Stiprie tiekas “Stipro skrējienā”

2015. gada 8. maijs 00:00

1905

Maija Stradiņa ekstrēmajā skrējienā “Cinevillā” piedalās piekto gadu

Šogad jau septīto gadu kinopilsētā “Cinevilla” notika “Stipro skrējiens” - pasākums, kas ir kļuvis par neatņemamu neatkarības atjaunošanas gadadienas svinēšanas tradīciju. Šogad dažādiem šķēršļiem pilnajā trasē devās vairāk nekā 4300 dalībnieku, starp kuriem bija arī vairāki Gulbenes novada pārstāvji. Maija Stradiņa “Stipro skrējienā” piedalījās jau piekto reizi. To viņa sauc ne vien par savas izturības un spēku pārbaudījumu, bet arī par savdabīgu iespēju nosvinēt savu dzimšanas dienu, kas ir 4.maijā.
Pirmo reizi šogad dalībnieki sacentās elites un masu grupā, nodalot profesionālus sportistus un “Stipro skrējiena” entuziastus. Maija masu grupā starp sievietēm šogad uzrādīja 33.rezultātu.
“Man vienmēr ir paticis kaut kas smagāks un ekstrēmāks. Pirms pieciem gadiem māsas draugs Dairis Apinis, kurš pats jau bija piedalījies divos šajos skrējienos, uzaicināja piedalīties arī mani. Un man tas iepatikās, es kļuvu atkarīga no šī skrējiena! Protams, salīdzinot ar pirmajiem gadiem, kad es skrēju, trase ir kļuvusi sarežģītāka un smagāka. Pagājušajā gadā, kad es ieskrēju finišā, teicu, ka tas bija pēdējais skrējiens, bet šogad, protams, viss aizmirsās un, tuvojoties maijam, jau atkal āķis bija lūpā,” stāsta Maija.
Stāstot par skrējienu, dalībniece atklāj, ka šogad trasē bijis daudz pārskrējienu, protams, arī dažādi šķēršļi. “Taču laiks bija labs – nebija ne auksts, ne karsts, ūdens arī nebija pārlieku auksts, kāds tas bija, piemēram, pirmajā gadā, kad es piedalījos. Toreiz, braucot uz “Cinevillu”, Bērzkrogā pat bija sniegs. Kad bija jālec iekšā ledainajā ūdenī, šķita, ka pilnībā pazūd visas maņas, bet bija jāsaņemas un jākustas uz priekšu. Vissmagāk man gāja pagājušajā gadā, šogad tiešām nevarēja salīdzināt, taču laika apstākļi katru gadu ir atšķirīgi,” stāsta Maija. “Iepriekš parasti smagākais šķērslis man bija Stikla kalns. Pagājušajā gadā es tam netiku pāri. Šogad gan pieveicu visu. Stikla kalnā gan mani beigās uzrāva augšā divi puiši, taču arī pati tomēr dabūju pamocīties. Man arī ļoti patīk šī kopības sajūta, ka visi dalībnieki tik ļoti cits citu atbalsta un palīdz. Visi jūtas kā savējie, lai gan ir pilnīgi sveši cilvēki.” Vaicāta, vai cilvēks, kurš ikdienā ar sportu ir “uz jūs”, var pieveikt šo skrējienu, Maija atzīst, ka piedzīvojumam un jautrībai, protams, to var darīt jebkurš, taču, ja gribas sasniegt kādu rezultātu, ir tomēr arī jāgatavojas. “Pirmajos gados man pašai galvenais bija izturēt līdz finišam, bet tagad jau ir svarīgi izdarīt pēc iespējas labāk,” atzīst Maija. Un katru gadu, nokļūstot finišā, viņu pārņem milzīga gandarījuma sajūta, prieks un sajūsma līdz pat asarām, ka tas ir izdevies! Tad aizmirstas visi smagie brīži trasē. Gulbeniete, visticamāk, skrējienā piedalīsies arī nākamgad.
Nākamais Maijas mērķis ir izlēkt ar izpletni. “Pirms diviem gadiem izlēcu ar gumiju no vagoniņa. Tiešām nezinu, kāpēc, bet man patīk šādas ekstrēmas izjūtas. Es tādā veidā atpūšos. Ar izpletni vēlos izlēkt tāpēc, ka vēlos izbaudīt lidojumu, lecot ar gumiju, šo lidojumu nevar izbaudīt, tas ir viens mirklis. Protams, arī man bija bail lēkt, taču man bija tik daudz līdzjutēju, ka nevarēju neizlēkt. Kad man izdosies realizēt savu mērķi izlēkt ar izpletni, pagaidām nezinu, bet ir uz ko tiekties!”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Stiprie tiekas “Stipro skrējienā”

Kategorijas