Gulbenē top ābolu sidrs

2015. gada 29. maijs 00:00

3651

Jānis Libeks: “Latvijā ir resursi kvalitatīvu produktu ražošanā.”

Ar Jāni Libeku tiekamies ābolu sidra ražotnē, kas atrodas Brīvības ielā. Viņš stāsta, ka aptuveni pirms trīs gadiem kopā ar draugu prātojuši, ko varētu vēl papildus darīt savam ikdienas darbam, un radusies doma, ka varētu veidot savu uzņēmumu. Jānis atzīst, ka jau skolas laikā prātā virmojusi doma, ka gribētu veidot uzņēmumu, kas saistās ar ražošanu.
Sākumā ar draugu izmēģinājuši ražot dažādus dzirkstošos vīnus, piemēram, no bērzu sulām, līdz tomēr sapratuši un nonākuši pie secinājuma, ka ābolu sidrs ir tas produkts, kuru mūsu platuma grādos var ražot tiešām kvalitatīvu. Jānis skaidro, ka ābols ir Latvijas auglis, kurš pie mums ir pieejams bez problēmām, to parasti ir daudz un tie ir ļoti piemēroti laba sidra iegūšanai.
Lai arī Jānis ābolu sidra recepti pilnībā neatklāj, tomēr viņš pastāsta, ka no brīža, kad uz ražotni tiek atvesti āboli līdz gatavai produkcijai, kad jau var atvērt gatavu ābolu sidra pudeli un nobaudīt to, paiet aptuveni pusgads. Sidra garšu veido tas, no kādām ābolu šķirnēm tiek iegūta ābolu sula.
“Zinām, no kurām ābolu šķirnēm var iegūt piemērotāko sulu, un sula tiek spiesta no dažādām līdzīgo ābolu šķirnēm. Tie ir rudens āboli. Tad pēc pašu sajūtām veidojām dzēriena garšu. Garša ir tāda, kāda mums pašiem patīk,” stāsta Jānis.
Viņu nesatrauc, ka varētu būt ābolu neražas gads, līdz ar to ražošana apstātos. “Āboli izaug katru gadu. Ja to nav vienā pagastā, tad ir citā, un kopumā izaug tā pati raža,” ir novērojis Jānis.
Lai arī viņi nav vienīgie sidra ražotāji Latvijā un konkurence esot jūtama, tomēr ārpus Latvijas robežām ar savu produkciju puiši pagaidām neplāno iziet, jo esot labs potenciāls to pārdot arī Latvijā. “Ar konkurentiem var sadzīvot, jo arī viņiem nav tik lieli apjomi, un sidra nozarei ir iespējas augt,” saka Jānis.

Iepērk iekārtas, lai palielinātu apjomu
Ražošanas uzņēmumā pašreiz ir ieguldīti aptuveni 80 000 eiro. Tie ir gan savi līdzekļi, gan arī ņemts kredīts, kā arī startēts projektu konkursā, tā iegūstot finansējumu. “Aptuveni pirms diviem gadiem startējām Gulbenes novada domes izsludinātajā konkursā un ieguvām naudas līdzekļus aptuveni 2000 latu, par kuriem tika iegādātas divas iekārtas ražošanai. Tas bija mazs finansējums, bet sākumam tāpat noderīgi un nozīmīgi. Tas bija labs atspēriens,” atceras Jānis un piebilst, ka startējuši arī valsts atbalsta programmā biznesam (“Altum”) un tā piesaistījuši finansējumu, lai varētu iegādāties ražošanai nepieciešamās iekārtas.
“Daļu iekārtu esam nopirkuši no šampanieša ražotnēm Francijā, lai sidrs būtu kvalitatīvs un arī tajā pašā laikā par pieejamu cenu. Mums nebija plāns, ka šī būs mājražošana. Mēs iepērkam iekārtas, lai ar katru nākamo gadu varētu palielināt apjomus.”
Pagaidām, ražojot sidru, nekas nav nogājis greizi, bet Jānis pieļauj - kā jau katrā ražošanā var sanākt arī kāds misēklis. “Mums ir jaunas iekārtas, kuras tiek uzturētas kārtībā. Viss ir kvalitatīvs, tāpēc šādu risku esam izslēguši līdz minimumam,” atzīst Jānis.
Viņš arī norāda, ka pagaidām runāt par peļņu ir pāragri. Ar šādiem ražošanas apjomiem, kādi ir uzņēmumā šobrīd, var nodrošināt to, lai uzņēmums darbotos un attīstītos, bet, lai gūtu peļņu, esot jāpalielina apjoms. “Ražošanā vienā gadā nav iespējams atgūt atpakaļ līdzekļus, jo tas tomēr ir citādāks biznesa modelis. Lielāko daļu no investīcijām te sastāda iekārtas, kuras atpelnās tikai vairāku gadu laikā. Uzņēmējdarbībā ir jāriskē un ir jāmēģina kaut kas darīt. Vienīgi piesaistot finansējumu, var šo procesu paātrināt. Stikla taru un korķus iepērkam no Vācijas, citus iepakojuma izejmateriālus - no Itālijas un Francijas, bet etiķetes tiek ražotas tepat, Latvijā. Cenšamies savā iepakojumā iekļaut pašus labākos risinājumus. Cik iespējams, izmantojam ārpakalpojumus, tā mūsdienās ir izdevīgi, paši koncentrējamies uz galveno – ražošanu,” stāsta Jānis.
Sidra ražošanai ir nepieciešamas arī atbilstošas telpas. Jānis priecājas, ka paveicies atrast atbilstošas telpas, jo, lai produkts būtu kvalitatīvs, visu gadu tajās ir jāuztur vienmērīga temperatūra aptuveni 10-15 grādi.

