Divas jaunas blakusvāģu ekipāžas

2015. gada 26. jūnijs 00:00

895

Brāļi Niks un Uvis Vasiļenko kopā ar saviem kantētājiem turpina ģimenes tradīcijas

Mūsu novads ir kļuvis par divām blakusvāģu motosporta ekipāžām bagātāks. Šim sporta veidam ir pievērsušies brāļi Niks un Uvis Vasiļenko kopā ar saviem biedriem Tomu Priedīti un Uģi Skopānu, kas brauc kā kantētāji. Jāpiebilst, ka ar blakusvāģu sportu jau daudzus gadus ir saistīts arī Nika un Uvja tētis Aigars Vasiļenko.
Niks, kuram ir 14 gadi, un Toms, kuram ir 18 gadi, stāsta, ka abi kopā darbojoties jau sen. Savulaik abi kopā braukuši ar solo močiem, bet tad Nika tētis ieteicis pamēģināt braukt ar blakusvāģi. Nedaudz turpat pie mājām pabraukājuši un tētis akceptējis viņu startēšanu sacensībās. Puiši šogad jau ir aizvadījuši trīs sacensību posmus Retro motokrosā (sacensībās, kurās startē gan klasiskā motokrosa cienītāji, gan arī retro braucamrīku entuziasti).

Plāno izveidot savu trasi
Abiem puišiem patīk braukt ar moci. “Bail nav, esam jau pieraduši. Protams, šis ir diezgan traumatisks sporta veids, taču, ja domā ar galvu, nepārspīlē un jūt, ko var un ko nevar izdarīt, tad viss ir kārtībā,” saka Niks. “Trasē ir svarīgi, lai braucējs jūt un zina, ko darīs kantētājs, un otrādi. Mums abiem ir izveidojusies laba sadarbība, un tas ir galvenais. Ja varam pasmieties braucot, tad viss ir normāli,” saka Toms. Retro motokrosa pirmajā sacensību posmā puišus pievīla motocikls, savukārt otrajā posmā viņi savā blakusvāģu sporta klasē izcīnīja 3.vietu. Pagājušajā nedēļas nogalē puiši startēja jau trešā posma sacensībās un izcīnīja 2.vietu. “Protams, mūsu mērķis ir sasniegt labus rezultātus. Lai tie būtu, ir jāiegulda darbs, jātrenējas,” saka Toms. “Mums pašreiz treniņi notiek reizi nedēļā. Protams, uzklausām arī tēta padomus. Plānojam pie mājām izveidot paši savu nelielu trasi, lai ir, kur trenēties, jo, braucot trenēties uz citām vietām, treniņi iznāk ļoti dārgi,” atzīst Niks.
Šogad puišu mērķis ir startēt visos Retro motokrosa sacensību posmos un, protams, pacīnīties par godalgotām vietām. Nākamgad jau viņi plāno startēt Latvijas čempionātā. Retro motokrosā Nikam ir jācīnās plecu pie pleca ar brāli Uvi. Arī viņš ar savu kantētāju Uģi startē tajā pašā klasē. Niks atzīst, ka cīnīties ar brāli šķiet nedaudz neierasti, bet viņi jau esot pieraduši. “Trasē Uvis Nikam vairs nav brālis, bet gan konkurents. Tur uzvar ātrākais un stiprākais,” saka Toms. “Mēs arī parasti jau iepriekš sarunājam, ka trasē negrūstīsimies, palaidīsim viens otru garām, ja redzēsim, ka otrs ir ātrāks. Lai cīņa ir tiešām sportiska un nav tā, ka izstājas abas ekipāžas,” saka Niks.

