Ministre uzklausa kultūras darbinieku problēmas
Sola atjaunot dotācijas amatiermākslas kolektīvu vadītājiem
Pagājušajā nedēļā ar Gulbenes novada kultūras darbiniekiem tikās kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Ministre apmeklēja Gulbenes bibliotēku, Gulbenes mūzikasskolu un mākslas skolu.
Iedod kvalitāti un kopības sajūtu Ar reālo situāciju kultūras jomā laukos ministri iepazīstināja Gulbenes novada Izglītības, kultūras, sporta nodaļas vecākā konsultante Edīte Siļķēna. "Kādreiz pagastu kultūras iestādes bija tiešā Kultūras ministrijas pakļautībā. Lai saglabātu augsta līmeņa kultūras tradīcijas, ministrija maksāja algu amatiermākslas kolektīvu vadītājiem, bet līdz ar neatkarības atgūšanu ministrijas funkcijas arvien vairāk tika nodotas pašvaldībām. Ministrija ir tikai morālais un saturiskais atbalsts, jo mūs finansē pašvaldības. Vairs nav ministrijas piešķirto mērķdotāciju Dziesmu un deju svētku nodrošinājumam. Saka, ka nevajag aizmirst mūsu tautas vēsturi, bet ir sajūta, ka viss tiek darīts, lai mēs šeit laukos atmirtu," teica E. Siļķēna.
Ministre atzina, ka ir loģiski atbildību par kultūru uzticēt pašvaldībām. "Kultūra un latvietība ir jāpraktizē cilvēku līmenī. Ministrija nevar iedot gatavu šablonu. Kultūra piešķir dzīvei kvalitāti un iedod sabiedrībai kopības sajūtu," norādīja S.Ēlerte.
Tomēr ministre solīja, ka mēģinās panākt, lai jau 2012.gada sākumā amatiermākslas kolektīvu vadītājiem tiek atjaunotas dotācijas, kuru piešķiršana šobrīd pārtraukta līdz 2012.gada beigām.
"Precīzāk ir jādefinē, kam par ko maksā, jo novados ir dažāda kārtība," piebilda S.Ēlerte.
Speciālisti laukus neizvēlas
Kultūras darbinieki atzina, ka aktuāla problēma ir gados jaunu kultūras speciālistu trūkums laukos.
"Kultūras augstskolas Rīgā speciālistus sagatavo, bet neviens uz laukiem nenāk, lai strādātu par 50 latiem. Mūsu misija ir saglabāt kultūru, bet pašvaldības materiāli ir tik nospiestas uz ceļiem, ka tām primārais ir nodrošināt cilvēkiem jumtu virs galvas, izmaksāt pabalstus. Kultūra ir tā joma, kurai "griež nost un žņaudz". Iedzīvotāju skaits samazinās, tāpēc ar laiku kultūras un tautas nami varbūt izzudīs. Mums būs jādomā par multikomplicētiem centriem, kur cilvēks nāks uz bibliotēku, dzers tēju, mazgās veļu, spēlēs novusu, adīs un audīs. Mēs baidāmies, ka mums nebūs, kas to visu dara," teica S.Siļķēna.
S.Ēlerte interesējās par kultūras darbinieku iespējām papildināt zināšanas.
Arī vairāki kultūras namu vadītāji dalījās savās problēmās, piemēram, par to, ka ir grūti izveidot kori vai deju kolektīvu skaitliski nelielā pagastā, bet tāpēc kultūras darbs nav mazsvarīgāks. Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte pagasta kultūras nākotni saskatīja dažādu biedrību darbībā.
"Šobrīd mēs, kultūras darbinieki, galvenokārt gūstam tikai lielu morālo gandarījumu," viņa teica.
Lizuma kultūras nama vadītāja Elita Dūte norādīja, ka ir grūti uzaicināt profesionālos vieskolektīvus, jo tie prasa lielu samaksu par koncertu, tāpēc kultūras iestādei gandrīz vienmēr ir jāpiemaksā no saviem budžetā atvēlētajiem līdzekļiem. "Varbūt varētu būts kāds projekts, kas piedāvā koncertus uz laukiem pēc kaut kādas cenu gradācijas," ierosināja E.Dūte.
Nākotnes modelis vēl neskaidrs
Apmeklējot Gulbenes mākslas skolu, S.Ēlerte interesējās par audzēkņu skaitu, skatot to proporcijā pret audzēkņu skaitu pilsētā un novadā, par mākslas skolā īstenotajām izglītības programmām, to apjomu, kā arī iepazinās ar telpām un pauda viedokli par mākslas skolu nākotni.
"Pagaidām šis nākotnes modelis vēl ir ļoti neskaidrs. Vēl ir pāragri spriest par kaut kādām izmaiņām. Bērnu skaits diemžēl nepalielinās, tāpēc būs daudz jārēķina un jākalkulē. Tas viss vēl priekšā. Jau pirms pāris gadiem aizsākās sarunas par mākslas skolu izglītības programmu apjomu, par to, cik stundas bērns pavada mākslas skolā, cik tas ir lietderīgi, kāda ir kvalitāte un tamlīdzīgi," teica Gulbenes mākslas skolas direktore Silvija Šķipsna.
Arī Gulbenes mūzikas skola ir gaidāmo reformu priekšā, tāpēc mūzikas skolas direktore Austra Veikšāne atzina, ka mūzikas skolas, kas šobrīd strādā patstāvīgi un regulāri, šai reformai piekritis nelabprāt. "Nebūtu labi, ja tikai ministrija uztieps savas prasības. Ja tā ļaus arī mums būt šīs reformas dalībniekiem, kā arī ja pašvaldības varēs piedalīties ar savu finansējumu, negaidot tikai valsts atbalstu, tad arī mūzikas skola varēs realizēt sarežģītākas mācību programmas," atzina A. Veikšāne.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"