Iedzīvotāji satraucas par putnu uzvedību

2015. gada 18. jūnijs 00:00

590

Iedzīvotāji satraucas par putnu uzvedību

Gulbju ģimene kartupeļu vagās! Šādus negaidītus ciemiņus savā piemājas dārzā Gulbenē, Brīvības ielā,
14.jūnijā sastapa Janīna Matisone.
Savvaļas putnu ģimene esot atpeldējusi pa notekgrāvi, lāčojusi pa dārzu un knābājusi kartupeļu lakstus. Gulbji – tēvs, māte – bijuši lieli un skaisti kā pasakā. Viņiem līdzi staigājuši arī trīs mazulīši, stāsta J.Matisone.

Bail no pieaugušiem gulbjiem
Pirmajā brīdī bijusi pārsteiguma sajūta, tad kļuvis žēl savu kartupeļu. J.Matisone saukusi palīgā radiniekus, lai padzītu gulbjus no dārza. Nezinādami, kā rīkoties, cilvēki centušies putnus aizbiedēt ar klaigāšanu un metuši arī smiltis viņu virzienā. Bijis bail no pieaugušajiem putniem. Esot taču dzirdēti dažādi nostāsti, ka gulbji var būt neganti un uzbrukt cilvēkam, saka J.Matisone. Putni devušies projām pa to pašu ceļu, pa kuru bija atkļuvuši līdz dārzam. Viņi aizpeldēja tālāk pa notekūdeņu grāvi. J.Matisone pieļauj, ka gulbji līdz viņas dārzam atceļojuši no Dzirnavu dīķa, kur gandrīz katru gadu uz dzīvi mēdz apmesties pa kādam gulbju pārim.

Kāpēc mest ar smiltīm nedrīkst?
Gulbju ģimene J.Matisones dārzā paciemojusies ne jau barības meklējumos. Drīzāk tie vienkārši devušies ekskursijā, un tas nav nekas neparasts. Tā “Dzirkstelei” pauž ornitologs, sertificēts dabas eksperts Dmitrijs Boiko. Parasti gulbji, pat gulbju ģimenes ar visiem bērniem ekskursijā dodas tad, ja kādā konkrētā vietā nejūtas droši. Šādā situācijā gulbji pat varot sākt klejot. Tas, ka viņi knābāja kartupeļu lakstus, nav nekas neparasts. Viņu parastā barība ir augi. Gulbji nelieto uzturā, piemēram, vardes.
“Viņi var noiet vairākus kilometrus no viena dīķa vai ezera uz otru. Viņi, visticamāk, meklē labāku vietu dzīvei, kur var baroties un kur justos droši. Turklāt gulbji nebaidās klejot kopā ar bērniem, kuri varbūt ir vēl tikai pavisam mazi kamolīši. Pieaugušie putni viņiem piepalīdz un pasargā gan no suņiem, gan no makšķerniekiem,” saka D.Boiko. Viņš uzsver, ka gulbji ir spēcīgi putni. Taču cilvēkiem no tiem nav īpaši jābaidās, ja vien nav sākuši šos putnus piebarot ar maizi. Tad gan visādi varot gadīties, jo gulbis cilvēku sāk uztvert kā barotāju un no viņa vairs nebaidās – var sāpīgi ieknābt.
Nevēlamus gulbjus visvieglāk aizbaidīt projām, ņemot palīgā audekla gabalu un ar to cenšoties putnus aizstumt projām. “Tādā brīdī gulbji, protams, šņāks, bet no tā nav jābaidās. Smiltis gan nevajag mest putniem virsū, jo var trāpīt viņiem acīs un savainot tās,” skaidro D.Boiko.

Stārķi mirst badā, jo maz varžu?
“Jaungulbenes pagasta “Vecgrīvās” uz skursteņa bijušajā māju vietā ligzdā karājas trīs stārķēni, un ir iespaids, ka drīz jau viņi būs beigti. Tas tikai tāpēc, ka stārķiem nav ko ēst! Varžu taču tikpat kā vairs nav! Tas viss ir tīrumu miglošanas rezultāts,” ar “Dzirksteli” pirmdien dalījās kāda anonīma zvanītāja.
“Stārķi neēd tikai vardes vien. Viņi ēd visu, kas kust un ir maziņš, sākot ar lielām vabolēm un beidzot ar pelītēm. Bet, protams, ļoti labprāt stārķis ēd arī vardes un čūskas,” komentē sertificēts dabas eksperts Valts Vilnītis, kurš specializējies tieši abinieku un rāpuļu jautājumos. Neesot pamata domāt, ka šogad Latvijā varžu būtu mazāk nekā parasti, jo ziema bijusi vardēm labvēlīga. Abiniekiem vissliktākā ir tāda ziema, kad iestājas liels aukstums un nav sniega.
Taču vērā ņemams esot Jaungulbenes iedzīvotājas izteikums par miglotajiem tīrumiem. Tā esot taisnība, ka stārķu dzīves apstākļi pasliktinās uzreiz, tiklīdz lauki tiek labāk apsaimniekoti. “Tikko lauksaimniecība Latvijā būs sakārtota, stārķiem būs grūti. Stārķim pie mums patīk tieši tas, ka mums ir nekārtīga lauksaimniecība, ka lauki ir atmatā. Stārķim arī nepatīk, ja lauki pavisam aizaug. Patīk, ja viss ir pa pusei – gan ir, gan nav aizaudzis,” saka V.Vilnītis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Iedzīvotāji satraucas par putnu uzvedību

Kategorijas