Ieskrējiena sezona
Uvis kopā ar savu kantētāju Uģi Retro motokrosa pirmajā posmā ieguva 2.vietu, bet abos nākamajos posmos viņš bija labākais savā klasē. Viņi startē vēl arī Latvijas čempionātā blakusvāģiem, kur arī pamazām cenšas uzlabot savus rezultātus. Uvis pirms tam bija pazīstams kā sportists, kurš nodarbojas ar trīscīņu, taču motokross viņam nav svešs, jo bieži braucis tētim līdzi uz sacensībām. Bijis arī kāds brīdis, kad arī Uvis tika pamēģinājis braukt kopā ar tēta kantētāju. Pirms pāris gadiem Uvis, pēdējo reizi nostartējot Eiropas čempionātā spēka trīscīņā, sapratis, ka šim sporta veidam ir jāmet miers, jo bija iedzīvojies pietiekami lielās traumās. “Tieši tad tētis pēc kāda pārtraukuma savās motosportista gaitās bija atkal iegādājies “moci”, es atkal aizbraucu viņam līdzi uz pāris motokrosiem un atkal sajutu bērnības garšu, jo motokross man tiešām patika. Tad aprunājos ar draugu Uģi, nolēmām kopīgi iegādāties “moci” un sākām braukt,” stāsta Uvis. “Šī mums ir tāda pirmā kārtīgā sezona. Visu pilnu sezonu brauksim Retro motokrosu un arī Latvijas čempionātu. Šis gads gan mums ir tāds kā ieskrējiena gads, bet mums tiešām ir vēlme cīnīties un sasniegt arī labus rezultātus. Sportam vienmēr pieeju ļoti nopietni. Man nepatīk zaudēt, mans mērķis ir būt pirmajam. Domāju, ka pēc trim četriem gadiem, ja viss būs kārtībā ar finansiālajiem līdzekļiem, rezultāti varētu būt tiešām labi.”

Vērojams progress
Uvis atzīst, ka jau tagad ir vērojams progress. “Treniņus uzsākām jau ziemā. Mūsu ātrums pamazām palielinās un prasmes uzlabojas. Ja amatieru sacensībās - Retro motokrosā - mēs varam cīnīties par 1. un 2.vietu jau pirmajā sezonā, tas, manuprāt, ir ļoti labi,” vērtē sportists. Viņš atzīst, ka nekas droši vien nebūtu izdevies bez tēva atbalsta. “Pirmkārt, es tiešām jau kopš bērnības esmu iekšā motokrosa virtuvē, otrkārt, tētis palīdz visos tehniskajos jautājumos, jo es neesmu tehnisks cilvēks, protu tikai braukt, un, protams, viņš mums ir arī kā treneris. Daudzus gadus startējot sacensībās, viņš ir uzkrājis lielu pieredzi,” atzīst Uvis. Viņš priecājas, ka arī viņa mazākais brālis turpina ģimenes tradīcijas. “Patiesību sakot, mazākais brālis ir ļoti traks braucējs. Viņam ir tikai 14 gadi, bet es nevarētu teikt, ka viņš kopā ar savu kantētāju Tomu brauc sliktāk par mums, jāpiebilst vēl, ka viņiem arī motocikls nav tik augstas klases kā mums. Viņiem varbūt šobrīd vēl pietrūkst fiziskā spēka, kāds ir jau manos 24 gados, bet izturības viņiem pietiek. Es domāju - ja pietiks līdzekļu un pacietības, no viņiem var izaugt tiešām labi sportisti,” saka Uvis.
Runājot par treniņiem, Uvis ir pārliecināts, ka tikai ar braukšanu nekas nebūs, ir jāvelta uzmanība arī fiziskajiem treniņiem. Viņš pats spēlē regbiju. “Man šķiet, ka ar smagajiem regbija treniņiem man pietiek, lai sevi sagatavotu arī fiziskajā ziņā. Kad treniņu ir mazāk, es dodos vēl arī skriet. Uģis savukārt Ogres komandā spēlē hokeju, tāpat arī nodarbojas ar skriešanu,” stāsta Uvis. “Moču” treniņi viņiem ir reizi nedēļā tāpat kā jaunākā brāļa ekipāžai. Ja konkrētajā nedēļas nogalē nenotiek sacensības, puiši mēģina atrast laiku, lai dotos no Rīgas, kur šobrīd dzīvo, uz Gulbeni un nodotos treniņiem. “Kā jau minēju šī mums ir tikai pirmā sezona. Nākamajā sezonā plānojam startēt Latvijas, kā arī Igaunijas un Lietuvas čempionātā. Jābrauc ir kopā ar ātrākiem braucējiem, lai arī pašiem būtu izaugsme,” piebilst Uvis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Divas jaunas blakusvāģu ekipāžas

Kategorijas