Lazdagā krietni palielinājies melno zīriņu skaits

2015. gada 16. jūnijs 00:00

712

Lazdagā krietni palielinājies melno zīriņu skaits

Ornitologs Elvijs Kantāns šogad plāno uzsākt putnu gredzenošanu

Ornitologs un dabas pētnieks Elvijs Kantāns no Litenes pagasta šajā laikā ir ļoti bieži sastopams dabā – mežā, pļavās, pie ezeriem -, turp viņš dodas, lai vērotu putnus. Viņa mērķis ir veikt gan regulārās putnu uzskaites, gan arī, iespējams, novērot kādas retas putnu sugas.
Elvijs ar putnu vērošanu un uzskaiti nodarbojas jau vairākus gadus. Viņš regulāri reģistrē savus novērojumus gan sava hobija, gan savā ziņā arī darba dēļ, jo Elvijs sadarbojas ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību un iesaistās dažādos projektos - veic dažādu putnu sugu monitoringus.

Īpaši aizsargājama suga
Ar Elviju tiekamies pie Lazdaga ezera. Viņš atklāj, ka jau vairākus gadus veic putnu uzskaiti Lazdaga, Kaļņa un Mezīša ezerā. “Skatos visu, ko var atrast, bet lielākoties mani interesē melnie zīriņi. Sekoju līdzi tam, kā mainās to skaits, un jāteic, ka tas tiešām mainās. Pirmajos gados, kad sāku veikt putnu uzskaiti, Lazdagā ligzdoja apmēram 27 pāri, bet šogad izdevās uzskaitīt 96 pārus. Kaļņa ezerā nedaudz ir samazinājies skaits – iepriekš šeit ligzdoja 8 pāri, šogad izdevās atrast ligzdas tikai 3 pāriem. Mezītī šogad sanāca uzskaitīt 17 ligzdojošus pārus melnajam zīriņam,” stāsta Elvijs. Melnais zīriņš ir suga, kas iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. “Vērtē, ka Latvijā varētu būt 3 līdz 5 tūkstoši melno zīriņu. Tie ligzdo kolonijās, tajās skaits svārstās apmēram 20 pāri uz koloniju,” stāsta ornitologs. Zīriņi dēj labi nomaskētas olas uz peldošā augāja, tikai nedaudz to piemīdot un noliekot pāris salmus, lai olas tik viegli nevarētu aizripot, taču ligzdas tie netaisa niedrēs, bet gan atklātās vietās, tāpēc tās ir viegli pamanīt. Tiesa, lai uzskaitītu visas ligzdas, jāizbrauc ar laivu apkārt visam ezeram. Interesanti, vai ne? Bet kā atzīst pats Elvijs, interesanti kļūst tad, kad dati vākti un apkopoti jau vairākus gadus, jo tad var izdarīt secinājumus par skaita svārstībām, kā arī sākt meklēt cēloņus, kāpēc ir šādas svārstības.

Iespējams, pārceļo no ezera uz ezeru
“Mezītī piecu gadu laikā zīriņu skaits ir gandrīz nemainīgs un ligzdotāju skaita svārstības ir minimālas. Turpretim Lazdaga ezerā ir ievērojams zīriņu skaita kāpums piecu gadu laikā - no 27 uz 96 pāriem. Izteiktākas skaita svārstības piecu gadu periodā ir Kaļņa ezerā. Tikai 2010.gadā šeit ligzdoja 8 pāri, pārējos gadus ligzdo 1 līdz 3 pāri. Taču kopumā kaijveidīgo putnu skaits ir stabils, jo kaijas mēdz arī pārceļot uz citiem ezeriem. Atpūtnieki un makšķernieki nav iemesls, kāpēc zīriņu skaits pa gadiem svārstās,” saka Elvijs. Viņš pieļauj, ka Kaļņa ezerā varbūt nav tik īsti laba vieta ligzdošanai, jo zīriņiem, kā jau iepriekš minēts, patīk ligzdot uz saknēm, peldošām saliņām, bet Kaļņa ezerā tādu ir mazāk. “Tā kā tie ir koloniju putni, iespējams, tie, kas iepriekš ligzdoja Kalnī, tagad ir atnākuši uz Lazdagu un apvienojušies. To visu varētu noskaidrot ar gredzenošanu. Elvijs atklāj, ka šogad viņš ir plānojis arī gredzenot zīriņus. “Jāapgredzeno mazuļi, kad tie tik tikko šķiļas un kamēr tos var viegli noķert, un pēc tam var skatīties, kur šie apgredzenotie putni parādās pēc tam. Šie novērojumi ļaus izdarīt vēl pilnīgākus secinājumus,” atzīst ornitologs.

