Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novadā tautu skaita arī trīs pašvaldības darbinieki

Diāna Odumiņa

2011. gada 25. marts 08:00

2686
Novadā tautu skaita arī trīs pašvaldības darbinieki

Gulbenes novadā starp 27 tautas skaitītājiem, kā noskaidroja "Dzirkstele", 12 cilvēki šobrīd ir bezdarbnieku statusā. Trīs tautas skaitītāji ir pašvaldības darbinieki, tostarp viens strādā tieši novada domē.

Tautas skaitīšanas reģionālā vadītāja Gulbenē Dace Zeile "Dzirkstelei" stāsta, ka, no visiem kandidātiem izvēloties tautas skaitītājus, priekšroka bijusi tiem, kas šādu pašu darbu jau veikuši pirms desmit gadiem. Tādi ir puse no izraudzītajiem 27 cilvēkiem. Priekšroka bijusi arī pastniekiem. Tautas skaitītāju izvēlē būtiski bijis, kur dzīvo šis cilvēks.  

"Nav svarīgi, kur cilvēks strādā pamatdarbā. Svarīgi, lai viņš, tautas valodā runājot, būtu savējais. Tad ir vieglāk strādāt, ja tautas skaitītājs ir atpazīstams un cilvēki nebaidās viņu ielaist pa durvīm. Svarīgas ir viņa prasmes darbā ar datoru, tas, vai cilvēkam ir autovadītāja apliecība un savs auto," saka D.Zeile.

 

Pēc novada domes vēlēšanām politiķi deklarēja, ka pašvaldības darbinieki vairs nevarēs piepelnīties ārpus pamatdarba, kā tas bija līdz administratīvi teritoriālajai reformai. Domes Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja Vita Kravale "Dzirkstelei" skaidro, ka jebkurš pašvaldības darbinieks, kurš nav valsts amatpersona, drīkst strādāt blakusdarbu, ko arī paredz Darba likums. Šādu iespēju pieļauj arī darba līgumi ar darbiniekiem novada pašvaldībā. Taču blakusdarbs ir jāsaskaņo ar darba devēju, tātad novada domes darbiniekiem - ar izpilddirektoru.

 

"Tātad pašvaldības darbinieki var strādāt arī par tautas skaitītājiem, ja viņi to dara ārpus sava tiešā darba laika," rezumē V.Kravale.

 

Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa "Dzirkstelei" atzīst, ka nav informēta, konkrēti kuri pašvaldības darbinieki veic arī tautas skaitītāju pienākumus.

 

Taču V.Kravale norāda, ka, pirmkārt, atšķiras valsts amatpersonas statuss no vienkārša pašvaldības darbinieki statusa. Pirmajiem ir saistošs likums par interešu konflikta novēršanu, kas savukārt neattiecas uz pašvaldības darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas. Līdz ar to otrie pilda darba līgumu un darba kārtības noteikumus pašvaldībā un ir tiesīgi piepelnīties citā darbā, to saskaņojot ar darba devēju pašvaldībā.

 

S.Daudziņa skaidro, ka pašvaldības darbinieki, kuri ir valsts amatpersonu statusā, ir atšķirīgā situācijā. Piemēram, pašvaldības iestāžu valdītājiem, vēloties strādāt blakusdarbu, ir jāsaņem atļauja novada domes sēdē. Tad esot būtiski izvērtēt, vai neveidosies interešu konflikts. Tāpat ir ar pilsētas un pagastu pārvalžu vadītājiem.