Dzirkstele.lv ARHĪVS

Aizdejoties līdz Latvijas simtgadei

Evita Brokāne

2015. gada 3. jūlijs 00:00

930
Aizdejoties līdz Latvijas simtgadei

Nadīna Medne un Hārdijs Nogobods - dziesmu svētku dalībnieki ar stāžu

Jau nākamnedēļ bērni un jaunieši  dosies  uz Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Uz svētkiem dosies arī 33 Gulbenes novada kolektīvi jeb kopumā 768 dalībnieki.
Pēdējie mēģinājumi vēl norit arī Gulbenes novada Valsts ģimnāzijas deju kolektīvam “Rūsiņš” vadītājas Edītes Ķikustes vadībā.  Nadīnai Mednei šie būs jau otrie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, savukārt Hārdijam Nogobodam šie būs kopumā jau ceturtie svētki – savulaik viņš piedalījies lielajos svētkos ar pūtēju orķestri, nākamie bijuši skolēnu dziesmu un deju svētki kā dejotājam, pirms diviem gadiem ar kori viņš piedalījies atkal lielajos svētkos un šobrīd atkal ir svētku gaidās. “Mans dejas ceļš sākās nepilnu trīs gadu vecumā, kad mamma mani aizveda uz Rīgas deju kolektīvu. Pēc tam - dejošana “Jāņabērnos” Gulbenē. Man ir jāsaka liels paldies skolotājam Jānim Matisonam, par dejas pamatiem, ko viņš mums, mazajiem dejotājiem, ielika. Paldies par viņa stingrību, vēlmi iemācīt mums stāju un cēlumu. Man šķiet, tieši viņš iemācīja vienmēr smaidīt un mīlēt savu partneri,” saka Nadīna. Pēc tam viņa turpināja dejot Bērzu skolas “Sienāžos” pie skolotājas Daces Freimanes, bet, sākot mācīties ģimnāzijā, - “Rūsiņā”. Arī Hārdijs dejot sācis bērnudārza laikā. Viņš  arī atceras mēģinājumus J.Matisona vadībā. “Pēc tam nāca Bērzu skolas laiks,  tagad vairākus gadus dejoju, mācoties ģimnāzijā,” stāsta Hārdijs. “Skolotāja Edīte vēlas, lai mēs turpinām dejot, sadejojamies vēl vairāk un šis mūsu kolektīva sastāvs, mācoties, un studējot varbūt jau citur, kopīgi aizdejojam arī līdz Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem,” piebilst Nadīna.

Prot iemācīt mīlēt deju
Abi jaunieši uzsver E.Ķikustes prasmi un vēlmi iemācīt viņiem mīlēt deju, tāpat kā to mīl viņa. “Galvenais, lai skolotāja ir prasīga, taču lai nav tikai barga, bet māk arī pajokot un dažreiz sarežģītajam deju mācīšanās procesam pieiet arī ar humoru,” saka Hārdijs.
Abi dejotāji pārliecinoši saka, ka viņi ar prieku dejo, nāk uz mēģinājumiem, uzstājas koncertos.  “Mūzika tiek papildināta ar soļiem un tas jau šķiet kā tāds rituāls. Un arī dziesmu un deju svētki latviešiem ir kā patīkams rituāls, kuru gribas izjust vēl un vēl un tas nekad neapnīk,” saka Nadīna. Hārdijs piebilst, ka mums, latviešiem, jābūt tiešām lepniem, ka mums ir šādi skaisti svētki, kas ļauj sajust fantastisku kopības un vienotības sajūtu. “Dejojot un redzot pārējos dejotājus, redzot, kā visi smaida, ir atvērti, arī pašam gribas dejot vēl labāk,” atzīst Hārdijs.

Jābūt lepniem
Gan Nadīna, gan Hārdijs atzīst, ka viņi ar lepnumu, prieku un īpašām sajūtām nēsā arī tautas tērpu. “Gribas iespēju robežās to uzvilkt arī ne tikai dejojot un uzstājoties, bet arī vienkārši lielākos latviešu svētkos,” saka Hārdijs. “Manuprāt, tautas tērps vēl vairāk papildina latvietības sajūtu. Mums ir jābūt lepniem, ka esam latvieši un ne jau tikai tad, kad uzvelkam tautas tērpu un dodamies uz svētkiem, bet arī ikdienā!” uzsver Nadīna.
Šajos dziesmu un deju svētkos abi jaunieši ne tikai dejos, bet arī dziedās, abi dzied arī korī “Silver”. Viņi ir pārliecināti – ja grib, tad var visu savienot, turklāt – ja dara, tad var izdarīt vēl vairāk nekā sākumā šķiet. “Gan dziedot, gan dejojot sevi vēl vairāk papildini, bagātini. Dziedāšana palīdz vēl vairāk izjust melodiju, ritumu, tas palīdz arī dejojot,” saka Nadīna.
Sestdien novada dejotāji piedalīsies koncertā Novada svētku laikā, bet Nadīna un Hārdijs saka, ka viņi ar lielu nepacietību gaida brīdi, kad dosies uz Rīgu. “Protams, būs grūti un nogurdinoši mēģinājumi karstajā saulē, bet tas ir tā vērts. Vissatraucošākā noteikti būs piedalīšanās laureātu koncertā. Tā būs liela atbildības sajūta dejot kopā ar visiem labākajiem dejotājiem,” saka Nadīna. “Svētki noteikti atkal paliks atmiņā ar skaistām emocijām, dažādiem prieka mirkļiem un brīnišķīgo kopības  sajūtu, kas parasti valda šajos svētkos!” ir pārliecināts Hārdijs.