Vizuāli pievilcīgs
Jānis stāsta, ka vēsturiski Gulbene kādreiz esot bijusi Tālavas sastāvā. “Vēlējāmies, lai mūsu kā ražotāju nosaukums būtu saistīts ar vietu, no kuras nākam, bet Tālavas vietvārds šķitis piemērotāks un interesantāks, tāpēc arī esam Tālavas, nevis Gulbenes vīndari,” saka Jānis. Tālavas vīndari ir padomājuši ne tikai par to, lai sidrs labi garšotu, bet arī par pudeles vizuālo noformējumu. Tas ir ļoti oriģināls un tapis no otrreiz pārstrādātā materiāla. Pagājušajā gadā piedaloties konkursā “Labākais iepakojums Latvijā”, gan interneta auditorija, gan žūrija piešķīruši 2.vietu. Viņi saņēmuši arī Atzinības rakstu par videi draudzīgu dzēriena iepakojumu un tā noformējumu. “Pie uzņēmuma dizaina un pudeles vizuālā noformējuma izveides palīdzējuši paziņas, kuriem ir pieredze un talants dizaina izstrādē. Logo, piemēram, veidojis Ģirts Libeks, savukārt pudeles iepakojuma dizainu - Linda Rutule,” min Jānis. Produkta ārējais iepakojums veidojas kā stāsts par paša produkta ražošanas gaitu. “Lielākā investīcija pie noformējuma ir laiks un domāšana, un ir jābūt vēlmei to izdarīt. Var jau iepildīt sidru vienkārši pudelē un viss, bet, ja piedomā, var iegūt arī vizuāli kvalitatīvu un interesantu produktu,” saka Jānis.

Primārie – restorāni, kafejnīcas
Tālavas vīndaru ražoto ābolu sidru šobrīd nav iespējams iegādāties lielveikalos, vienīgais veikals, kurā ir nopērkama šī produkcija, ir Rīgā, Valmiermuižas veikalā. “Pudele ābolu sidra veikalā maksā 10 eiro, tad attiecīgi piedāvājam preci tiem veikaliem, kur atrodama kvalitatīva produkcija, ko novērtē veikala klienti,” skaidro Jānis un piebilst, ka galvenokārt sidrs tomēr tiek piegādāts restorāniem un kafejnīcām Rīgā. Tas ir viņu primārais klientu loks. Klientus meklē gan paši, gan arī klienti atrod viņus. Savukārt vasaras sezonā viņi ar savu saražoto produkciju ir sastopami dažādos pasākumos. Arī Muzeju naktī gulbeniešiem bija iespējams nobaudīt viņu ražoto sidru. Atsauksmes bija dažādas. Jānis to izskaidro šādi: “Cilvēki ir pieraduši pie salda sidra, bet šis ir ar citādāku garšu.”
Jānis atzīst, ka ar izvēlēto biznesa ideju – ražot sidru – esot apmierināts, jo ir interesanti un kopumā viss rit veiksmīgi. “Ja palasa vēsturiskus rakstus, tad var uzzināt, ka pirms Otrā pasaules kara vīna ražošana Latvijā bija salīdzinoši attīstīta un vietējie ražojumi jau bija iemantojuši popularitāti, bet pēckara gados viss apsīka, jo tāpat kā citas nozares tā tika bremzēta valstiskā līmenī. Bet tagad atkal lēnām viss sāk atdzimt. Parādās arvien vairāk nelielas alus darītavas, arī sidra un vīna ražotāju kļūst arvien vairāk. Tas priecē, jo uzskatu, ka Latvijā ir resursi kvalitatīvu produktu ražošanā,” saka Jānis.

Vizītkarte

Vārds, uzvārds: Jānis Libeks.
Dzimtā pilsēta: Gulbene.
Izglītība: Gulbenes novada valsts ģimnāzija, bakalaura grāds ekonomikā Latvijas Universitātē, maģistra grāds uzņēmējdarbības finansēs Rīgas Tehniskajā universitātē.
Vecums: 26 gadi.
Dzīvo: Rīgā, Gulbenē.
Darbs: finanšu analītiķis,
valdes loceklis uzņēmumā
„CE Services”
Hobiji: riteņbraukšana, foto.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbenē top ābolu sidrs

Kategorijas