Dienā plāno novākt 8 tonnas

2015. gada 4. jūnijs 00:00

832

Daukstu pagastā audzē trīs šķirņu salātus 20 hektāru platībā

Nākamās nedēļas beigās Daukstu pagastā sāks novākt pirmo salātu ražu, kas tiks pārdota ne tikai vietējā tirgū, bet arī eksportēta uz Igauniju un Lietuvu.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka SIA “JJJ” pārstāvis Rolands Jēkabsons, desmit gadus nostrādājot ārzemēs, izlēma atgriezties Latvijā. Daukstu pagastā viņš iegādājās īpašumu un pērn vairāku desmitu hektāru platībā izmēģināja audzēt brokoļus, puķkāpostus un divu veidu salātus. To, vai dārzeņus viņš turpinās audzēt arī šogad, gada sākumā Rolands vēl nezināja teikt.

Raža kavējas
Rolands stāsta, ka šogad izlēmis audzēt tikai salātus, bet brokoļus un puķkāpostus – ne. “Gribēties jau gribas daudz ko, bet nevar tīri fiziski tik daudz izdarīt, jo tie ir ļoti lieli apjomi,” atzīst Rolands un piebilst, ka pērn dārzeņi un salāti tika audzēti 45 hektāru platībā, tad šogad viņš salātus audzē 20 hektāru platībā. Pirmajai ražai jau vajadzējis būt, bet tā kavējas nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ – ir vēss.
Salātu stādi tiek iepirkti no ārzemēm. Tie esot dārgi, bet tajā pašā laikā ļoti kvalitatīvi. Pašam audzēt stādus neesot ekonomiski izdevīgi. “Nopirkt sēklas un audzēt siltumnīcā vairākus tūkstošus stādu neatmaksājas. Mums nedēļā ienāk aptuveni 45 000 stādu, un šo daudzumu mēs nedēļā arī iestādām,” stāsta Rolands.
Pirmie salāti tīrumā tika iestādi 5.aprīlī. Naktis bija aukstas, tika izmantotas agroplēves, jo citādi nekas nebūtu izaudzis.
Pašlaik 20 hektāru platībā tiek audzētas trīs šķirnes salātu – romiešu salāti, aisberga salāti un vēl vienas šķirne ‘Cosmopoliten’, kas ir ļoti līdzīga romiešu salātiem, un šos salātus iesakot dietologi. “Tie nav tik sūri kā romiešu salāti, ir garšīgāki, saldāki, sulīgāki, gatavojot tos salātos, pēc kāda laika nepaliek brūni vai melni,” raksturo Rolands.

Novāc ar rokām
Lai pie pircēja nonāktu kvalitatīva prece, raža tiek novākta ar rokām. Rolands atzīst, ka ar tehniku to būtu izdarīt lētāk un ātrāk, bet tad nevarētu nodrošināt kvalitāti. Katrs salāts tiek rokās apskatīts un izgrozīts. Bojātie salāti paliek turpat uz lauka kā zaļmēslojums. Ražas laikā dienā ar rokām jānogriež aptuveni 10 000 salātu. “Tas ir liels darbs. Jābūt ļoti veiklām un ātrām rokām,” saka Rolands, kurš zina, ka pircējiem nepatīk, ja salāti tiek smidzināti ar ķīmiju, tāpēc viņš to nelieto. Pašlaik salātiem gan uzbrūkot kukaiņi. “Ko darīsim ar tiem? Neko. Visus salātus neno-ēdīs. Paliks. Raža, protams, būs sliktāka nekā tad, ja tiktu izmantota ķīmija,” saka Rolands.
Katrs salāts tiks iepakots speciāli tam paredzētā “elpojošā” iepakojumā, kas izskatās eleganti.

Strādniekus atrast - grūti
Pie tik lieliem salātu audzēšanas apjomiem ir nepieciešami arī darbinieki. Rolands stāsta, ka viņam ir liels darbinieku štats. Viņš vēlējies pa vasaru sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru darbā pieņemt arī skolēnus, taču tas neizdevās. “Nosacījumi bija tādi, ka es to nevarēju izdarīt. Manupārt, nosacījumi nevienam nav labvēlīgi. Vasarā zemnieki taču ir tie, kas varētu visvairāk skolēnu nodarbināt. Man bija nepieciešami 20 skolēni, kuriem būtu darbs, bet nekā. Ja ir nodokļu parāds un kaut arī Valsts ieņēmumu dienestā ir sastādīts grafiks, pēc kura tas tiek atmaksāts, nodarbināt skolēnus nedrīkst,” stāsta Rolands un piebilst, ka atrast strādniekus esot ļoti grūti. Gulbenē ir daudz cilvēku bez darba, bet nav strādnieku. Pašlaik tiek nodarbināti 10 cilvēki, no kuriem daži brauc pat no Madonas, pārējie ir vietējie cilvēki. Nākamnedēļ, kad jau sāks novākt ražu, Rolandam vajadzētu pat 20 strādniekus. Rolands ir novērojis, ka tiem cilvēkiem, kas vairākus gadus nav strādājuši oficiāli darbu, atsākt strādāt ir ļoti grūti.

Par peļņu nerunā
Uzņēmējs pagaidām neprognozē, kāda būs peļņa, bet plāno, ka dienā varētu tikt novāktas astoņas tonnas salātu, kas tiek transportētas tālāk pārdošanai. Salāti ir sezonāla prece. Tas, cik daudz to izaugs un cik ilgi tos varēs audzēt, atkarīgs no laikapstākļiem. Viņš atceras, ka pagājušajā gadā salāti tika pārdoti vēl oktobra vidū. Viss būšot atkarīgs no rudens. Ja dienas ir vēsas, salāti neaug.
Viņš zina, ka pircēji ir iecienījuši lietot uzturā dažādus salātus, zaļumus, dārzeņus, tikai dārzeņu audzētāju Latvijā ir maz, un tie, kas arī audzē, to dara nelielos apjomos. “Man liekas, ka mēs paši savā tirgū nodrošinām maksimums 20 procentus no kopējiem dārzeņiem,” saka Rolands.
Viņš audzē arī kartupeļus, bietes, sīpolus, bet ne pārdošanai. Tie – savām vajadzībām un arī zupas virtuvei Gulbenē. “Šogad nopietnāk audzēsim dārzeņus zupas virtuvei. Tā mums tāda brīvprātīga iniciatīva. Zupas virtuves saimniecei gan vēl neesam neko teikuši. Pērn mēs arī devām salātus un kāpostus. Šogad dosim arī bietes, burkānus, sīpolus, kartupeļus,” saka Rolands.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dienā plāno novākt 8 tonnas

Kategorijas