Klēts glabā mūsu vēsturi

2015. gada 19. maijs 00:00

Aizvadīta kārtējā Muzeju nakts. Šoreiz - Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas zīmē. Uz Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja klēts atklāšanu ieradās aptuveni 100 interesenti. Savukārt kopumā muzeju, kā arī klēti apmeklēja gandrīz 800 cilvēki, un tas ir vairāk nekā pērn. Muzeja direktore Valda Vorza stāstīja, ka Latvijā vairāk nekā 90 procenti muzeju piedalās Muzeju naktī, un šogad Latvijā tā aizrit Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas zīmē, tādēļ arī pie klēts tika skandēta Raiņa dzeja.

Saimniekošana Latvijā un mūsu novadā
„Mēs glabājam kultūras mantojumu, un, kā zināms, tā vērtība nav novērtējama naudā. Klēts mūžs ir ļoti ilgs, un tās mūžu ilgu dara cilvēki, jo varbūt tās vairs nebūtu, ja cilvēki par to nerūpētos. Kopš 1982.gada par šo klēti rūpējas muzejnieki un klēts ir pajumte kultūras mantojumam. Šodien ir īpašs notikums, jo mēs atveram klēti pēc trešā lielā, nozīmīgā klēts remonta,” teica V.Vorza.
Apmeklējot klēti, bija iespēja dzirdēt un uzzināt par saimniekošanu Latvijā un Gulbenes novadā. Tika atklāta jauna ekspozīcija par tautsaimniecības vēsturi 20.gadsimta divdesmitajos līdz trīsdesmitajos gados. Kā novēroja “Dzirkstele”, daži apmeklētāji aizkavējās ilgāk un gremdējās atmiņās, atsaucot laikus, kad paši esot ar šādiem darbarīkiem strādājuši. Neviltotu interesi pieaugušo un arī bērnu lokā izraisīja graudu malšana ar roku. Ikviens, kurš izmēģināja malt, pārliecinājās un arī apbrīnoja seno latviešu sīkstumu un spēku. Ne viens vien atzina, ka samalta vien sauja miltu, kuras pietiks labi ja vienai pankūkai, bet rokas jau piekusušas. Apmeklētāji samaltos miltus vēlējās ņemt līdzi, un muzejnieki labprāt tos viņiem arī dāvāja.
Muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Anatolijs Savickis skaidroja, ka priekšmeti, kas ir aplūkojami klētī, ir savākti lielākoties astoņdesmitajos gados. Muzeja darbinieki gāja uz mājām, uzrunāja cilvēkus, kuri šīs lietas turēja savās mājās, jo tās, visticamāk, viņiem pašiem bija noderīgas. Kāds atdeva, cits ne. Ir savāktas dažādas lietas, bet tādu, kas, piemēram, saistās ar biškopību, nav daudz. Savukārt jaunākais priekšmets, kas redzams atklātajā krājumā, ir galdniecības darbgalds, tā saucamais skrūvbeņķis, kas nācis no Kalnienas puses. Savukārt, lai apmeklētāji varētu aplūkot labības pļaujmašīnu, muzejniekiem nācies krietni vien nopūlēties, lai to saliktu kopā.

Mūzika, dejas un
čigāniete
Vakara un nakts gaitā varēja skatīties arī Brīvdabas muzeja fondu filmas, kurās parādītas konkrētas amatu prasmes, piemēram, kā tiek izgatavots ūdens pumpis no koka. Savukārt čigāniete, kuras tēlā labi iejutusies bija Tautas teātra aktrise Astrīda Vilciņa, zīlēja gan maziem, gan lieliem, un ļoti daudzi izmantoja izdevību ielūkoties nākotnē. Muzeju naktī netrūka arī jautras mūzikas un lustīgu danču. Atraktīvākie labprāt dejas solī izvingrināja kājas. ◆

interesanti

Rietumeiropā pazīst “Gulbenes linus”
◆ 20.gadsimta divdesmitajos līdz trīsdesmitajos gados pieauga lauksaimniecības produktivitāte un lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība. Gulbenes novada pagastos zemnieki specializējās lopkopībā, graudkopībā un linkopībā, attīstījās arī cūkkopība, aitkopība, zirgkopība, biškopība un cits. Pagastos – Adulienā, Beļavā, Druvienā, Dūrē, Galgauskā, Jaungulbenē, Lejasciemā, Litenē, Lizumā, Rankā, Sinolē, Stāmerienā, Tirzā, Virānē un Vecgulbenē dibināja lauksaimnieciska rakstura biedrības un kooperatīvus: sugas liellopu audzētāju, lopkopības pārraudzības, biškopības, linkopības, meliorācijas, piensaimnieku sabiedrības un citas.
◆ Mūsu zeme kļuva par tradīcijām bagātu linu audzēšanas vietu. Rietumeiropā 20.gadsimta sākumā labi zināmi arī “Gulbenes lini”. 1919.gadā tika izveidots Latvijas valsts monopols linu iepirkšanai no zemniekiem. Linkopība sākotnēji kļuva par to tautsaimniecības nozari, kas deva valstij vislielākos ienākumus kara postījumu novēršanai, armijas bruņojuma iegādei un citām vajadzībām. Efektīvākam darbam dibināja kooperatīvus: 1926.gada 13.janvārī reģistrēti Lizuma linkopju kooperatīva „Lini” statūti. Kooperatīva „Lini” dalībnieki iegādājās divas kombinētās linu stiebriņu apstrādes mašīnas un trīs linu kulstāmos ratus (beļģu). Pēc zemes iegūšanas kooperatīva rīcībā bija rija – piedarbs un tika būvētas labības – linu kaltes.
◆ Gulbenes novadā arī aktīva biškopības biedrību dibināšana notika pēc Pirmā pasaules kara: 1922.gadā reģistrēta Druvienas biškopības biedrība, 1925.gadā - Galgauskas biškopības biedrība „Spiets”, kā arī Stāmerienas un apkārtnes biškopības biedrība, 1928.gadā - Rankas biškopības biedrība, 1929.gadā - Lizuma biškopības biedrība, 1932.gadā - Lejasciema un apkārtnes biškopības biedrība „Rūķis”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Klēts glabā mūsu vēsturi

Kategorijas