Daiļdārzniece ar “mersedesu”

2015. gada 9. jūlijs 00:00

3628

Inga Nagle no Lejasciema neļauj puķēm nomirt vāzēs

“Kad domājām par savas personīgās mājas būvniecību, mans tētis bija tas, kurš mani atveda uz šo vietu, piebilzdams, ka māja apkārtējā ainavā te varētu labi iekļauties. Ap māju ir divi hektāri zemes, kuros man ir ļauts izpausties ar saviem augiem. Viss, kas šodien ir redzams, ir vairāku gadu darbs, kas laikam nekad arī netiks padarīts,” stāsta lejasciemiete Inga Nagle.

Man ir sliņķa dārzs
Viņa atklāj, ka neesot silto krāsu toņu piekritēja, bet tas netraucējot dobēs sēt, piemēram, samtenes vai atvēlēt vietu arī citiem augiem, kas priecē ar latviski brūnajiem, oranžajiem un citiem toņiem. Inga uzskata, ka pieticīgās samtenes ir ļoti piemērotas apkārtējā zaļuma atdzīvināšanai. Viņa pavasarī iesēj dažādu krāsu samtenes, lai tad, kad dēsti paaugušies, tos izstādītu visur, kur vien ir brīva vieta.
“Neskaitāmas reizes augus esmu pārstādījusi no vienas vietas uz otru un trešo, jo ar pirmo reizi ne viss izdodas un galvenais izskatās, kā gribētos. Viss ir procesā. Vienmēr jau kaut kas dārzā ir jāielabo. Jāatved mēslu, melnzemes vai kūdras krava. Puķes un augus stādu tā, lai līdz minimumam samazinātu ravēšanu. Tāpēc smejos, ka man ir sliņķa dārzs,” saka Inga. Viņa joko, ka esot pašai savs “mersedess”. Tā Inga sauc ķerru, ar kuru dobēm tiek pievesta kūdra, mulča, melnzeme, mēsli, kā arī aizvestas nezāles, velēnas un no vienas vietas uz otru izvizināts kāds dekoratīvs augs. Skaistais dārzs ir pamazām iekopts soli pa solim.

Nebaidās arī izmest
Plašo zālienu Inga pati nepļauj, bet šo darbu uztic ģimenes vīriešiem. Toties krāsu saskaņas veidošana ir Ingas pasaule, jo viņai piemīt lieliska vizuālā iztēle. Dzīvesbiedrs Jānis, kurš ir Gulbenes pilsētas pārvaldnieks, Ingas izpausmēm ļauj absolūtu vaļu un par tām priecājas. “Izeju laukā, apskatos un redzu, kur ko vajadzētu stādīt. Man slikti auga dzeltenlapu kļava. To izmetu, bet sapratu, ka starp mūžzaļajiem augiem dzeltenlapu kļava tomēr iederas. Braucu un pirku jaunu. Esmu iecienījusi stādaudzētavu Baltezerā, jo zinu, ka tur pirktie augi ir kvalitatīvi. Protams, pa ceļam iegriežos arī visās pārējās stādaudzētavās. Augu nosaukumus es īpaši labi neatceros, tāpēc pērku tos, kuri man patīk ārēji, un zinu, kurā vietā dārzā tos stādīšu. Laikam jau man piemīt atkarība no augiem. Ir tā, ka augi mēdz pāraugt. Nokalst to apakšējie zari un augs vairs neizskatās pievilcīgs, tāpēc tos izmetu. Praktiski izmetusi esmu gandrīz visus mūžzaļos augus, par kuriem teikts, ka tie sasniedz sešdesmit vai astoņdesmit centimetrus. Pāraugot tie kļūst neglīti. Lai tā nenotiktu, šie augi ir jāapgriež, ko sākumā es nedarīju,” stāsta Inga. Šajā pavasarī viņa iegādājusies akāciju, ko sauc par zelta lietu, un tagad to pieradina mūsu klimatiskajiem apstākļiem. “Tas ir fantastiski skaists koks, kas aug arī Gulbenes centrālajā skvērā! Pirmajos gados šis koks ir pa ziemu jāietin pretsalnu plēvē. Būtībā man nepatīk ucināties ar augiem, bet ar zelta lietu tomēr ucināšos.”

