In memoriam

2015. gada 12. maijs 00:00

Pagājušajā nedēļā mūžībā aizvadīta Austra Veikšāne, ilggadēja mūzikas skolas direktore, diriģente, kultūras darbiniece, kas atstājusi neizdzēšamas pēdas mūsu novada kultūras dzīvē.
Mums, “Dzirkstelei”, šķita, ka vispiemērotākie atvadu vārdi Austrai Veikšānei būtu kultūras lapā, kur daudzkārt par dažādiem kultūras notikumiem esam intervējuši arī Austru. Nenoliedzami, viņas lielākā mīlestība bija mūzikas skola gandrīz 40 gadu garumā.

Lūk, daži spilgtākie citāti, ko gribētos šajā mirklī pieminēt.
Gatavojoties mūzikas skolas 50 gadu jubilejai, Austra atzina, ka caur ērkšķiem ir nonākuši pie zvaigznēm. “Es jūtos tā, it kā šodien tiešām būtu mūsu zvaigžņu diena. Esmu tiešām laimīga.”

Liels darbs bija ieguldīts, gatavojoties kompatktdiska ierakstīšanai “Caur pasauli iet mūžīgs nošu raksts”. “Tā būs vēsturiska piemiņa gan skolai, gan pašiem izpildītājiem – bērniem un viņu skolotājiem. Priecājos, ka viss notiek neatkarīgi no apkārtējiem apstākļiem, jo pasaule ir ne bez labiem cilvēkiem. Man vienmēr ir šķitis, ka svētku gaidīšana ir daudz skaistāka nekā paši svētki.”

Mūzikas skolas 55.jubilejas noslēguma koncertu Austra gaidījusi ar lielu satraukumu un arī lielu lepnumu, jo šajā koncertā bija dzirdamas mūzikas zvaigznes – Gulbenes mūzikas zvaigznes, kuras ir izaugušas Gulbenē un izglītojušās augstskolās Latvijā un citviet Eiropā, kā arī turpina pilnveidot sevi joprojām. “Tas ir kā atskaites punkts dzīvē, analīze, ko esam paveikuši, ko esam iemācījušies un ko esam iemācījuši!” toreiz uzsvēra Austra.

Un lepnums bija ne tikai par lielajiem bērniem, kas jau pasaules ceļos. “Mūsu skolas vēsturē līdz šim tā nav bijis, ka visi bērni, kuriem bija uzticēta uzstāšanās konkursā, ir izvirzīti uz finālu. Mazāko klašu audzēkņiem, šķiet, viss vēl izdodas tāpat, bet vecāko klašu bērni to ir panākuši ar savu centību un darbu.”

Vienā no senākām intervijām Austra ar lielu mīlestību runāja par savu dzimto vietu. “Manas dzimtas saknes ir meklējamas Balvu pusē. Divu kilometru attālumā no Balviem ir ciems Tutinava - tur ir arī manas dzimtās mājas “Brīvzemnieki”, tur palikušas manu bērnības dienu skaistās, dzeltenās purenes un krāšņie saules lēkti. Ne pret vienu citu vietu man nav tādu jūtu kā pret Balvu pusi. Mani vienmēr velk uz šo pusi. Man gribas būt tur, kur ir mājas, kur ir mani vecāki un radinieki.”
Nu viņa atgriezusies savā bērnības zemē. Lai dus mūžīgā mierā!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

In memoriam

Kategorijas