Meitene ar vēju matos

2015. gada 15. maijs 00:00

5386

“Meitene ar vēju matos, bet sirdi – Gulbenē,” - tā par Agniju Medni “Dzirkstelei” saka viņas kolēģi, kuri arī rosināja mūs pastāstīt par Agniju vairāk. Viņa ir strādājusi Rīgā, taču izlēmusi atgriezties dzimtajā pilsētā kopā ar savu draugu Edgaru no Smiltenes. Uzsākusi darbu degvielas uzpildes stacijā “Statoil” kā pārdevēja un trīs gadu laikā kļuvusi jau par vadītāju.

Tikai ne svešā zemē
Agnijas dzīves moto ir: “Labāk izdarīt un varbūt nožēlot, nekā nožēlot to, kas nav izdarīts.” Viņa atzīst, ka vienmēr tam ir sekojusi. Agnija ir riskējusi savā dzīvē pieņemt dažādus lēmumus, arī par atgriešanos dzimtajā pilsētā, un līdz šim nav tos nožēlojusi. Te viņu piesaista Gulbenes klusums un miers. Bauda esot ar velosipēdu aizbraukt līdz Stāmerienas ezeram. Viņu uzrunā arī gulbeniešiem raksturīgā atvērtība un atklātība. Savukārt pietrūkst vienaudžu, to gan te esot palicis ļoti maz. Daudzi ir vai nu Īrijā un Anglijā, vai arī Rīgā. Bet Agnija nekad nav pieļāvusi tādu domu, ka varētu aizbraukt, jo ir savas zemes patriote. “Nezinu, kam būtu jānotiek, lai es aizbrauktu prom no Latvijas. Svešā zemē vienmēr tu būsi iebraucējs, ciemiņš,” uzskata Agnija, kurai, atgriežoties dzimtajā pilsētā, pietrūkst klasesbiedru. Daži gan atgriežoties, bet citi neredz te darba iespējas. Agnija gan domā, ka tas, kurš pēc dabas ir cīnītājs, kā viņa, var dzīvot arī mazpilsētā. “Es nekad neesmu domāju, ka esmu bezizejā. Ja kādu laiku iet slikti, tad zinu, ka pēc tam būs labi. Dzīve jau neiet tikai taisni, tā iet kalnā augšā un lejā,” saka Agnija.

Enerģijas pietiek, laika pietrūkst
Jau aptuveni kopš piecpadsmit gadu vecuma Agnija ir bijusi patstāvīga. “Līdz 9.klasei biju pa gaisu, bet, aizejot prom no mājām un sākot dzīvot citā pilsētā, paliku nosvērtāka un nopietnāka,” stāsta Agnija, kura pēc Gulbenes vidusskolas 9.klases pabeigšanas devās mācīties uz Smiltenes tehnikumu. Viņa vēl tagad atceras, kā pēc stundām kopā ar kursabiedriem gāja lasīt akmeņus no lauka uz kādu zemnieku saimniecību, lai nopelnītu. “Nav jau tā, ka dzīve visu iedod rokās. Es sāku agri strādāt,” stāsta Agnija. Viņa vasarās ir strādājusi gan Gulbenes alus darītavā, gan arī par viesmīli kādā no Valmieras klubiem. Viņa min, ka darbaholismu, iespējams, pārmantojusi no savas mammas Andas un tēta Māra, jo viņi nemākot atpūsties, un arī Agnija esot tāda - uz vietas mierā nevar nosēdēt.
Savukārt, kad pabeigusi Smiltenes tehnikumu, kopā ar draugu izlēmusi, ka jādodas uz Rīgu. Tur arī atradusi viesmīles-bārmenes darbu un vienlaikus studējusi reklāmas sabiedriskās attiecības Kultūras koledžā. Zinot, ko tas nozīmē - apvienot mācības ar darbu, Agnija nevienam neiesaka to darīt, jo tad mācības noteikti cietīs. “No parādiem tiku ārā, bet bija grūti. Trūka laika. Jo diennaktī ir tik stundu, cik ir. Enerģijas jau pietiek, bet laika gan pietrūka,” atceras Agnija.
Kad sākusies krīze un līdz ar to arī materiālās grūtības, Agnija ar draugu izlēmuši, ka nāks atpakaļ uz Gulbeni. Degvielas uzpildes stacijā paveicies ar darbu un arī ar kolēģiem. “Man ir jauks kolektīvs! Tagad kopīgi piedalīsimies tūrisma rallijā, kas notiks šonedēļ. Pērn piedalījāmies novada sporta spēlēs un izcīnījām otro vietu,” ar lepnumu saka Agnija.

Mīl ceļot
Agnija nenoliedz, ka pēc dabas ir strauja rakstura, tāpēc kolēģi viņu tā noraksturojuši – meitene ar vēju matos. Viņai patīk ātrums un augstums. Gribējusi izlēkt ar izpletni, bet daudzi no šī adrenalīna pārpilnā piedzīvojuma atrunājuši. “Man tas ir palicis nepiepildīts sapnis,” saka Agnija un piebilst, ka tagad jau esot kļuvusi rāmāka, bet agrāk patiešām paticis darīt trakas lietas. “Piedāvāja man Smiltenes pusē pārpeldēt ezeru, es arī to izdarīju, kaut arī riskēju, jo neesmu ļoti laba peldētāja. Tagad gan laikam tā vairs nedarītu,” atzīst Agnija, kura labprāt vēl tagad izbauda braucienus trakos karuseļos, kā arī reizi vai divas mēnesī noteikti dodas apceļot Latviju. “Pie mums, Latvijā, ir tik daudz skaistu vietu! Tik daudz ir ko redzēt! Arī Gulbenes novadā ir tik daudz ko redzēt un kur aizbraukt! Šķiet, ka vajadzīga vesela nedēļa, lai iepazītu mūsu novadu un redzētu to, ko tas piedāvā,” saka Agnija.
Savukārt reizi gadā draugu pulkā viņa noteikti dodas ārpus Latvijas, lai iepazītu plašo pasauli, un Agnijas sapnis ir aizbraukt uz Ameriku. ◆

Vizītkarte

◆ Vārds, uzvārds: Agnija Medne.
◆ Vecums: 27 gadi.
◆ Dzimtā pilsēta: Gulbene.
◆ Mācījusies: Bērzu sākumskolā, Gulbenes vidusskolā, Smiltenes tehnikumā, Rīgas Kultūras koledžā.
◆ Darba pieredze: darbs vasarās zemnieku saimniecībās, Gulbenes alus darītava, viesmīles-bārmenes darbs Valmierā un Rīgā, tagad degvielas uzpildes stacijas “Statoil” vadītāja.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Meitene ar vēju matos

Kategorijas