Mācās ziedēt līdz ar puķēm

2015. gada 2. jūlijs 00:00

1946

Katru rītu un vakaru Rankas pagasta “Kalnalieldukuļu” saimniece Daiga Melberga dodas aprunāties ar puķēm un kokiem. Dārzā viņa saskata ne tikai skaistumu, bet sajūt savu nesaraujamo saikni ar dabu. Ar vēlmi būt daļai no tās. “Es savā būtībā esmu romantiķe. Ne jau par velti mans meitas uzvārds bija Dievabērna. Tas liecina, ka mani senču senči ir bijuši īpaši ļaudis, ka barons viņiem piešķīris tādu uzvārdu,” saka Daiga. Viņa aicina pastaigā pa dārzu, kurā savu vietu radušas vairāk nekā simts dažādas puķes.
“Dzīvojot laukos, gan vecākiem, gan bērniem ir jāstrādā. Sakoptība un skaistums no nekā tāpat vien nerodas. Mēs strādājam visi kopā. Teritorija, kas ir jāuztur kārtībā un jāveido, ir liela. Mēs visu darām pašu spēkiem ar savām rokām, bez milzīgiem finansiāliem ieguldījumiem. Pagājušajā gadā es saskaitīju, ka dobēs aug vairāk nekā simts dažādu pavasara, vasaras un ziemas puķu. Mē-dzu puķes pārvietot no vienas dobes uz otru, lai tās ne tikai labāk augtu, bet ar ziedu krāšņumu papildinātu kopējo ainavu. Puķes stādu ne jau īpašas kolekcijas veidošanai vai pārdošanai, bet savam un citu mājinieku priekam. Šobrīd pavasara puķes ir noziedējušas, arī peonijas un īrisi pamazām beidz savu uzvaras gājienu, lilijas un flokši tikai gatavojas ziedēšanai, tāpēc dārzā dominējošais ir zaļais tonis,” saka Daiga. Viņa norūpējusies, ka dārzā kļuvis mazāk lielziedu pīpeņu. Tās negribot īpaši iesakņoties. Saimniece pieļauj, ka ne tikai pīpenēm, arī vēl dažām citām puķēm ne īpaši patīkot augsne, lai gan tā nemitīgi tiekot uzlabota.

Meklē košo un izturīgo
Daiga puķu dobes ierīko tā, lai augi ziedēšanas laikā radītu krāsu daudzveidību. Viens no pamatnoteikumiem ir, lai augi labi iedzīvotos mūsu klimatiskajos apstākļos. “Ir tā, ka esmu nolēmusi atteikties no kāda auga, bet tad pārdomāju. Kļūst žēl. Pēdējā laikā esmu sākusi pētīt hostu šķirņu daudzveidību, ko raksturo ne tikai hostu lapu nokrāsa un forma, bet arī auga izmērs. Lai gan saka, ka hostas ir pieticīgas un labi aug jebkurā vietā, tomēr esmu pārliecinājusies, ka uzlaboto šķirņu pārstāves ir kaprīzas. Cenšos ar tām aprunāties, sarāt, cenšos dot mēslojumu, laistu, tomēr ne vienmēr tas palīdz,” pārliecinājusies Daiga. Uz brīdi viņa piestāj pie auga, kas vēl tikai gatavojas uzziedēt. Izrādās, ka tas ir īpašs dadžu paveids, ko Daiga sauc par zilpodzīti, kura zilie ziedi izmantojami sauso ziedu kompozīcijās. Saimnieces uzslavu izpelnās liguārija, kas šogad esot saņēmusies augšanā, bet nopēlumu – kannas, kas jau ilgāku laiku nestiepjas garumā. Daiga priecājas, ka sevis izrādīšanai gatavojas dālijas, un mudina ieelpot smaržu, ko īpaši vakara stundās izstaro puķe, ko saimniece sauc par dārza naktsvijolēm. “Puķu šķirnes un nosaukumus, kuri gan mēdz arī piemirsties, pētu gan dažādos augiem veltītos izdevumos, gan arī internetā. Piemēram, vasaras puķu stādus audzēju pati. Kādreiz dārzā man ziedēja vasaras anemones, bet tagad nepacietīgi gaidu, kad pirmo reizi uzziedēs ziemas anemone. Trīs gadus tā niķojās, negribēdama ziedēt, bet šogad mums izdevās vienoties par ziedēšanu,” smejas Daiga.
Viņa uz brīdi piestāj pie skujeņa, kas atgādina prāvu muciņu. “Tas man ir ļoti mīļš, jo uz “Kalnalieldukuļiem” atceļoja no Guntas Kalniņas dārza, kas tepat Rankā.”

