Lai Latvija ir mūžam brīva!

2015. gada 16. jūnijs 00:00

Pirms 74 gadiem 14.jūnijā mūsu tauta piedzīvoja traģiskus notikumus. Šī ir diena, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem. Ar dziļu sāpi par šiem sāpīgajiem notikumiem ik gadu pulcējamies piemiņas pasākumos.
Arī šosvētdien gan Gulbenē, gan arī Litenē tika godināta komunistiskā genocīda upuru piemiņa. Pasākumus apmeklēja arī augstas amatpersonas.
Pēc piemiņas pasākuma Gulbenes dzelzceļa stacijā un pulcēšanās arī pie sliežu ceļiem, debesīs palaižot 100 baltus balonus, tālākais ceļš visus veda uz Liteni. Pasākumus Gulbenē un Litenē ik gadu apmeklē Aizsardzības ministrijas, Nacionālo Bruņoto Spēku, Gulbenes novada domes, politiski represēto apvienību pārstāvji, karavīri, zemessargi, jaunsargi.
Godināt komunistiskā genocīda upuru piemiņu arī šogad bija ieradies aizsardzības ministrs un jaunievēlētais Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Uzrunājot klātesošos pasākumā Litenē, viņš uzsvēra, ka Litene Latvijas vēsturē ir karavīra likteņa zīme. “Vīrus, kuri izcīnīja valsts neatkarību Brīvības cīņās, puišus, kuri savā varonībā vēlējās līdzināties strēlniekiem, nogalināja vai izsūtīja mirt svešumā. Karavīri, kuri bija zvērējuši atdot savas dzīvības par Latviju, mira par Latviju bez kaujas. Viņu varonība bija klusa un ciešanu pilna, viņu vārdi gadu desmitiem noklusēti. Šodien un mūžīgi mums jānodod viņiem gods un jāzvēr, ka viņu nāve, izsūtījumi un represijas ir un paliks stūrakmens mūsu valsts pamatos. Tā smagums vienlaikus spiež zemi līdz sāpēm un ceļ augšup mūsu valsts spēku,” teica R.Vējonis. “Šodien mēs precīzi zinām, ko nozīmē atbalsts un apņēmība palīdzēt. Mūsu karavīri plecu pie pleca ar sabiedrotajiem ir pasaulē un Latvijā. Litenē un svešumā apglabātie to nepieredzēja, bet es ticu, ka viņi ticēja tai dienai, kad mēs godināsim viņu vārdus brīvā Latvijā kā brīvas pasaules daļas valsts. Mūsu pagātne ir drūma un asiņaina, cena par šodienu ir bijusi ļoti augsta, bet katru reizi, kad kāds varētu mēģināt iet vieglāko ceļu, pagātnes raupjums atgādinās par izvēles cenu un par atbildību nākamo paaudžu priekšā. Mūsu kritušie karavīri vienmēr būs Latvijas valsts idejas sardzē, mūsu pienākums ir būt mūsu tēvzemes sardzē šeit, šobrīd un katru nākamo mūsu dzīves mirkli.”

