Zālīšu pazinēji – tikai ieguvēji

2015. gada 19. jūnijs 00:00

944

Ina Baroniņa: “Dievs mums ir radījis kolosālu augu valsti no agra pavasara līdz vēlam rudenim.”

Staigājoša augu enciklopēdija – tā gribas teikt par Inu Baroniņu no Tirzas. Interese par augiem viņai radusies jau bērnībā. Sešu gadu vecumā viņa jau atpazinusi pelašķus, strutenes un citus augus. Ja citiem tuvi ir ūdeņi, tad Inai – mežs un meža pļavas. Tur viņa jūtas vislabāk.
Kad tuvojas Līgosvētki, ne reizi vien ir nācies dzirdēt, ka Līgovakarā plūktām zālēm piemīt dziednieciskas un pat maģiskas īpašības. Ina gan tā nedomā. Viņa uzskata, ka Dievs mums ir radījis kolosālu augu valsti no agra pavasara līdz vēlam rudenim un mums atliek vien skatīties, priecāties un baudīt. “Vai tad augs, piemēram, virsis, kurš zied pēc Jāņiem, būs sliktāks par to, kas zied pirms Jāņiem? Nebūs. Katram augam, tāpat kā cilvēkam, ir sava brieduma stadija. Dievam tādu Jāņu nav. Visam ir savs laiks, un katram augam arī ir savs laiks, un ne tāpēc tas ir sliktāks. Koncentrēties uz to, ka līdz Jāņiem vai Jāņu laikā nesavāks un tad viss cauri, tā nav,” uzskata Ina un piebilst, ka Jāņu laikā, bez šaubām, ir vairāk augu, kurus var vākt un kaltēt, lai pēc tam tos izmantotu, piemēram, tēju gatavošanā.

Neizsīkstošs ārstniecības avots
Ina stāsta, ka augi ir tas mūžam jaunais, neizsīkstošais ārstniecības līdzekļu avots, kura bagātības noderējušas visām cilvēku paaudzēm. “Ja pazīsti augu pasauli, vari būt tikai ieguvējs,” ir pārliecināta Ina.
Viņa stāsta, ka augu īpašības cilvēce iepazina jau ļoti sen. Piemēram, gani, novērojot, kā atveseļojas slimi dzīvnieki, nejauši atklāja viena vai otra auga īpatnējo iedarbību vai dziednieciskās spējas. Tā pamazām uzkrājās zināšanas par atsevišķu augu noderību ne vien pārtikā, bet arī slimību ārstēšanā. Ārstniecības augu pētīšana ļoti uzplauka pēc Oktobra revolūcijas. Pirmajos padomju valsts pastāvēšanas gados, kad nevarēja zāles importēt, darbinieki bija spiesti izlīdzēties ar vietējiem ārstniecības augiem. Nodibinājās cieša sadarbība starp ārstiem, farmakologiem, fiziologiem, ķīmiķiem un botāniķiem, tika nodibinātas daudzas zinātniskās pētniecības iestādes un institūti, kas skaidroja augu ķīmisko sastāvu un farmakoloģisko vērtību.

Jāpazīst un jāzina
Ina uzsver, lai augus varētu ievākt, tie ir labi jāpazīst un arī daudz kas jāzina. Viņa stāsta, ka drogas drīkst ievākt tikai no veselīgiem un veseliem kukaiņu un slimību nebojātiem augiem. Lapas, lakstus, ziedus, pumpurus ievāc sausā laikā, jo mitrā augi nežūst, var ātri bojāties, var iet zudumā darbīgās vielas, tie var zaudēt krāsu un smaržu, tātad arī savu vērtību. Savukārt mitrā laikā var ievākt ķērpjus, sūnas vai saknes. Ziedus ievāc pilnā plaukumā vai īsi pirms plaukšanas. Augus, kuri zied pakāpeniski, piemēram, ugunspuķe, vīgrieze, vāc tad, kad ir uzziedējusi apmēram viena trešdaļa zieda. Lapas ievāc ziedu laikā vai pirms ziedēšanas, piemēram, pīlādžu, upeņu, ābeļu un citas.
Ina skaidro, ka ievāktās drogas uzreiz jāliek žāvēties – vai nu uz neapdrukāta papīra vai balta auduma. Ja pietrūkst vietas, tad žāvēt var arī nelielās buntītēs. Tā var darīt ar pelašķiem, rasaskrēsliņiem, piparmētru, ganu plikstiņu, zeltgalvīti, sveķeni, ugunspuķi. “Noteikti nedrīkst žāvēt saulē, jo tad augam zūd vērtība,” uzsver Ina.
Viņa stāsta, ka zinātnieku viedokļi par to, cik, piemēram, augus drīkst iekļaut vienā maisījumā, atšķiras. Krievijā normāls maisījums veidots no aptuveni 50 augiem. Pirms 3000 gadiem dziednieki jauca kopā apmēram 70 augus, jo uzskatīja, jo vairāk augu un zāļu līdzeklī, jo mazākas iespējas nodarīt ļaunumu cilvēka veselībai. Savukārt Latvijā praktizē no 5 līdz 30 augiem. “Es lieku aptuveni 20 augus kopā. Nedrīkst likt kopā uzmundrinošās un nomierinošās tējas, kā arī tās tējas, kuras izraisa svīšanu (liepu, avenes ziedi), neliek klāt pie ikdienas tējām, jo to drīkst dzert vakarā pirms gulētiešanas,” stāsta Ina un piebilst, ka savāktie augi ir derīgi divus un pat trīs gadus, to vērtība nezūd.

