Audzē eksotiskās aitu cūkas

2015. gada 28. maijs 00:00

1999

Gulbenietis Gatis Rikveilis nolēmis pievērsties “Mangalica” šķirnes cūku biznesam

Gulbenes pievārtē Beļavas pagasta “Krēsliņos” uzņēmējs Gatis Rikveilis audzē “Mangalica” šķirnes cūkas. Šos dzīvniekus mēdz saukt arī par aitu cūkām, jo īpaši ziemas mēnešos tie atgādina cūku aitas ādā. Lai gan šīs cūkas ir dārgas, tās ir daudz izturīgākas par mums zināmajām. Minētā šķirne Latvijā ievesta no Ungārijas pirms trīs gadiem. Latvijā jau ir nodibināta “Mangalica” cūkaudzētāju biedrība. Pagaidām Gatis iegādājies tikai sešas šīs eksotiskās cūkas, bet ir apņēmības pilns ganāmpulku palielināt, lai jau pēc trim četriem gadiem varētu lepoties ar vismaz piecdesmit eksotiskajām aitu cūkām.
“Audzēt šīs eksotiskās cūkas izvēlējos tāpēc, ka tās neprasa modernu novietni, kā arī to audzēšanā nav jāiegulda liels darbs. Sāku interesēties par šiem dzīvniekiem, aprunājos ar cilvēkiem, kuri tās jau audzēja citos Latvijas novados. Aizbraucu pie viņiem ciemos. Visbeidzot pieņēmu lēmumu: zemes man pietiek, atliek tikai uztaisīt aplokus un nopirkt dažas cūkas. Uztaisīju divus aplokus un nopirku sešus dzīvniekus no divām dažādām saimniecībām Amatas novada Nītaures pagastā un Drustos. Cik man zināms, esmu vienīgais pagaidām gan Gulbenes un Alūksnes, gan arī Balvu novadā, kas audzē šīs cūkas,” stāsta G.Rikveilis.
Ieraugot saimnieku tuvojamies aplokam, rukši apņēmīgi soļo viņa virzienā, cerot, ka tiks dots kaut kas garšīgs. Pagaidām cūkas vēl ir samērā atturīgas, lai gan pēc dabas esot draudzīgas un miermīlīgas un labprāt ļaujot paieskāt vēderu. “Mums gan viņas tik mierīgas nešķiet. Kad vienam dzīvniekam bija problēmas ar kāju un vajadzēja injicēt zāles, cūka gluži kā suns iekoda sievai rokā. Šīs šķirnes dzīvniekiem ir ļoti augsta imunitāte. Tās slimo ļoti reti, jo labi spēj pielāgoties arī ne tik labiem laika apstākļiem – gan salam, gan karstumam. Arī nekāda vakcinācija nav nepieciešama,” stāsta Gatis.

Visu gadu dzīvo aplokā
Aitu cūkas aplokā dzīvo visu gadu. Tikai ir jābūt ierīkotai nojumei, kur dzīvnieki var patverties no lietus un sniega. Ziemas mēnešos šīm cūkām kažoks ir īpaši krāšņs un atgādina sprogu kupenu. Aitu cūkas kažoks var būt ruds, melns un balts, bet visas šīs trīs krāsas vieno tas, ka dzīvnieku āda ir nevis balta, bet melna. Sivēni šīm cūkām dzimst ziemā un ir svītraini. Svītras tie aizņēmušies no meža cūkām, kas savulaik sakrustotas ar mājas cūkām. Pēc piedzimšanas sivēntiņi sildās mātes kažoka sprogās, bet jau pavisam drīz līdz ar māti jau ķeras pie rakšanas darbiem, jo ātri vien uzaudzē arī sev nepieciešamo vilnas biezumu. Vienā no aplokiem Gatis paredzējis ierīkot pat divas nojumes, lai tad, kad cūkām sāks dzimt pirmie pēcnācēji, tiem būtu kur pavadīt pirmās dzīves dienas. Ganāmpulka palielināšanai tiks iegādāts arī šīs šķirnes vaislas kuilis.

