaidām ir grūti pateikt, cik lielā platībā var nākties pupas pārsēt. Zosis ne tikai izrauj pupas, bet ar savu svaru un pleznām visu arī nobradā, ieminot zemē. Mēs nesen iesējām kviešus. Skatāmies, zosis jau staigā pa sējuma rindu un velk graudus laukā. Tie ir gudri putni,” stāsta D.Gargurne.

Jau vajadzēja būt projām
Stradu pagasta zemnieku saimniecības “Rubeņi” saimnieks Aivars Pabērzs, kurš lopbarības pupas audzē jau daudzus gadus, vakar saņēmis vairākus tālruņa zvanus par to, ka pie Pogupes viņam piederošajos tīrumos, kur iesētas lopbarības pupas, esot nolaidies pamatīgs zosu bars. “Būs jāaizbrauc paskatīties. Pagaidām jau vēl pārāk neuztraucos, jo laiks bija vēss, tāpēc pupas tik strauji nav sadīgušas. Netālu ir tīrumi, kas pieder ārzemniekam. Viņš lopbarības pupas iesēja daudz agrāk nekā es. Ilgu laiku zosu bars dzīvojās pa viņa lauku. Kas zina, būs visu apēdušas? Viņam gan var nākties pārsēt pupas. Nesaprotu, zosīm jau sen vajadzēja būt projām, bet šogad ar lidošanu tālāk tās kavējas,” prāto A.Pabērzs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zosu bari “zaļina” tīrumus

Kategorijas