Novada pensionāri diskutē par veselību

2011. gada 27. marts 08:00

1504

Cilvēki vēlas ārstēties tuvāk savai dzīvesvietai
Šonedēļ notika Gulbenes novada pensionāru biedrības "Atspulgs" sanāksme, kurā piedalījās aptuveni 20 pensionāri no Daukstu, Jaungulbenes, Lejasciema, Galgauskas, Līgo un citiem pagastiem. Šoreiz galvenā sarunas tēma bija par veselības jautājumiem un medikamentu iegādi aptiekās.

Jāpiedāvā lētākās zāles Gulbenes Lejas aptiekas vadītāja Iveta Krūmiņa pensionāriem skaidroja, ka kopš 1.janvāra kompensējamo medikamentu saraksts ir papildināts ar 79 lētākiem medikamentiem. 180 medikamentiem ir samazinātas cenas no 20 līdz pat 60 procentiem.

"Ārsts izraksta recepti, bet farmaceits skatās, vai tajā ir norāde, ka zāles drīkst aizvietot ar lētāku medikamentu. Ja norāde ir, tad farmaceits piedāvā lētāko. Ja ārsts šo norādi ir nosvītrojis, tad aizvietot nav atļauts. Aptiekām ir pienākums piedāvāt lētāko medikamentu, ja ārsts to atļāvis," uzsvēra V.Krūmiņa.

Viņa iedrošināja pensionārus prasīt, lai ārsti izraksta lētākus medikamentus, kuriem ir tāda pati iedarbība kā dārgajiem.

Aptiekas vadītāja informēja, ka ar 1.aprīli, iespējams, stāsies spēkā noteikums, ka par simtprocentīgi kompensējamo medikamentu receptēm būs jāmaksā 50 santīmi. No šīs maksas paredzēts atbrīvot bērnus līdz 18 gadiem un trūcīgās personas. 50 santīmus nevajadzēs maksāt arī par receptēm, kas izrakstītas zālēm, kas lētākas par 3 latiem.

"Tas tiek darīts, lai veicinātu ārstus lētāku recepšu izrakstīšanai, jo iedzīvotāju skaits, kuri nevar iegādāties dārgās zāles, palielinās," piebilda V.Krūmiņa.

V. Krūmiņa atzina, ka daļa cilvēku baidās no ārstiem un pēc padoma nāk uz aptieku, kā arī ieteica vakcinēties pret gripu, jo tās ārstēšana var izmaksāt dārgāk nekā vakcīna.

"Nākotnē plāno aizliegt medikamentu reklāmas televīzijā, jo tās mudina cilvēkus daudz lietot zāles. Uzticēties reklāmai vai ne, tas cilvēkam jāizlemj pašam," teica V.Krūmiņa.

Labākais variants no sliktākā

Uz tikšanos bija ieradusies Balvu - Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētāja Mudīte Jaceviča, apvienības galvenā ekonomiste Vēsma Gailīte, Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Alda Buša, kā arī galvenās ārstes vietniece pacientu aprūpes jautājumos Māra Rožlapa.

M.Jaceviča skaidroja slimnīcu apvienības izveides struktūru. Viņa uzsvēra, ka uz to mudinājusi cilvēkresursu lietderīga izmantošana, speciālistu noslogojums, kā arī dārgās medicīniskās aparatūras izmantošana. Vērā tikušas ņemtas abu slimnīcu stiprās un vājās vietas. Ne Balvu, ne Gulbenes slimnīcā neesot tik daudz speciālistu, lai ar tiem nodrošinātu slimniekus 24 stundas diennaktī. Ja šādas iespējas nav, tad valsts šādas slimnīcas slēdz.

Pensionāri pauda neapmierinātību, ka divas nedēļas mēnesī slimniekus no Gulbenes novada ved uz Balvu slimnīcu un otrādi, norādot, ka tas ir neekonomiski, jo slimnieks, piemēram, jāved uz Gulbenes slimnīcu garām Balvu slimnīcai.

"Ticiet man, tas netiek darīts no labas dzīves. Šis risinājums ir labākais no sliktākā varianta. Mēs to darām ne jau naudas dēļ, bet tāpēc, lai pastāvētu abas slimnīcas. Ekonomiski izrēķinot, šie izdevumi izlīdzinās. Valstiski tas nebūtu lētāk, ja Gulbenē vai Balvos nebūtu slimnīcu un pacientus vestu uz Valmieru vai Rīgu. Ja cilvēkam ir ļoti slikti, viņu ved arī uz tuvāko slimnīcu. Kamēr bija nauda, mums viss bija tuvu - slimnīcas, skolas, veikali. Ar mūsu valsts politiku mēs drīz nonāksim pie tā, ka uz daudziem novadiem būs tikai daži speciālisti," teica M.Jaceviča.

Slimnīcu Gulbenē neslēgs

M.Jaceviča droši solīja, ka nākotnē Gulbenē slimnīcu neslēgs. Arī Balvos slimnīca netiks slēgta, tāpat kā Alūksnē un Madonā.

"Šobrīd vislielākā cīņa notiek par darba apjomu, ko katrā slimnīcā darīs. Ir sākusies konkurences cīņa, kas vēl nav galā," teica M.Jaceviča.

Pensionāri norādīja, ka ārstēšanās Rīgā izmaksā tikpat, cik Gulbenē, tikai tur kvalitāte esot labāka, kā arī iebilda, ka pēc ārstēšanās slimnīcā pacientam ir grūti nokļūt atpakaļ mājās, jo ne visiem ir tuvinieki, kas var atvest.

"Kā jūs tiekat mājās no slimnīcas Rīgā? Arī tie, kam nav, kas atbrauc pakaļ, neviens slimnīcā nav palicis. Visi ir nokļuvuši mājās. Valsts uzskata, ka ārstēšanās slimnīcā vispār ir ļoti dārga un nevajadzīga, tāpēc strādājam pie mājas aprūpes sistēmas izveidošanas," teica M.Jaceviča.

Valdes priekšsēdētāja neizslēdza iespēju, ka atkal atgriezīsimies pie tā, katrā pagastā būs ārsta palīgs jeb feldšeris.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novada pensionāri diskutē par veselību

Kategorijas