Īpašs novērojums – mazais dumpis
Lai arī citus putnus ir grūtāk atrast, jo tie ligzdo dziļāk niedrēs, tomēr Elvija kontā ir arī dažādi citi novērojumi, gadās arī pa kādam retākas sugas pārstāvim. “Ir iznācis atrast arī laučus un cekuldūkurus. To te ir daudz. Lazdagā vairāk ir lauču, Kalnī - savukārt cekuldūkuru. Tur niedrēs atradu arī nelielu cekuldūkuru grupiņu, kur cita no citas apmēram piecu metru attālumā vienkopus bija kādas 12 ligzdas. Pīļveidīgie labprāt izvēlas ligzdot tuvumā kaijveidīgajiem, jo tie ir labi sargi un traucētājus biedē prom uzbrūkot. Tā šiem putniem ir tāda savstarpēja sadarbība,” stāsta ornitologs. Lazdaga ezerā ir sastopami arī ķīri, kā arī gan mazais, gan lielais dumpis. “Mazais dumpis ir diezgan liels retums, pēdējo gadu laikā gan tas tiek konstatēts nedaudz biežāk. Es pats visus gadus, kopš veicu uzskaites, pirmo reizi tieši šogad konstatēju mazo dumpi,” atklāj Elvijs.
Arī mazais ormanītis ir tikai Lazdagā, bet ormanītis šogad ir manīts tikai Kalnī, taču arī Lazdagā tas iepriekš ir redzēts. Katrā ezerā Elvijs novērojis arī pa niedru lijas pārim. Kaļņa ezerā paugurknābja gulbim bija pieci mazuļi, Lazdagā – seši. Mezītī Elvijam gulbjus nav izdevies atrast. Viņš spriež – iespējams, tie bija noslēpušies kaut kur niedrēs, taču pastāv arī varbūtība, ka šogad tie tur neligzdo. Tā kā novērojumus viņš plāno vēl turpināt, iespējams, tos vēl izdosies ieraudzīt. “Vienīgā vieta, kur izdevās atrast upes zīriņu, bija Mezīša ezers - tajā ligzdo viens pāris. Latvijā šis putns nav nekāds retums, bet šajā pusē tas īsti katrā ezerā lielā skaitā nav sastopams. Tuvāk jūrai lielajos ezeros gan to ir daudz.”

Laika apstākļi nav labvēlīgi
Runājot par šī pavasara un arī vasaras sākuma īpatnējiem laika apstākļiem un to ietekmi uz putnu vērošanu, Elvijs atzīst, ka laiks tiešām nav diez ko labvēlīgs. “Putnu dzīvesveidu laika apstākļi, protams, īpaši neietekmē - tie tāpat perē, audzina mazuļus, visi procesi dabā notiek, taču visvairāk laika apstākļi apgrūtina uzskaites, piemēram, lielā vējā plēsējputni nelido, tos ir grūti novērot, arī ezerā lielā vējā uzskaites nevar veikt.” Taču viņš turpinās uzskaites. Elvijs atzīst, ka darba viņam šobrīd ir ļoti daudz un tā tas turpināsies visu vasaru. Kad vienas uzskaites pabeigtas, sākas atkal citas. “Pa dienas vidu notiek arī plēsējputnu uzskaites, jo tie rītos un vakaros lido nelabprāt. Plēsējputnu monitoringu es veicu jau otro gadu, šobrīd sezona ir tieši vidū, bet sīkāk par šiem datiem varēs spriest septembrī. Būs arī pūču uzskaite, tad varēs zināt, cik mazuļu ir izvesti. Pūču mazuļi pamet ligzdas, kad vēl nemāk lidot. Tas notiek jūnijā, bet kārtīgi iemācās lidot tie tikai jūlijā, augustā. Tieši tāpēc bieži nākas sastapties ar gadījumiem, kad cilvēki atrod pūču mazuļus un domā, ka tie ir izkrituši no ligzdas un ir jāglābj. To nevajag darīt, viņi vienkārši ir paši izlīduši.”
Elvijs stāsta, ka no 16. līdz 19.jūnijam viņš atkal plāno būt pie ezeriem. Visi interesenti, kas vēlas uzzināt kaut ko jaunu, iepazīt putnus, tiek aicināti pievienoties Elvijam.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lazdagā krietni palielinājies melno zīriņu skaits

Kategorijas