Pārbaudiet krūtis!

2015. gada 12. maijs 00:00

609

Informatīvā kampaņa “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” turpina aizsākto brīvprātīgo reģionālo vēstnešu kustību. Šogad ir divkāršojies kustības dalībnieču skaits, kuras ir apņēmības pilnas veicināt krūts vēža skrīninga programmā izmeklēto sieviešu skaitu, kā arī mazināt ielaistus krūts vēža gadījumus, uzrunājot sievietes laikus pārbaudīties. Gulbenes novada sociālā dienesta sabiedrības veselības speciāliste Ilze Biseniece ir kļuvusi par reģionālo vēstnesi, lai mudinātu sievietes apmeklēt ārstus laikus. Viņa atgādina, ka novada sociālajā dienestā 15.maijā pulksten 15.00 iedzīvotāji tiek aicināti uz informatīvo tikšanos „Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!”. Tikšanās laikā I.Biseniece informēs par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem saistībā ar krūts vēzi, kā arī klātesošajiem būs iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus.

Misija uzrunāt un stāstīt
I.Biseniece stāsta, ka par reģionālo vēstnesi var kļūt ikviens, kurš to uzskata par savu misiju - vēstīt un stāstīt. Viņa pieteikusies, jo tas saistās ar viņas profesionālo darbību.
I.Biseniece skaidro, ka jau piekto gadu šo kampaņu organizē Latvijas Basketbola savienība kopā ar krūts vēža atbalsta biedrību “Vita”. Kampaņas mērķis ir informēt cilvēkus par izmeklējumiem, kādi ir veicami un kā to dara, lai varētu izvairīties no slimības, nosakot to agrīnā stadijā.
“Krūts vēzis nedzīvo savu dzīvi, tas iespaido visu sievietes dzīvi,” uzsver I.Biseniece.
Lai tiktu pievērsta uzmanība šai problēmai, informatīvie materiāli tiek doti pagastiem, ģimenes ārstiem tiek izsūtīti mamogrāfijas grafiki. Informatīvās avīzes par krūts veselību nonāk slimnīcās un pie ginekologiem.
I.Biseniece stāsta, ka krūts vēzis ir izplatītākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm un pērn valstī tas tika konstatēts aptuveni 1200 pacientēm. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka pēdējos četros gados Gulbenes novadā ik gadu tiek reģistrēti aptuveni 100 jaunie onkoloģiskie pacienti. Tāpat kā valstī arī Gulbenes novadā vīriešiem pirmajā vietā ir plaušu vēzis, sievietēm – krūts vēzis.
I.Biseniece stāsta, ka pilsētnieki ir aktīvāki, dodoties uz pārbaudēm, līdz ar to lauku cilvēki ir tie, kas vairāk saskaras ar saslimšanu. “Lauku cilvēki bieži vien domā, kāpēc vispār vajag doties uz pārbaudēm un vai viņam to vajag, un vēl viens viedoklis, kas izskan no cilvēkiem - ja jau būs šī slimība, tad būs,” stāsta I.Biseniece.
Viņa vēlētos sastapt arī kādu sievieti, kas būtu ar mieru dalīties savā pieredzē krūts vēža atklāšanā un ārstēšanā, bet viņa arī saprot, ka sievietes par to nevēlas publiski runāt, līdz ar to pagaidām nav izdevies atrast tādu sievieti, kas būtu gatava to publiski apspriest. “Tas ir ilgs ceļš, lai sāktu par to publiski runāt, un īpaši to darīt mazpilsētā ir grūti,” saka I.Biseniece.

Laikus pie ārsta!
Onkoloģe Dace Baltiņa atgādina, ka krūtis ir jāpārbauda regulāri, jo tas ir viens no orgāniem, kurā mēdz būt gan labdabīgas, gan ļaundabīgas slimības. Tā kā dzīvē apmēram 12 reizes biežāk sastopamas labdabīgas pārmaiņas, krūšu pārbaudes sievietēm kalpo drošībai – ja sievietes kaut ko satausta, ir svarīgi nedomāt drūmas domas, bet laikus doties pie ārsta un pārbaudīties.
Ikvienai sievietei regulāri ir jāveic pašizmeklēšanās. Tas nozīmē, ka sievietei pašai regulāri jātausta savas krūtis reizi mēnesī. Sievietēm, kurām ir regulārs menstruālais cikls, kuras lieto hormonu kontracepciju vai hormonu aizstājtabletes un tiek novērota regulāra asiņošana vai smērēšanās, piemērotākais pārbaudes laiks ir jauna iepakojuma atvēršanas diena jeb pirmās 10 dienas no menstruālās asiņošanas brīža, jo šajā laikā fizioloģiski krūtis ir vismīkstākās, tādējādi arī vispiemērotākās pārbaudei. Savukārt sievietēm, kurām menstruāciju vairs nav, nepieciešamība pēc pārbaudes jāizvērtē dinamiski, jo menopauzes stadijā pārbaudes laiks nav būtisks.
Diezgan straujš saslimstības gadījumu skaita pieaugums ir vērojams tieši pēc 35 gadu vecuma, tādēļ sievietēm šajā vecuma grupā krūšu veselībai vajadzētu pievērst īpašu uzmanību, veicot pārbaudes reizi gadā vai pēc sūdzībām, bet jaunākām sievietēm jāveic regulāra krūšu pašpārbaude, kā arī pie ārsta uz pārbaudēm jādodas reizi divos gados.

