Top kvadrāta formas monēta

2015. gada 9. jūnijs 00:00

608

Tēlnieks Ivars Drulle, kura senču mājas atrodas Druvienā un kurās viņš saimnieko un strādā, ir mākslinieks vēl vienai monētai, kuras oficiālie atklāšanas svētki notiks pavisam drīz – 16.jūnijā Latvijas Vēstures muzejā, kur šobrīd ir iekārtota izstāde, kas veltīta Rīgas pils 500 gadu jubilejai.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka pērnā gada martā apgrozībā tika laista pirmā Latvijas kolekcijas eiro monēta, kas veltīta Ainažu jūrskolas dibināšanas jubilejai. Tās tēlnieks – I.Drulle.

Piedalās jaunā konkursā
I.Drulle skaidro, kāds ir monētu tapšanas process kopš pašiem pirmsākumiem. Proti, Latvijas Bankā ir monētu dizaina komisija, kuru vada Laimonis Šēnbergs, un kuras sastāvā ir vairāki ievērojami kultūras darbinieki – Ilmārs Blumbergs, Imants Lancmanis, Ramona Umblija un citi. Plānojot Latvijas eiro monētas, viņi vienojas par tēmām, kas būs nozīmīgas Latvijai nākamajā gadā, un, sākoties jaunas monētas konkursam, tiek speciāli pieaicināti vairāki mākslinieki, parasti četri, kas izstrādā idejas, un uzvarējusī ideja tiek īstenota. “Tomēr gadā ir viens konkurss, kas saucas “Unikālā monēta”, kas ir atvērts un kuram ikviens ir aicināts iesniegt idejas. Šādi pirms vairākiem gadiem uzvarēja lata monēta “Poga”, ko bija veidojusi kāda skolotāja, bet šogad uzvarēja ideja par stikla monētu ar tajā iestrādātu mazu zemeslodi, ko ir veidojis kāds jauns dizainers,” stāsta I.Drulle un piebilst, kad viņa pirmā monēta “Ainažu jūrskola” tika veiksmīgi izgatavota, viņš tika uzaicināts piedalīties jaunā konkursā par tēmu “Rīgas pils”. Izpētes procesā I.Drulle apskatījis daudzu valstu monētas, uz kurām ir attēlotas celtnes – pilis, baznīcas un cietokšņi, un nolēmis, ka viņš varētu veidot citādāku risinājumu – Rīgas pili iekļaut kvadrāta formas monētā. “Šo izvēli noteica Rīgas pils attēls no augšas, kur var redzēt, ka savos pirmsākumos tā bija kā kvadrāts ar torņiem katrā stūrī. Viens no Rīgas pils simboliem ir Livonijas ordeņa mestra un Jaunavas Marijas skulpturālie ciļņi, kas atrodas pils fasādē, arī tie ir četrstūra formā, un tas vēl vairāk nostiprināja manu pārliecību, ka monētai ir jābūt četrstūrainai. Izvērtējot konkursa rezultātus, žūrija ilgi nevarēja izlemt, kuru risinājumu paziņot par uzvarētāju, un galu galā nolēma noteikt divus uzvarētājus – aversa pusei mani, bet reversa pusei mākslinieci Ilzi Lībieti, kas ir specializējusies uz ģerboņiem un ir vairāku pilsētu ģerboņu autore,” stāsta I.Drulle.

Bija vieglāk
Telpiski abas puses modeļus no ģipša izgatavoja I.Drulle. Viņš atzīst, ka kvadrātveida monētu taisīt ir vienkāršāk. “Ir vieglāk gar taisnu lineālu novilkt līniju un griezt ar nazi nekā strādāt ar cirkuli. Arī apaļās līnijas grebt ar kaltu ir grūtāk, jo tas jādara ar brīvu roku un ir nepieciešama daudz lielāka koncentrēšanās,” saka tēlnieks. Tieši koncentrēšanās un miera apstākļus, kas nepieciešami ļoti precīzam darbam, viņš var gūt tikai savā darbnīcā Druvienā, kur tapa liela daļa no monētas veidojumiem. Rīga ar savu steigu, trokšņiem un kņadu neesot piemērota vieta smalkiem darbiem. “Bet Druvienā vienīgais, kas var atraut no darba, ir krāsns, kurā pa brīdim ir jāiemet malka. Bet izstaipīšanās pēc nekustīga darba ir vajadzīga jebkurā gadījumā!”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Top kvadrāta formas monēta

Kategorijas