Iekaro augstākās virsotnes

2015. gada 22. maijs 00:00

1023

Gulbenietis Laimonis Aumeisters nespēj iedomāties savu dzīvi bez kalniem, lai gan ikdienā viņa darbs ir saistīts ar ceļiem. Decembra beigās un janvāra sākumā Laimonis bija starp tiem pirmajiem latviešiem, kuri veiksmīgi uzkāpa trīs Āfrikas dienvidvalstu augstākajos punktos. Laimonis, būdams Latvijas Alpīnistu un ceļotāju asociācijas biedrs, līdz ar citiem grupas biedriem varēja stāvēt pie Latvijas karoga, nelabvēlīgos laika apstākļos sasniedzot augstāko Dienvidāfrikas virsotni Mafadi 3450 metru augstumā. Visaugstāko kalnu virsotni – 6962 metri – Laimonis sasniedzis, būdams Dienvidamerikā. Viņš divreiz ir apmeklējis arī Nepālu, pat iedomāties nespējot, ka pēc dažiem gadiem šī valsts cietīs tik pamatīgā zemestrīcē.
Dienvidāfrikas augstākās virsotnes iekarošana bijusi iekļauta asociācijas projektā “Pasaules valstu augstākās virsotnes”. Par uzvaru uzskatāma arī Svazilendas karalistes augstākās virsotnes Emlembe Mount (1862 m) un Botsvānas augstākā punkta Otse Hill (1491 m) iekarošana.
“Dienvidāfrikā biju pirmo reizi. Šī ir pietiekami attīstīta valsts, tāpēc bija interesanti to apskatīt. Kopā ar vienu nelielu pārlidojumu ceļojumā pieveicām vairāk nekā 6000 kilometrus. Bijām gan Svazilendā, gan nedaudz Botsvānā. Zimbabvē iebraucām apskatīt Viktorijas ūdenskritumu. Skaisti! Šogad biju arī Maltā. Tur kāpelējām pa klintīm. Lai gan daudz kur esmu bijis, mans sapnis ir aizbraukt uz Īslandi. Tā ir pietiekami interesanta valsts,” saka Laimonis. Viņš uzskata, ka pasaules apceļošana un kāpšana kalnos ir labākais veids, kā pavadīt atvaļinājumu. “Katrs izdara savu izvēli, kā atpūsties. Mani saista kalni.” Jāpiebilst, ka katru ceļojumu Laimonis padara uzskatāmu arī citiem, jo tiek ļoti daudz fotografēts, rīkotas arī izstādes. Lai uzturētu sevi labā fiziskajā formā, viņš ziemā slēpo, vasarā brauc ar divriteni, kā arī piedalās alpīnisma treniņos.

Tiekas divas reizes
Divas reizes – 1999. un 2002.gadā - Laimonis kopā ar grupas biedriem bijis arī Nepālā, tāpēc, redzot nesenās zemestrīces nodarītos postījumus šai valstij, viņš nespēj palikt vienaldzīgs. “Es ļoti ceru, ka pamazām tur visu izdosies atjaunot, īpaši, ja Nepālai palīdzēs arī citas pasaules valstis. Nepālā biju pasen. Pirmajā reizē izgājām tā saukto Annapurnas loku, kas ļāva izbaudīt plašu sajūtu amplitūdu, jo Nepālā klimats mainās strauji atkarībā no augstuma, jo Nepāla ir kalnu valsts. Annapurnas loks ir uzskatāms par vienu no skaistākajiem kalnu pārgājiena maršrutiem, kas ilgst divas nedēļas. Šis maršruts ir ļoti populārs. Pati Annapurna sasniedz 8000 metrus. Interesanti, ka visi nelielie ciemati ar pārtiku, celtniecības materiāliem un citām nepieciešamības precēm tiek apgādāti, izmantojot nesējus, ēzeļus un zirgus. Nu jau gan šajā maršrutā šis tas ir nedaudz mainījies, jo ir izbūvēti ceļi un lielākā daļa kravu tiek transportēta pa šiem ceļiem. Ceļi diemžēl ir pakļauti dabas kaprīzēm, jo lietus musonu laikā ceļi tiek izskaloti, ir nepieciešams tos atkal atjaunot. Nepālā mums bija iespējams vienā laikā no ziemas ienākt rudenī, tad atkal pavasarī,” stāsta Laimonis. 2002.gadā viņš kopā ar grupu kājām izgājis loku līdz Everesta bāzes nometnei un uzkāpis 6000 metru virsotnē. Tā kā Nepāla atrodas Himalaju kalnu dienvidu nogāzē. Ziemeļos atrodas astoņas augstākās pasaules kalnu virsotnes. Tajā skaitā arī augstākā starp tām – Everests – 8848 metri.

Nabadzīga valsts
Lielākā daļa ceļotāju, kuri dodas uz Nepālu, vēlas redzēt un sajust ne tikai kalnu varenību, bet iepazīt arī tās iedzīvotājus un kultūru. “Apskatot Nepālas galvaspilsētu Katmandu un tās tuvāko apkārtni, pārliecinājos, ka zemei šajā valstī ir liela vērtība, tāpēc arī daudzas ēkas nav pabeigtas. Daļai ēku ir uzbūvēts tikai viens stāvs, bet virs jumta redzami armatūras gali, lai varētu uzbūvēt vēl kādu stāvu. Nepāliešiem dzīvē ir citas vērtības atšķirībā no mums. Viņi tik ļoti nav koncentrējušies uz naudas pelnīšanu. Tur cilvēkiem no kalnu ciemata pat vairākas dienas jāiet pa šauru kalnu taciņu pāri apšaubāmas drošības tiltiņiem, lai nokļūtu līdz ceļam. Cilvēki ir nabadzīgi, bet ļoti atsaucīgi un mierīgi. Viņi nedzīvo ar domām, ka varētu notikt kāda dabas katastrofa,” stāsta Laimonis. Diemžēl 25.aprīlī tai bija lemts notikt, liekot nepāliešiem piedzīvot 7,8 magnitūdas spēcīgu zemestrīci, kuras laikā ļoti stipri cieta Katmandu, kalnu ciemati, prasot vairāk nekā 8000 cilvēku dzīvību. “Ceļotājiem no visas pasaules Nepāla ir iecienīta ceļojumu vieta, tāpēc savulaik, piemēram, Šveice palīdzēja uzbūvēt tiltus, tāpēc arī tagad palīdzība būs. Arī paši iedzīvotāji aktīvāk iesaistīsies atjaunošanas darbos. Viņi vispār šo notikumu uztver salīdzinoši mierīgāk nekā bagātās valstis,” saka Laimonis. ◆

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Iekaro augstākās virsotnes

Kategorijas