Jābūt modriem
Nacionālo Bruņoto Spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube atzina, ka 1941.gada 14.jūnija notikumos saskatāmas hibrīdkara iezīmes – meli un gļēva, nodevīga rīcība. “Mūsu karavīri, kas lielākā daļa bija Brīvības cīņās cīnījušies, apbalvoti ar augstākajiem valsts apbalvojumiem, viņi nebija gatavi šādai cīņai. Viņi bija godīgi frontes virsnieki, kuri nepazina šādu maldu, melu un nodevības vidi, un viņi tika apmānīti. Tāpēc mums ir jādomā, kādus secinājumus izdarām. Es vēlu mums šo gudrību un drosmi pareizā brīdī apturēt melus, stāties pretī un neļaut tiem sagrauzt mūsu pārliecību, drosmi un ticību mūsu valstij,” teica R.Graube. Arī citās uzrunās izskanēja domas par šābrīža ģeopolitisko stāvokli, kas liek būt modriem un darīt visu, lai notikumi, kurus mūsu valsts pieredzēja pirms 74 gadiem, vairs neatkārtotos. Mūsu tautas vēsturisko atmiņu neviens nav spējis izdzēst, un mums visiem jādara viss iespējamais, lai Latvija ir mūžam brīva.
Piemiņas pasākumā Litenē piedalījās arī Mudīte Rubene. Viņa atklāja, ka piemiņas pasākumu ar asarām acīs, atceroties savas ģimenes sāpi par tēvu, kurš neatgriezās no izsūtījuma, apmeklē katru gadu. “Šādiem pasākumiem noteikti ir jābūt, un mums visiem ir jāatceras un jāpiemin tie, kas cieta šajos traģiskajos notikumos. Tie ir jāstāsta mūsu bērniem un bērnu bērniem un jālūdz Dievs, lai esam neatkarīgi un nekad nenākas atkal piedzīvot šādas šausmas,” teica liteniete. Pasākumu apmeklēja arī Zenta Vaska no Lubānas, kas uz Liteni bija atbraukusi kopā ar Lubānas represēto biedrību. “Arī manas ģimenes cilvēki guļ Sibīrijā. Pēc pasākuma Lubānā pie piemiņas akmens mēs visi devāmies šurp, uz Liteni. Kopā ar mums ir arī jaunieši no skolas gidu pulciņa,” stāstīja Z.Vaska.

Litenē notiek nometne
Dziļā cieņā gan pie piemiņas akmens stacijā, gan arī Litenes kapos Latvijas armijas karavīru piemiņas vietā sagūla ziedi. Pēc pasākuma Litenes kapos visi interesenti un arī augstās amatpersonas pulcējās Latvijas armijas nometnes vietā Litenē pie atmiņu ugunskura. Jāpiebilst, ka Latvijas armijas nometnes vietā Litenē šajās dienās notika gadskārtējā lauka nometne mūsdienu virsniekiem un Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem – topošajiem virsniekiem, kā arī jaunsargiem, tādējādi turpinot bruņoto spēku tradīciju, kas veicina izpratni par Latvijas armijas karavīru traģiskajām likteņgaitām. Pasākumā piedalījās 45 kadeti, 20 jaunsargi un 30 virsnieki no dažādām bruņoto spēku vienībām. Nometne tika slēgta 14.jūnijā.

Litenes notikumi kā mācība
Atmiņu pasākumā Latvijas armijas nometnes vietā piedalījās arī Raimonds Vējonis. “Dzirkstelei” viņš atzina, ka “šī vieta ir traģiska Latvijas armijai, jo šeit tika iznīcināti labākie Latvijas virsnieki un tas bija liels zaudējums, taču šie notikumi Litenē ir kā mācība mums, ka mūsu bruņotie spēki ir jāstiprina, lai tie būtu spēcīgi un gatavi aizstāvēt Latvijas valsti jebkurā brīdī, kā arī tas, ka mums ir vajadzīgi arī draugi un sabiedrotie, kas sniegs palīdzību grūtā brīdī.” Vaicāts, vai viņš šobrīd vairāk jūtas kā aizsardzības ministrs vai jau kā jaunais Valsts prezidents, R.Vējonis teica, ka pagaidām vēl tomēr jūtoties kā ministrs, jo līdz jūnija beigām vēl ir jāpabeidz atsevišķi darbi, bet tajā pašā laikā viņam jau pakāpeniski jāsāk iedziļināties jaunajos pienākumos, kurus pārņemšot ar 8.jūliju. R.Vējonis jūtas gandarīts, ka Latvijā ir izdevies ļoti daudz izdarīt, lai stiprinātu bruņotos spēkus. Arī esot Valsts prezidenta amatā, viņš plāno turpināt rūpēties par mūsu valsts bruņotajiem spēkiem. Runājot par visu valsti kopumā, R.Vējonis uzsvēra, ka, viņaprāt, uz 2018.gadu mums būtu nepieciešams grūdiens ekonomikā, lai ikviens tiešām ieraudzītu cerību staru, ka beidzot esam ārā no visām krīzēm, ka Latvijā ir sākusies attīstība un mūsu cilvēki kļūst apmierinātāki, nevēlas vairs braukt prom no Latvijas, bet grib dzīvot šeit.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lai Latvija ir mūžam brīva!

Kategorijas