Par tūrismu - tikai sapņi

2015. gada 28. maijs 00:00

450

Kam vajadzīgs Gulbenes-Ieriķu dzelzceļa uzbērums?

Kā nerealizējamu sapni ideju par Gulbenes-Ieriķu dzelzceļa uzbēruma izmantošanu tūrisma vajadzībām šodien redz Gulbenes novada domes izpilddirektore Guna Švika. Īpašnieks – akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” - savulaik protestējis pret pašvaldības iniciatīvu pārņemt īpašumā vai nomāt uzbērumu. “Ja reģiona mērogā izdosies atkal atjaunot sarunas, tad mēs būsim gatavi turpināt,” “Dzirkstelei” saka viņa.
Kā ainaviski nepievilcīgu un līdz ar to tūrismam maz saistošu Gulbenes-Ieriķu dzelzceļa uzbērumu uzskata Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis. Taču pašvaldība pirms gada ir parakstījusi nomas līgumu par dzelzceļa tilta pār Pededzi nomu Litenē. Tilts atrodas uz kādreizējās Abrenes-Ieriķu dzelzceļa līnijas. “Bija doma ņemt nomā arī dzelzceļa tiltu pār Tirzas upi Galgauskā, taču tas nav iedzīvotājiem tik nozīmīgs. Tāpēc no idejas atteicāmies,” “Dzirkstelei” saka A.Caunītis.
Abrenes-Ieriķu dzelzceļa līnija pilnībā demontēta pirms sešiem gadiem. Gulbenes-Ieriķu posmā vilcieni vairs nekursē jau 16 gadus. Pāri palicis vien dzelzceļa uzbērums, kuru vietējie iedzīvotāji izmanto pārvietošanās vajadzībām ar automašīnām, velosipēdiem un kājām ejot. Bijusī dzelzceļa līnija vilina arī ziņkārīgos un tūristus, kuri ceļo uz savu roku.

Stāv zaru kaudzes, atkritumi
Šobrīd Gulbenes-Ieriķu dzelzceļa uzbērums pieder “Latvijas dzelzceļa”. Uzņēmums neizlaiž šo stratēģisko objektu no savām rokām ar domu, ka varbūt kādreiz to atkal ievajadzēsies, klāsta G.Švika. Situācija ir tāda, kāda ir. “Dzirkstele” rakstīja, ka pirms trim gadiem dzelzceļa uzbēruma malās notika kopšanas cirte pēc “Latvijas dzelzceļa” pasūtījuma. Neaizvāktas zaru kaudzes vēl tagad stāv uzbēruma malās. Nepievilcīgo ainu papildina vēl arī iedzīvotāju izveidotas nelikumīgas atkritumu krātuves.
Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš “Dzirkstelei” saka, ka šajā gadījumā atbildīgais esot zemes īpašnieks – akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, jo atkritumi mētājas dzelzceļa uzbēruma aizsargjoslā. “Ja nav iespējams pierādīt, kas tos atkritumus tur ir izbēris, tad – nav variantu. Īpašniekam ir jāsavāc,” uzskata A.Rakstiņš. Problēma esot tur, ka ne jau īpašnieks pats šajā gadījumā ir savas zemes piemēslotājs.

Pašvaldībai ir saistošie noteikumi
“Pašvaldībai ir saistošie noteikumi par atkritumu apsaimniekošanu. Lai arī īpašnieks atbild par savu zemi, pašvaldībai ir jāorganizē tās saistošo noteikumu izpilde. Ja pašvaldība vēlas tur veidot tūrisma taku, problēma ir jārisina, jāpieslēdz arī pašvaldības policija,” “Dzirkstelei” saka Madonas reģionālās Vides pārvaldes direktora vietnieks Jānis Lūkins. Viennozīmīgi patvarīgi nedrīkst veidot atkritumu kaudzes nekur. Tur, kur izveidojušās lielas nelikumīgās izgāztuves, kārtības ieviešanā pieslēdzoties arī Vides pārvalde, kas soda zemes īpašnieku.
Ideja par to, ka 1916.gadā būvētais Ieriķu – Gulbenes – Sitas dzelzceļa līnijas posms, kurā šodien sliežu vairs nav, varētu būt lieliska taka nūjotājiem, velotūtistiem un braucējiem ar apvidus automašīnām, ir sena. 2010.gadā bijušas sarunas ar akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš” par apmēram 60 kilometrus garā dzelzceļa uzbēruma nodošanu nomā Gulbenes un Cēsu puses pašvaldībām, taču toreiz ieceri nav izdevies realizēt līdz galam. Taču Cēsu pusē šo dzelzceļa uzbērumu joprojām uzskata ar pievilcīgu tūrismam. Janvārī tur biedrība “4x4 centrs” organizēja apvidus automašīnu braucienu “Ekspedīcija pagātnē 2015”, iekļaujot arī bijušās dzelzceļa līnijas posmu no Melturiem līdz Jaunpiebalgai. Arī Gulbenes brīvprātīgais tūrisma pasākumu organizētājs Dailis Kadilis ne reizi vien ir aicinājis interesentus grupā doties veloizbraucienos, maršrutā iekļaujot arī posmus no Gulbenes-Ieriķu dzelzceļa uzbēruma.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Par tūrismu - tikai sapņi

Kategorijas