Ārstēšanas iespējas - plašas
Pēdējos gados gan situācija mainās un uzlabojas, jo pieaug tieši I un II stadijas īpatsvars, kā rezultātā mazinās III un IV stadijas apmēri, kas nozīmē, ka šobrīd pie ārsta novēloti vēršas tikai katra trešā sieviete.
D.Baltiņa stāsta, ka līdz galam nav izpētīts, kāpēc krūts vēzis veidojas. Ir zināms, ka smēķēšana veicina plaušu vēzi, ka papilomas vīrusa infekcija veicina dzemdes kakla vēzi, taču ļoti daudz citu audzēju gadījumos mums ir tikai nojausma. Pētījumu dati parāda, ka pastāv kaut kādas sakarības starp, piemēram, hormonu lietošanu un krūts vēzi, bet simtprocentīgi nevar izteikt šādu apgalvojumu. Tādēļ konkrētu padomu, kā nesaslimt, nav, bet ir padomi, kā neielaist slimību, un tā galvenokārt ir regulāra krūšu pārbaude.
Daktere uzsver, ka vēzis ir ļoti labi ārstējama slimība, ārstēšanas iespējas ir ļoti plašas, ja nepalīdzēs viena metode, palīdzēs cita – medikamentoza terapija vai citas metodes. “Izmeklēšana, ja esat skrīninga vecumā, ir vitāli nepieciešama. Ja neesat skrīninga vecumā, tas nenozīmē, ka šajā vecumā neslimo, lūdzu, pašas veiciet krūšu pašpārbaudi un palaikam pajautājiet savam ģimenes ārstam, ginekologam, vai nevajag veikt kādu papildu izmeklējumu!” saka onkoloģe. ◆

Uzziņai

◆ Ja esi vecumā no 50 līdz 69 gadiem, valsts tev apmaksā krūšu pārbaudi ar mamogrāfijas metodi. Saņemot uzaicinājuma vēstuli, neatliec un pieraksties uz mamogrāfiju! Ja vēstule ir pazudusi, zvani uz bezmaksas tālruni 80001234 vai jautā savam ģimenes ārstam, kā rīkoties. Uzaicinājuma vēstule uz krūts vēža profilaktisko pārbaudi ar mamogrāfijas metodi ir derīga divus gadus.
◆ Mobilā mamogrāfa izbraukumi uz Gulbeni (pie Gulbenes slimnīcas, Upes ielā 1): 14.maijā (11.00-17.00), 15.maijā (9.00-17.00), 15.jūnijā (11.00-17.00), 16.jūnijā (9.00-17.00), 20.jūlijā (11.00-17.00), 21.jūlijā (9.00-17.00), 20.augustā (11.00-17.00), 21.augustā (9.00-17.00), 21.septembrī (11.00-17.00), 22.septembrī (9.00-17.00), 22.oktobrī (11.00-17.00), 23.oktobrī (9.00-17.00), 23.novembrī (11.00-17.00), 24.novembrī (9.00-17.00), 21.decembrī (11.00-17.00), 22.decembrī (9.00-17.00).

Fakti

◆ Augstāka krūts vēža sastopamība ir attīstītajās valstīs, bet zemāka – mazāk attīstītajās valstīs.
◆ Kreisajā krūtī vēzis attīstās biežāk nekā labajā.
◆ Ir aprēķināts, ja katra sieviete pēc 50 gadu vecuma veiktu mamogrāfiju, mirstību no krūts vēža šajā vecuma grupā varētu samazināt par vairāk nekā 25 procentiem.
◆ Krūts vēža risks palielinās, ja ilgāk par 5 gadiem tiek lietota hormonālā kontracepcija. Savukārt sievietēm, kurām veikta histerektomija (pilnīga vai daļēja dzemdes izņemšana) un kuras lieto estrogēnu saturošus medikamentus, risks ir mazāks.
◆ Agrāk krūts vēzi sauca par “mūķeņu slimību”, jo starp mūķenēm novērojama augstāka saslimstība.
◆ Katru gadu tiek diagnosticēti apmēram 1,2 miljoni jauni krūts vēža gadījumi visā pasaulē.
◆ Pastāv hipotēze, ka sievietēm kreilēm ir augstāks krūts vēža attīstības risks.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pārbaudiet krūtis!

Kategorijas