Talantīgas racējas
To, ka aitu cūkas ir salīdzinoši talantīgākas racējas nekā to visiem zināmās radinieces bez kažoka, apliecina arī aploka iemītnieces, kuras cītīgi citu pēc cita izšņukurē pieneņu un gārsu saknes līdz ar visām lapām. Viņas labprāt mielojas ar zāli, zaļiem kartupeļiem, burkāniem, bietēm. Ziemā – ar sienu. “Cūkām ļoti garšo īpaši pieneņu saknes. Pirmos aplokus gan ierīkoju mitrā vietā, kur aug gārsa, bet cūkām jau patīk rakties. Par izlaušanos no aploka gan tās nedomā, jo, tiklīdz ar pieri atsitas pret aploka dēli, tā met mieru. Citi šo cūku audzētāji apkārt velk arī elektrisko ganu. Dzīvniekiem piebaroju arī kviešu klijas un kombinēto spēkbarību. Tas viņām ir kā saldais ēdiens. Tūlīt visas ir klāt, baksta ar purnu rokas un kājas, lai tik ātrāk izberu spaini. Pa retam ieberu arī auzas. Reizi dienā ieleju ūdeni. Domājot par ziemu, nāksies gatavot zāles ruļļus. Zāles visapkārt te pietiek. Arī tad, kad aplokā visa zāle būs apēsta, to nāksies pļaut un vest uz aploku,” stāsta Gatis. Saimnieks iecerējis nākamgad ierīkot vēl kādu aploku, jo īpašumā ir aptuveni 16 hektāri zemes.

Gandrīz nesatur holesterīnu
Gatis stāsta, ka aitu cūkas pieaugušas spēj sasniegt lielu ķermeņa svaru – pat vairāk nekā 200 kilogramus. Viņa iegādātie dzīvnieki dzimuši februāra beigās, bet jau krietni paaugušies. Saimnieks uz dzīvniekiem aplokā raugās cerīgi, jo plāno ganāmpulku paplašināt, lai jau daudz nopietnāk varētu nodarboties ar eksotisko cūku audzēšanu – ražot gaļu un pārdot sivēnus. Tiem, kuri prāto par šīs šķirnes cūku iegādi, jārēķinās, ka nāksies šķirties no prāvas naudas summas, jo viens sivēns ir vismaz trīsreiz dārgāks par mums jau zināmo cūku sivēniem. “Šo cūku gaļa ir daudz veselīgāka, jo tajā ir ārkārtīgi zems holesterīna līmenis. Gaļa ir sulīga, bez cīpslām un ļoti garšīga. Tieši tāpēc tā arī maksā krietni dārgāk. Kaušanas svaru dzīvnieks sasniedz aptuveni pusotra gada vecumā,” stāsta Gatis. Tiesa, aitu cūkas tiek uzskatītas par lēni augošiem dzīvniekiem, bet tas ir tāpēc, ka tās uzturā nesaņem barību, kas veicina strauju nobarošanos. Piemēram, ārzemēs no šīs gaļas gatavo ungāru salami, Parmas šķiņķi, vītināto gaļu, kas kilogramā maksā gandrīz 60 eiro. No taukiem gatavo ekoziepes un ekokosmētiskas līdzekļus.

Ar trušiem nemīlinās
Gatis pašu ģimenes vajadzībām tur arī trīsdesmit vistas un aptuveni astoņdesmit trušus. “Mums visiem ļoti garšo truša gaļa, tāpēc ar šķirņu dažādību neaizraujamies. Ar trušiem nemīlināmies, lai vēlāk nerastos problēmas, kad jākauj. Trušu audzēšanā bija divi piegājieni. Pirms desmit gadiem būros turējām 50 trušus. Kad visapkārt truši sāka slimot, uz laiku nodarbošanos ar truškopību pārtraucām, lai atkal pie tās atgrieztos,” saka Gatis, kura pamatnodarbošanās ir mežizstrāde, tāpēc ir nodibināta SIA “Nareka”. Gatis domā, ka meža bizness nebūs mūžīgs, tāpēc pamazām ir jādomā par kaut ko jaunu. “Ja pirmie cūku audzēšanas gadi pierādīs, ka šo biznesu ir vērts attīstīt, tad domāšu, kā rīkoties tālāk.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Audzē eksotiskās aitu cūkas

Kategorijas