Uzreiz uz aptieku nedodas
Ina stāsta, ka tīri fiziski nav iespējams savākt visus zināmos augus, bet parasti viņa cenšas savākt raudeni, pelašķi, āboliņu, vīgriezi, piparmētru, kumelītes, kliņģerītes, vībotnes, arī upeņu lapas. Ja no ģimenes kāds ir saaukstējies, tad Ina nevis dodas uzreiz uz aptieku, bet gan gatavo zāļu tējas, un, ja slimība nav ielaista, tad zāļu tējas palīdz. Ina jau sen interesējas ne tikai par zāļu tējām, bet arī par veselīgu uzturu. “Tik daudz informācijas ir iegūts pa šiem gadiem, gan lasot grāmatas, gan apmeklējot lekcijas, varētu pat pati lekcijas lasīt,” atzīst Ina.
Pavasarī viņa iesaka noteikti ēst zaļumus, jo tajos ir tik daudz vitamīnu, kas nepieciešami organismam. Salātos der arī gaiļbiksītes, nātres, balandu lapas, virza, arī pieneņu lapas, kaut gan tās ir rūgtenas, lociņi. “Ja ir blenderis, var gatavot zaļos kokteiļus. No rīta zaļumus savāc, sablenderē, pieliek vēl klāt priežu dzinumu, kas dod rūgtumu, un izdzer,” iesaka Ina.
Savukārt, ja veikalā tiek pirkti augļi vai dārzeņi, tad Ina iesaka tos pirms lietošanas 20 minūtes paturēt ūdenī, kuram pievienots sāls un citrona sula. “Tas izvelk lielumu ķīmijas,” saka Ina. Tāpat nedrīkst aizmirst par ūdens dzeršanu. “Katram ir jāsarēķina, cik ūdens dienā jāizdzer, proti, tie ir 35 mililitri uz katru ķermeņa kilogramu, nevis mazam un lielam dienā jāizdzer 2 līdz 3 litri. Protams, neskaitās ne kefīrs, ne piens, ne melnā tēja,” stāsta Ina, kura pati cenšas ievērot pareiza un vesela uztura nosacījumus.

Ina iesaka

Āboliņu (pļavas, balto, lauku dzelteno) lieto hroniska klepus, bronhiālās astmas, drudža, saaukstēšanās slimību ārstēšanā un arī kā antiseptisku līdzekli. Pļavas āboliņš – arī pret asiņošanu (dzemdes), mazasinību un organisma vispārēju vājumu. Ārīgi lieto apdegumu un augoņu dziedināšanā.

Ložņu cekuliņi – lieto caurejas, dizentērijas, kuņģa čūlas, klepus, reimatisma, plaušu tuberkulozes ārstēšanā, ārīgi – matu kopšanai.

Deviņvīruspēks – lieto mutes dobuma, plaušu iekaisuma, bronhīta, astmas, dizentērijas, kuņģa, aknu un liesas slimību ārstēšanā, pie pūšļa un nieru slimībām, klimaksa perioda traucējumiem. Ārīgi – galvas mazgāšanai (pret matu izkrišanu).

Podagras gārsa – lieto kuņģa un zarnu, nieru un urīnpūšļa slimību ārstēšanā, ārīgi pret locītavu sāpēm un augoņiem.

Izops – lieto kā atklepošanas līdzekli, pret gremošanas trakta iekaisumiem, pret reimatismu, tūskām.

Īstā kaķumētra – lieto ēstgribas un gremošanas veicināšanai, pret gremošanas trakta iekaisumiem, pret klepu, galvassāpēm.

Melisa - lieto kā nomierinošu līdzekli pret migrēnu, bezmiegu, kuņģa un zarnu sāpēm, gremošanas traucējumiem, ādas izsitumiem, pret galvas reiboņiem un vemšanu.

Lielā nātre – nātru lapu uzlējums veicina asins sarecēšanu, palielina eritrocītu un hemoglobīna daudzumu asinīs, sašaurina asinsvadus. Tāpat lieto pret vēdera aizcietējumiem, hronisku ādas slimību, niezes, augoņu ārstēšanā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zālīšu pazinēji – tikai ieguvēji

Kategorijas