Kultūrvēsture arī dārzā
Daiga uzskata, ka arī dārzs un puķes ir saistāmas ar kultūrvēsturi, jo augušas dažādos gadu desmitos. “Piemēram, ārēji ļoti vienkāršās dārza naktsvijoles vienmēr ir rotājušas katra latvieša sētu. Visiem laikiem ir piestāvējušas arī pīpenes, ķeizarkroņi, kurus sauca arī par lilijām, noteikti jāmin arī ozolītes un pojenes jeb peonijas, kurām pēdējā laikā tiek veltīta liela uzmanība. Pojenes uzskata par mūžīgās mīlestības un uzticības simbolu. Ir valstis, kur pojenes uzlūko kā bagātības un labklājības simbolu. Neviens dārzs jau izsenis nav iedomājams arī bez visiem labi zināmās kliņģerītes, dievkociņa, lupstāja, flokšiem un pulkstenītēm. Vairāk vai mazāk visos laikos ir audzētas arī studentu neļķes. Dārzs tika uzskatīts par karalisku, ja tajā auga lilijas un īrisi,” stāsta Daiga. Viņa pauž prieku, ka arī visu apkārtējo māju saimnieki ļoti kopj savu apkārtni. “Savulaik mans radinieks, pēc daudziem gadiem atbraucot no Amerikas, tepat netālu kalnā iestādīja pīlādzi. Dārzā aug vēl manas mammas stādītā baltegle, tēva stādītais ozols. Veidojot ģimeni, es kopā ar vīru un bērniem stādījām ābeles. Mans tēvs 1968.gadā mājas apkārtnē tika iestādījis simts ābeles. No tām līdz šodienai saglabājušās vairs tikai dažas. Es lepojos, ka dzīvoju savas dzimtas mājās un ar sirdi un dvēseli esmu rancēniete. Lai kā pasaules ceļi mūs būtu vilinājuši, tomēr mūsu dzimtai ir raksturīgi, ka esam ārkārtīgi iesakņojušies savā dzimtajā vietā. Es dalu māju uz pusēm ar vienu māsu, pēc otras māsas nāves viņas māju pārpirka mana viena meita, tepat dažu desmitu metru attālumā dzīvo otra meita ar ģimeni. Pāri pakalnam dzīvo mana māsas meita ar savu ģimeni. Svētkos visi sanākam kopā. Par mūsu dzimtas stiprumu un saknēm varētu būt atsevišķs stāsts. Tad mēs varētu uzspēlēt akordeonu, padziedāt un parunāt par dzīvi. Manai jaunākajai meitai ir vārds Līga, bet tētis bija Pēteris. Tagad visi esam dziesmu svētku gaidās, jo mazbērni pošas uz Rīgu. Te vienkop ir visas paaudzes, jaunākā, vidējā un vecākā. Es veidoju mūsu dzimtas koku, kur rindojas jau vienpadsmit paaudzes. Mēs cits citam ļoti uzticamies, izpalīdzam, starp mums valda ārkārtīga saticība. Cilvēks dzīvē var zaudēt daudz ko, bet tikai ģimene un dzimta viņu sapratīs un spēs mierināt. Ģimene ir drošības sajūta, kur tevi saprot un vienmēr gaida. No puķēm ir jāmācās ziedēt, no cilvēkiem ir jāmācās cilvēcība. Ja cilvēcību cilvēks kopj pats sevī, tad viņš to iemāca arī citiem. Katrā cilvēkā mājo cilvēcība, tikai ne katrs to apzinās,” saka Daiga.

Daigas atziņas

◆ Ar kurmjiem dārzā īpaši nav jācīnās, bet jāmācās sadzīvot.
◆ Gliemežus nelasu, bet rūpīgi izravēju dobes, lai tajās neveidotos ēna.

◆ Mēslošanai izmantoju komplekso mēslojumu, trūdzemi un kompostu.
◆ Svētdienās stādītās puķes vienmēr labāk zied.
◆ Ir jābūt gataviem, ka ne vienmēr uzdīgs augsnē iesētās puķu sēklas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mācās ziedēt līdz ar puķēm

Kategorijas