Stāda dārzu nākamajām paaudzēm

2015. gada 7. maijs 00:00

761

“Dambakalnā” audzē arī dienvidniekus – persikus un aprikozes

“Abi ar vīru sēdējām un skatījāmies laukā pa logu. Iztēlojāmies, cik skaisti būtu, ja aiz tā pavasaros ziedētu ābeles, ķirši un plūmes,” saka Dzidra Ģērmane. Šobrīd jau aptuveni 15 agrāk stādītās ābeles nes augļu ražu, bet pārējās vēl tikai sakņojas augsnē, kas “Dambakalnā” ir tik smilšaina un dažviet mālaina, ka stādītājiem ar augļu kociņam piemērotas bedres izrakšanu vien nepietiek. Tā obligāti ir jāpiepilda ar kūtsmēsliem un melnzemi, kā arī pēc stādīšanas jāgādā, lai jaunajai ābelītei pietiktu mitruma.

Sarīko ģimenes talku
“Mums gadi dara savu, tāpēc divatā vien bez bērnu un mazbērnu palīdzības iztikt būtu grūti. Nedēļas nogalēs visi, kuri vien var, sabrauc ciemos, sarīko talku un daudz kas tiek padarīts. Arī 1.maijs bija svētku diena, bet mums – īsti Darba svētki. Pa nedēļas vidu visbiežāk te rosās dēls Gundars, kurš ikdienā strādā Stāmerienas pamatskolā par skolotāju, bet rosīšanās dārzā un siltumnīcās ir viņa vaļasprieks. Teicām, lai iet mācīties uz Bulduru dārzkopības tehnikumu, bet dēls atteica, ka arī skolotājs varot izaudzēt stādus un stādīt augļu kokus. Viņš to arī dara. Tomātu, gurķu, salātu, kāpostu un dažādu puķi stādi jau pirkti netiek. Gandrīz katru reizi Gundars līdzi atved atkal kādu jaunu kociņu vai augu. Tad nu visi kopā staigājam pa plašo teritoriju, kas apkārt mājai, lai izraudzītos tam piemērotāko vietu. Lai koks ieaugtu, ir jāpieliek ļoti liels darbs,” stāsta Dzidra, kamēr Jānis devies pārlūkot bišu stropus.
Savulaik saimniecībā turēti arī lopi, bet tagad kūtsmēslus nākoties pirkt par naudu. Tagad arī stādīšana esot daudz cītīgāka, bet tad, kad abi strādājuši, tam neatlicis tik daudz laika. Varbūt tāpēc arī ne viss stādītais ieaudzis.

Dzimšanas dienā uzdāvina ābeli
Pagājušajā gadā ābolu raža nebijusi liela, bet aizpagājušajā gadā saimnieki nezinājuši, kur likt ābolus. Tēvs to vien spējis, kā atstutēt katru augļu pilno zaru. “Tas ir tik jauki, kad paņemu skalu grozu un nesteidzīgi dodos savākt ābolus. Pagaidām raža vēl nav tik liela, lai to pārdotu. Pašiem gan ābolu pietika visam. Gan sulu spiedām, gan kopā ar Kaukāza plūmēm ievārījumā vārījām, gan visu ziemu svaigus ēdām. Pat uz mežu zvēriem aizvedām. Vīram garšo saldi āboli, bet man patīk ‘Antonovka’. Tā atsvaidzina dažādus salātus. Savulaik, kad ābeļu vēl nebija tik daudz, iztikām ar mežābelēm. Nu jau daudzas savu laiku pārdzīvojušās, ir nozāģētas,” stāsta saimniece, kad dodamies pastaigā pa dārzu.
Noteikti ir jāapskata aprikoze, ko šajā pavasarī iestādījis Gundars. Jāuzlūko arī persiks, kas apņēmies pirmo gadu saimniekus iepriecināt ar ziedpumpuru pilnajiem zariem. Kā jau dienvidnieks, tas savu vietu radis tur, kur mazāk vēja, bet vairāk saules. Lai gan apkārtējais mežs dārzu pasargājot no visiem vējiem, tomēr Dzidra ir mazliet nobažījusies, kā iedzīvosies persiks un aprikoze. Dzidra stāsta, ka Jānim pērn uz dzimšanas dienu uzdāvinājusi ābeli ‘Antejs’, piesakot, ka jādzīvo tik ilgi, kamēr mazā ābelīte nesīs pirmo lielo ražu, lai vīrs varētu to nogaršot. Tā iestādīta iepretim istabas logam.
“Dambakalna” saimnieki iecienījuši stādu audzētavas “Sprogas” un “Rāvija”. Tiekot izraudzītas arī ābeļu šķirnes, lai raža ienāktos pakāpeniski. Gundars esot galvenais šķirņu zinātājs. Šogad iestādījis igauņu šķirnes ‘Tiina’ ābelīti. Jānis mēģina saskaitīt, cik ābeļu iestādīts, bet tad atmet ar roku, tik daudz to bijis. Tiesa, ne visas ieaugušas. Ja ir augļu dārzs, tad nākoties cīnīties ar dažādiem kaitēkļiem, tāpēc augļu koki tiekot migloti līdzīgi kā dārza avenes. Arī stumbru kaļķošanai esot liela nozīme. “Mums ir arī plūmju rinda. Kur tad vēl dārza avenes un ogulāji! Ja ir astoņi hektāri aramzemes, tad pietiek visam. Labi, ka kaimiņiem vēl ir govis, tad viņi mums palīdz nopļaut zāli visgarām dārzam. Citādāk nezinātu, ko ar zāli iesākt,” prāto Jānis, kurš pēc profesijas ir mežsargs jau trešajā paaudzē.
“Dambakalns” ir viņa senču dzimtās mājas, savulaik barons tās ierādījis savam mežsargam. “Ja tā salīdzina, tad jaunu mežu ir vieglāk ieaudzēt nekā augļu kokus. Mums ir arī meža platība. Pērn izcirtām vienu cirsmu un tad stādījām vietā. Šajā pavasarī stādījums vēl jāpapildina,” prāto Jānis. Klusībā viņš jūtas lepns, jo arī dēla Ģirta nodarbošanās ir saistīta ar mežu. Arī mazdēls Valters Lauksaimniecības universitātē beidzis Mežsaimniecības fakultāti.

