Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zem viena jumta ar varmāku?

Diāna Odumiņa

2015. gada 19. jūnijs 00:00

739
Zem viena jumta ar varmāku?

Cietusī šaubās, vai likums pasargās no dēla izrēķināšanās

“Manam pieaugušajam dēlam tiesa noteikusi aizliegumu tuvoties man, jo viņš ir vardarbīgs. Tā kā līdz šim dzīvojām vienā mājoklī, vienalga jūtos nedroši. Ieslēdzos un baidos, ka tikai dēls nesadomā atgriezties mājās.
Tas arī notiek! Biju sūdzēties policijā. Nezinu, ko man darīt,” piezvanot “Dzirkstelei”, savu bēdu stāstu uzticēja kāda sieviete.
Sieviete ir rīkojusies pareizi, informējot policiju, ka dēls ir pārkāpis tiesas noteikto aizliegumu tuvoties mātei, “Dzirkstelei” saka Gulbenes rajona prokuratūras prokurore Dzintra Bokta. Viņa skaidro – policija, saņemot šādu informāciju, to uzreiz pārbauda. Ja fakti apstiprinās, šajā gadījumā tiks uzsākts kriminālprocess. Konkrētajā gadījumā dēlam nav tiesību atgriezties mājās un tuvoties mātei tik ilgi, kamēr spēkā ir attiecīgs tiesas lēmums. Kur dēlam šajā laikā meklēt pajumti, tas ir jādomā viņam pašam un nevienam citam.

Parasti piespriež piespiedu darbu
Kopš pagājušā gada 3.aprīļa grozījumi Krimināllikumā par ļaunprātīgu nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Šī likuma norma ir saistīta ar grozījumiem Civilprocesa likumā, kas spēkā stājās kopš pagājušā gada 31.marta, un paredz pagaidu aizsardzību pret vardarbību noteikšanu. Izmaiņas īsumā var izteikt šādi: ja pret kādu personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu, upuris var vērsties pēc palīdzības policijā vai ar pieteikumu tiesā un, ja tam ir pietiekams pamats, iegūt pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Gada laikā Gulbenes novadā jau uzsākti un līdz tiesai nonākuši vairāki kriminālprocesi par tiesas noteiktā aizlieguma tuvoties personai nepildīšanu. Lielākoties apsūdzētajiem piespriests piespiedu darbs.
Nupat izskatīšanai tiesā ir nodota kāda krimināllieta, kurā vīrietim ir 77 epizodes, kurās viņš pārkāpis tiesas noteikto aizliegumu tuvoties ģimenes locekļiem – sievai un bērniem -, pret kuriem viņš ir bijis vardarbīgs.

Varmāku pārmācīt vieglāk nekā...
Dz.Bokta saka, ka jaunās likuma normas ir virzītas uz psihiskās, emocionālās, fiziskās vardarbības apturēšanu starp ģimenes locekļiem. Cietušajai personai atliek tikai juridiski pareizi noformēt iesniegumu (vislabāk, konsultējoties pie advokāta) un iesniegt to tiesā. Tur ātri tiek pieņemts lēmums. Tiesa faktiski varmāku “izliek no mājas” uz noteiktu laiku, kas tiek dots pārdomām un iekšējai sevis sakārtošanai. “Ne visi to uztver nopietni, nepadomā, ka tālāk, pārkāpjot tiesas lēmumu, seko kriminālatbildība,” saka Dz.Bokta.
Taču gadoties, ka konsekvenci neievēro arī cietusī puse. “Varmāku pārmācīt reizēm ir vieglāk,” saka Dz.Bokta. Kā lai citādi saka, ja ir gadījumi, kad sieva pati sauc atpakaļ uz mājām vīru varmāku, tādējādi pārkāpjot tiesas noteikto aizliegumu.

Tiesa var noteikt šādus pagaidu aizsardzības līdzekļus:

◆ pienākumu atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegumu atgriezties un uzturēties tajā;
◆ aizliegumu atbildētājam atrasties tuvāk par tiesas lēmumā minēto attālumu no mājokļa, kurā dzīvo vardarbības upuris;
◆ aizliegumu atbildētājam uzturēties noteiktās vietās;
◆ aizliegumu atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari;
◆ aizliegumu atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju;
◆ aizliegumu atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju;
◆ aizliegumu atbildētājam izmantot prasītāja personas datus;
◆ citus aizliegumus un pienākumus, kurus tiesa vai tiesnesis noteicis atbildētājam un kuru mērķis ir nodrošināt prasītāja pagaidu aizsardzību pret vardarbību.