Dzirkstele.lv ARHĪVS

Visa pasaule – piņģerotos

Diāna Odumiņa

2015. gada 2. jūlijs 00:00

426
Visa pasaule – piņģerotos

Vita Niedra: “Arī Gulbenei vajadzētu pašai savu!”

Ne tikai šuvējas uzpirkstenis, bet arī maza glāzīte vai suvenīrs! Tāds ir mūsdienu piņģerots. Tūristi ievērojuši, ka gandrīz vai katrā valstī ir atrodami šādi suvenīri, kas vienlaikus ir informācijas nesēji un dizaina priekšmeti. Piņģerotu krāšana ir 77 gadus vecās gulbenietes Vitas Niedras hobijs piecus gadus. Viņa sakrājusi jau 60 piņģerotus!
Kolekcionēšana zināmā mērā šai sievietei aizstāj ceļošanas kāri, ko ierobežo gadi un rocība. Taču radi un draugi zina – kad viņi dodas ārpus mājām, noteikti jāatved Vitai kāds piņģerots.

Istabā stāv goda vietā
“Man jau pirms tam mājās pa kādam eksemplāram, ko dāvājusi krustmeita Inga. Taču tā intensīvi kolekcionēt piņģerotus sāku 2010.gadā. Pats pirmais laikam bija nācis no Berlīnes,” stāsta krājēja. Galvenokārt dekoratīvie piņģeroti ir izgatavoti no keramikas, bet ir arī no metāla vai koka. “Var arī praktiski lietot,” šķelmīgi bilst Vita, liekot saprast, ka pielietojums šiem suvenīriem ir iespējams abās nozīmēs – kā šuvējas uzpirkstenim un kā degvīna glāzītei. Savulaik Vita mēdza šo to šūt pati savām rokām. Tad būtu derējis uzpirkstenis. Ar alkoholu gan ģimenē ir maz darīšanu. Tāpēc Vitas piņģerotiem liktenis lēmis būt tikai skaistiem suvenīriem bez praktiska pielietojuma.
Kolekcionārei vislabāk patīk savus piņģerotus sakārtot uz īpaša palikņa, kuru speciāli šim nolūkam ir pagatavojis viņas vīrs Voldemārs. Kolekcija ģimenes mājoklī stāv goda vietā un visu laiku ir acu priekšā. Katru brīvu brīdi saimniekiem ir, kur piesiet aci un iepriecināt sirdi.
“Es pati tikai trīs reizes esmu izbraukusi uz Eiropu. Mana krustmeita Inga gan bieži ceļo un vienmēr man atved pa kādam piņģerotam. Tāpat dara mana meita Rudīte, mazmeita Ilze un mazdēls Māris. Tā kolekcija arī rodas! Sākumā savus piņģerotus liku rindiņā vien, bet, kad to bija sakrājies pārāk daudz, vīrs pagatavoja palikni,” stāsta Vita un rāda, kā piņģeroti skaisti stāv uz palikņa, kas atgādina izgreznotu eglīti.
Savā kolekcionēšanas priekā seniore dalās ar tuviniekiem un draugiem, bet viņai nav neviena cita tāda paša krājēja, ar kuru apmainīties domām vai piņģerotiem.

Vismīļākā nav, visi mīļi
Vitai visi viņas uzpirksteņi ir mīļi un unikāli, jo katrs stāsta par kādu noteiktu vietu pasaules kartē. Ir no Grieķijas, Kipras, Portugāles, Libānas, Kubas un pat Ķīnas vesti eksemplāri! Šopavasar Vitas krājumu papildināja glīts piņģerots no Romas. Kolekcijā ir arī uzpirkstenis no Venēcijas. Saimniece rāda un priecājas, cik skaisti ir no Tallinas no Veriem Igaunijā pārvestie piņģeroti. Jauks ir arī tepat, Latvijā, no Rundāles pils atceļojušais suvenīrs. “Arī Gulbenei vajadzētu pašai savu!” saka Vita. Viņa rāda vēl un stāsta par katru savas kolekcijas priekšmetu. Lūk, cik skaists ir no Čehijas Prāgas pārvestais!
“Man patīk krāt paliekošas lietas. No ceļojuma pārvesta kartīte nevar sacensties ar piņģerotu. Tam ir svars. Manos piņģerotos ir visa pasaule! Katrs ir smalki izstrādāts, uz katra ir attēli vai zīmējumi, simboli, uzraksti. Paskatos un tikpat kā jūtos bijusi ceļojumā uz pasaules malu,” nosaka Vita.

Mēdz teikt

◆ Skroderim palikt bez piņģerota ir tikpat kā plikam iet cauri nātrēm.

◆ Nedzersim tik daudz, cik protam, iedzersim pa piņģerotam!

◆ Nu tad pa piņģerotam sirds nomierināšanai!

◆ Un ne piņģerota vairāk!

◆ Vētra piņģerotā!

◆ Jaungada vakarā vajag ņemt vienu piņģerotu ūdens, vienu - sāls, vienu - miltu; to sajaukt kopā un izcept rausīti. To visu dienu nedrīkst runāt un nakti divpadsmitos vajag rausi apēst. Kas sapnī pados dzert, to apprecēs.

◆ Ja otru grib tā noburt, lai to visi par muļķi turētu, tad vajag izgriezt mazu papīra cilvēciņu jeb lellīti, tas salocīts jāieliek piņģerotā, piņģerots jāsaspiež un slepeni jāieliek noburamā cilvēka apģērbā.