Izmēģina dažādas lauka kultūras

2015. gada 21. maijs 00:00

1007

(Turpinās no 1.lappuses)

Pirms trīs gadiem Armands Salenieks četru hektāru platībā audzējis gurķus, kā arī pavasarī pircējiem piedāvājis tomātu un dažādu puķu dēstus. “No gurķu audzēšanas atteicos, jo problēmas radās tad, kad vajadzēja sameklēt strādniekus, kas palīdzētu novākt gurķu ražu. Aktīvajā ražas novākšanas laikā bija vajadzīgi līdz pat divdesmit palīgiem. Gurķi pārauga un sadzeltēja. Sapratu, ka gurķu audzēšanai nav jēgas. Izmēģināju audzēt arī galda bietes, burkānus, sakņu seleriju, kāļus. Audzēju pat saldos zirņus, bet bija slikta sēkla. Tajā bija sajaukušās vismaz trīs dažādas zirņu šķirnes, tāpēc arī no zirņu audzēšanas nolēmu atteikties. Tagad ir trešais gads, kopš 0,5 hektāru platībā audzēju rabarberus, kā arī lielā vairumā audzēšu salātus,” stāsta Armands.

Izaudzē no sēklām
Rabarberu lauku saimnieks sastādījis augustā pirms diviem gadiem. Pirms izšķiršanās par labu rabarberiem Armands apzinājis trīs četrus vairumtirgotājus, kuri apliecinājuši, ka rabarberi tirdzniecībā ir pieprasīti. Armands izlēmis, ka reizē ar salātiem varētu piegādāt arī rabarberus. Bijusi iecere rabarberu platību palielināt vēl vairāk, bet pietrūcis stādu, tāpēc rabarberiem paredzētajā platībā tagad aug ķiploki. Rabarberu stādus saimnieks nepērk, bet izaudzē pats no sēklām. “Ļauju rabarberam noziedēt. Kad sēklas ir nogatavojušās un sāk izbirt, tās savācu. Agri pavasarī tās siltumnīcā iesēju kastītēs. Kad sadīgst, dēstus izpiķēju tīrumā. Otrajā gadā rabarberiem jau ir trīs četras lapas. Būtībā rabarberi izaug ātri, ja vien tiem ir piemērota augsne un pietiek saules. Rabarberam nepatiks augt tikai smiltīs vai mālā. Rabarberu stādījumu iespējams papildināt arī, sadalot sakneni tā, lai katrai daļai būtu vismaz viens asns,” pārliecinājies Armands. Lai rabarberu krūmi būtu lieli, viņš kūtsmēslus neizmanto, bet pavasarī, kad vēl nav izaugušas lapas, pielieto komplekso mēslojumu, kā arī papildus tiek dots slāpeklis. Pagaidām neesot novēroti arī nekādi rabarberu kaitēkļi. “Vienīgais, ar ko man nākas cīnīties rabarberu laukā, ir nezāles un ziedu izgriešana,” saka Armands. Rabarberiem ir daudz šķirņu, bet Armands izmanto jau labi zināmās.
Savulaik saimnieks stādus vedis uz tirgu Balvos, jo tur pircēju esot salīdzinoši vairāk nekā Gulbenē.
Tagad uz tirgus stāvēt nenākšoties, jo rabarberus pieprasījis to pārstrādes uzņēmums Cesvainē, lai gatavotu rabarberu sukādes. Par nelielu savas rabarberu pārstrādes uzņēmumu gan šobrīd vairs netiekot domāts, jo tam ir nepieciešamas visām prasībām atbilstošas telpas, kā arī iekārtas, bet kopumā tas viss saistoties ar prāvu naudas summu. “Man savulaik bija doma par ražotnes izveidi, jo audzēju ķirbjus un plānoju, ka no tiem arī varētu gatavot sukādes.”

Palielinās ķiploku platību
Trešo gadu lielākā platībā tiek audzēti ziemas ķiploki. Vairākas to rindas, kur ķiploki tiek audzēti no sēklām, tāpēc pagaidām vēl ir ļoti smalki un mazi, liecina, ka šai kultūrai atvēlētā platība tiks palielināta. “Ķiploku platība šogad ir palielinājusies līdz 0,3 hektāriem. Šogad ķiplokus lielā apjomā vēl nepārdošu. Ja nu kādus pārsimt kilogramus. Par tirgu domāšu tad, kad ķiploki augs jau vairāku hektāru platībā, jo nav ekonomiski izdevīgi tos audzēt tikai mazliet,” uzskata Armands. Viņš dalās pieredzē, ka nepietiek ķiplokus tikai iestādīt. Tie obligāti ir arī jāmēslo. “Ķiploks jau pats parāda, kādu vielu tam trūkst. Ja sāk dzeltēt lapu gali, tas liecina, ka trūkst kālija un slāpekļa. Visātrākais, kā iedot šķidro papildmēslojumu, ir caur lapām. Tam izmantoju muguras miglotāju. Slāpekli kaisīju arī uz augsnes. Ir jāskatās, varbūt ir ieviesusies puve, bet tad ķiploki arī neaug.” Armands stāsta, ka liela nozīme esot arī tam, kādā temperatūrā ķiploki tiek glabāti pēc to novākšanas. Izrādās, vispiemērotākā temperatūra esot plus divi, trīs grādi.

Peļņas avots - salāti
Salāti vispirms tiek iesēti kasetēs siltumnīcā, tad, kad tie paaugušies, tos izstāda tīrumā. Lai stādīšana ietu no rokas, saimniecībā ir iegādāta dēstu stādāmā iekārta. Atliek to pievienot nelielajam traktoram un uzticēt kādam stādu ievietošanu speciālā piltuvē. Visu pārējo izdara iekārta. Salātus Armands plāno izstādīt klajā laukā jau šajā nedēļā. “Salāti ir mans peļņas avots. Man nākas nemitīgi rēķināt, ko un kā rīkoties, kam un cik daudz atvēlēt naudu, cik no iztērētajiem līdzekļiem dabūšu atpakaļ. Katru mēnesi rēķinu arī to, cik lielu ražu varētu iegūt,” stāsta Armands. Izmēģināšanai sākotnēji audzētas aptuveni trīspadsmit šķirnes salātu. Kad uzsākta sadarbība ar konkrētiem klientiem, izvēle apstājusies pie tām šķirnēm, kam bijis lielāks pieprasījums. Pērn, vairumtirgotājiem salāti piegādāti trīs reizes nedēļā. Sākumā katru reizi tie bijuši 200 kilogrami, bet augustā, kad karstā laika dēļ visiem bija beigušies salāti, reizē nācies piegādāt pat 400 kilogramu.

Tehnikas pagaidām pietiek
Lai varētu iegādāties saimniecībā vajadzīgo tehniku, savulaik Armands iesniedzis projektu jauno lauksaimnieku atbalsta programmā. Tika gūts atbalsts, kas ļāva iegādāties traktoru, vertikālo un horizontālo frēzi, nelielu arklu, stādāmās iekārtas, piekabi dārzeņu pārvadāšanai un pļaujmašīnu. Saimnieks uzskata, ka šobrīd tehnikas pietiek. Citādāk esot ar strādniekiem. “Iespējams, kāds projekts taps tad, ka būs palielināta ķiploku platība. Pagaidām pietiek ar to, kas mums jau ir iegādāts. Saņemam arī platībmaksājumus,” stāsta Armands. ◆

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izmēģina dažādas lauka kultūras

Kategorijas