Rozēm te nepatīk
“Vienīgais, kas pie mums neaug, tās ir rozes. Visādi izmēģinājāmies, bet nekā. Toties kartupeļi un burkāni padodas ļoti labi. Mums visa pietiek, jo ir arī ogulāji. Ražu dod arī trīs krūmmelleņu krūmi, smiltsērkšķi, ķirši, kazenes un zemenes. Tiklīdz laiks kļūs siltāks, siltumnīcās varēs izstādīt tomātu un gurķu stādus. Ar salātiem un skābenēm mielojamies jau tagad. Dēls Gundars atzīst tikai plēves siltumnīcas, nevis no stikla. Tēvs gan bilda, ka kokmateriālu un stiklu pietiek, lai taisa jaunu stikla siltumnīcu, tomēr dēls nepiekrita. Paši arbūzus un melones pagājušajā gadā izaudzējām. Veikalā pirkt nevajadzēja. Tikai tad, kad iestādām tīrumā, tad gan piesedzam ar agroplēvi. Jā, un kur tad vēl vīnogas! Arī tās neskopojas ar ražu,” priecājas Dzidra. Viņa ir Lejasciema pagasta čaklo puķu audzētāju klubiņa locekle. Dodoties kopīgos izbraukumos uz stādu audzētavām un skaistajiem Latvijas dārziem, mājās Dzidra neatgriezusies ar tukšām rokām. Vienmēr pārvests arī kāds jauns augs. Par šo saimnieces aizraušanos “Dambakalnā” liecina dažādu nokrāsu skujeņi un dekoratīvie krūmi, dienlilijas, rododendri, īves un vēl daudz kas cits. “Mans hobijs ir liliju audzēšana. Kad visas uzzied, ir tik skaisti!” savu aizraušanos atklāj Dzidra. Tieši tāpēc ciemos pie Dzidras un Jāņa jādodas vasarā, kad viss ir salapojis un saziedējis, ļaujot izpausties krāsu toņu daudzveidībai.

Fakti

◆ Lejasciema pagasta mājām “Dambakalns”šogad aprit
102 gadi.
◆ Saimnieks Jānis Ģērmanis ir mežsargs trešajā paaudzē.
◆ Saimniece Dzidra Ģērmane savulaik strādājusi par Sinoles bibliotēkas vadītāju.
◆ Ģimenē izaudzināta meita Gundega, kura strādā par skolotāju Smiltenes novada Grundzāles pamatskolā, dēls Gundars, kurš ir skolotājs Stāmerienas pamatskolā, dēls Ģirts, kurš ir mežsaimnieks.
Ar mežiem savu profesiju saistījis arī mazdēls Valters. Mazdēls Lauris ir datorspeciālists Zemkopības ministrijā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Stāda dārzu nākamajām paaudzēm

Kategorijas