Dabas mīļotāja

2015. gada 29. maijs 00:00

2172

Ilzei Vanagai patīk paraudzīties uz pasauli no cita skatpunkta

Ilzi Vanagu var dēvēt par īstu dabas mīļotāju. Viņai ļoti patīk būt pie dabas krūts, viņa aizraujas ar ūdenstūrismu un ir pievērsusies arī putnu vērošanai.
Ilze ar Gulbenes novadu ir saistīta tikai aptuveni divus gadus. “Dažādi notikumi dzīvē līdz šim ir ietekmējuši to, ka bieži esmu mainījusi dzīvesvietas, un tomēr es sevi dēvēju par īstu vidzemnieci un sirdī vistuvāk esmu Vecpiebalgas pusei, kur ir mana vectēva un vecvectēva dzimtās mājas. Savukārt Gulbenes novadā, precīzāk sakot, Jaungulbenes pagastā, ir mana dzīvesbiedra Ivara Kažmera dzimtās mājas. Līdz brīdim, kad pieteicās mūsu meitiņa Anna, dzīvojām Rīgā, bet tad nolēmām doties dzīvot tuvāk dabai. Pašreiz gan dzīvojam Gulbenē, es arī strādāju novada domē par jaunatnes lietu speciālisti, bet bieži dodamies uz Jaungulbeni pie dzīvesbiedra tuviniekiem, dzīvojamies pie dabas, dodamies makšķerēt, atpūsties un pastaigāties pa mežiem, domājam arī par savas mājas būvniecību,” stāsta Ilze. Ar dzīvesbiedru abi sapazinušies studiju laikā, trenējoties un piedaloties sacensībās brīvajā cīņā. “Šobrīd mēs esam apmierināti, ka dzīvojam šeit, Gulbenē, taču esam ļoti elastīgi. Latvijā, mainot dzīvesvietu, gandrīz nekas nemainās – kaut arī tu pārvācies no Vidzemes uz Kurzemi, divu stundu laikā atkal vari nokļūt pie saviem tuviniekiem. Latvija šajā ziņā paver ļoti plašas iespējas eksperimentiem ar dzīvesvietas un karjeras iespējām un dod iespēju nepazaudēt saikni ar tuviniekiem.”

Sevi nevar iedomāties bez ūdenstūrisma
Ilze joprojām uztur saikni arī ar saviem domubiedriem no ūdenstūristu saimes. “Patiesību sakot, ūdenstūrisms man ir kļuvis par dzīvesstilu. Ar to sāku nodarboties pirms sešiem septiņiem gadiem un šobrīd vairs nevaru iedomāties, kāds būtu mans pavasaris, ja es atkal neatgrieztos ūdenstūristu saimē,” saka Ilze. Arī mūsu novadā ir cilvēki, kas ir aizrāvušies ar airēšanu, taču tā, šķiet, vairāk ir kā atpūta, Ilze savukārt piedalās arī sacensībās. “Aizraušanās ar ūdenstūrismu man sākās laikā, kad es vēl dzīvoju Rīgā. Kādā sestdienā ar māsīcu, sēžot dzīvoklī, domājām, ko darīt. Viņa jau bija iesaistījusies ūdenstūrisma kustībā un teica – braucam uz Daugavu. Viņai bija piepūšamā smailīte. Piepumpējām to un braucām skatīties, kāds izskatās Dienvidu tilts no apakšas. Tad es arī sapratu, ka tā ir pilnīgi cita pasaule! Tas mani tiešām ļoti aizrāva,” stāsta Ilze. Pēc nepilna mēneša sekoja jau viņas pirmās sacensības. “Tas bija rudens, un sacensības notika Cieceres upē. Mani salika kopā ar pārinieku, ar ko kopā braucam joprojām, un mēs braucām ar katamarānu jeb “kaķi”, kā to saucam ūdenstūristu valodā,” atklāj Ilze. Viņa atzīst, ka tobrīd neko nesapratusi no airēšanas un tā bijusi avantūra, taču to nekad nav nožēlojusi. “Šis ir ļoti izteikts tautas sports, kurā var iesaistīties ikviens cilvēks. Fiziskās prasības nav tik ļoti lielas, cilvēks visu var apgūt procesa gaitā, un nevajag apmeklēt speciālus treniņus, ja vien to negribas darīt profesionāli.”

Izaicinājums un pārbaudījums
Ilze atklāj, ka viņa ir airējusi ar dažādiem peldlīdzekļiem, taču visvairāk viņai patīk braukt kajakā – vienvietīgā laivā. “Kajakā tu esi viens pret ūdeni, pret dabu, pret pārējo pasauli, ar savām domām, izjūtām. Tajā vislabāk var izaicināt sevi. Vēl pēdējā laikā man ir iepaticies braukt arī ar raftu – tas ir liels piepūšams peldlīdzeklis (četrvietīgs, sešvietīgs vai desmitvietīgs). Tur savukārt vairāk jāmācās strādāt komandā. Laikam arī es pēdējā laikā vairāk esmu kļuvis komandas cilvēks, tāpēc man tas sāk iepatikties arvien vairāk,” saka Ilze. Viņa ir arī ūdenstūrisma kluba “Vienkārši” biedre. Ikvienam, kam ir interese par ūdenstūrismu, Ilze iesaka ielūkoties mājas lapā “www.udensturisms.lv”.
“Ūdenstūrisms ir gan izaicinājums, gan sevis pārbaudīšana, būšana vienatnē ar sevi pie dabas, būšana kompānijā pie dabas. Ūdenstūrisms mani ir iemācījis saprasties ar cilvēkiem. Jā, protams, reizēm biedē arī upju straujums, krāces. Vienmēr, protams, pastāv arī risks, bet es apzināti necenšos iesaistīties bīstamos pasākumos, man laikam tomēr ir diezgan spēcīgs izdzīvošanas gēns un mātes instinkts.” Ilze ļoti priecājas, ka viņas aizraušanos atbalsta dzīvesbiedrs. “Esmu tiešām laimīga, ka man līdzās ir cilvēks, kas atbalsta manu aizraušanos, dodas līdzi kopā ar meitiņu uz šiem pasākumiem, reizēm iesaistās tajos arī pats. Arī meitiņa jau ir pieradusi – viņai bija četri mēneši, kad bija līdzi uz pirmajām sacensībām pagājušajā gadā.”
Ilze ir izmantojusi iespēju un devusies braucienos arī pa mūsu novada upēm. “Ar kolēģiem esmu braukusi pa Gauju, pirms diviem gadiem esmu braukusi arī pa Pededzi. Gribētos pamēģināt izbraukt pa Tirzu un kādā straujā pavasarī arī pa Liedes upi.”

Gribas strādāt savam hobijam
Ilze atklāj, ka pēdējā laikā viņa ir aizrāvusies arī ar putnu vērošanu. “Es neesmu ļoti talantīga putnu pazinēja, bet nu jau kādu laiku esmu Ziemeļvidzemes putnu pētniecības biedrības biedre. Mūsu līderis ir Elvijs Kantāns. Ļoti priecājos, ka varu doties kopā ar viņu putnu pētniecības pārgājienos un viņš dalās savās zināšanās. Man ļoti patīk viss, kas ir saistīts ar dabu, un es labprāt ar to visu gribētu nodarboties daudz vairāk, taču laika ir tik, cik ir. Mans mazais sapnītis ir, ka kādreiz es varētu darboties kādā biedrībā un strādāt tieši ar savu hobiju. Ceru, ka varbūt kādreiz tas būs tiešām iespējams!”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dabas mīļotāja

Kategorijas