Nevajag pagalmu runduļot
Inga uzskata, ka pagalmā augus nevajag, kā teikuši senie latvieši, runduļot jeb veidot tiem atsevišķas dobes. “Man patīk augus sagrupēt, pieslēgt kādai ēkai, mežmalai, žogam. Visu veidoju apdobēs. Mūžzaļos augus mulčēju. Arī puķes nomulčēju ar kūdru, kas atvesta no purva. Esmu atteikusies no rožu audzēšanas, jo manās dobēs aug tikai tie augi, kuri ir izturīgi. Ar rozēm ir liela noņemšanās. Lai tās izskatītos skaisti, ir jācīnās ar laputīm, jāizgriež vecie ziedi, jāsavāc nobirušās ziedlapiņas. Rožu dobē iestādīju krāsainas bārbeles. Efekts ir vēl labāks,” stāsta Inga. Viņa gādā, lai augi būtu ne tikai aplaistīti, bet arī pabaroti. Katru pavasari Inga puķu kastēs nomaina zemi, sajaucot satrūdējušus kūtsmēslus kopā ar melnzemi un kūdru. Viņa uzskata, ka nevar stādīt koku vai krūmu tikai tāpēc, ka tāds ir kaimiņam. Katrs augs ir jāizraugās, jāgrib un jāmīl. “Būdama maza meitene, es brīvdienās mēdzu dzīvoties pa siltumnīcu, staigāju pa pļavām, kur raku puķes un nesu uz mājam. Meklēju interesantus akmeņus. Arī manā dārzā tie ir, tikai tā iekļauti ainavā, ka grūti pamanāmi. Visam ir plūstoši jāsalejas vienā veselumā. Varbūt tāpēc man nepatīk karināmie puķu podi, jo ir žēl to puķu, kas mokās,” saka Inga. Viņa savā dārzā nespēj nogriezt puķes, lai istabā liktu vāzēs. “Labāk trīsdesmit reizes izeju laukā un priecājos par puķi, nevis ļauju tai nomirt vāzē. Esmu ierīkojusi atsevišķu dobi puķu griešanai, kad tās ir vajadzīgas kapiem. Savā dārzā es daru tā, kā man patīk. Galvenais, lai cilvēkam pašam viss patiktu un sagādātu prieku!” uzskata Inga.

Inga iesaka

◆ Galvenais, lai dārzs būtu ērti kopjams. Lai dārzs ir cilvēkam, nevis cilvēks dārzam.
◆ Lai veidotos gluds zāliens, tas ir obligāti jāpļauj reizi nedēļā. Nopļauto zāli nevajag savākt, bet atstāt zāliena mulčēšanai.
◆ Augi ir jālaista no rītiem, ja ir mitras un vēsas naktis. Augiem tāpat kā cilvēkiem nepatīk mitrums un aukstums. Ja ir ļoti sutīgs un karsts laiks, tad laistīt var arī vakaros.
◆ Dobes ir ieteicams mulčēt, tad būs mazāk jāravē. Der visa veida mulča, kā arī kūdra un zāģu skaidas.
◆ Petūnijas nav āra puķes. Tās vislabāk jūtas zem jumta.
◆ Lai puķes visu vasaru skaisti ziedētu, lejkannā ūdenim pa ēdamkarotei katrā laistīšanas reizē pievienoju šķidro komplekso mēslojumu “Vito”.
◆ Stādot jebkuru augu, tam ir jāizrok kārtīga bedre, kurā jāsagatavo laba augsne, lai tā būtu starta deva līdz brīdim, kamēr auga saknes kļūst spēcīgākas.
◆ Pēc iestādīšanas augi ir cītīgi jālaista. Nedrīkst aizaudzēt apdobes, lai nezāles nerada konkurenci augam.
◆ Jaunā Mēnesī apgriezt var katru augu. Arī parasto priedi.
◆ Pret kaitēkļiem izmantoju “Deci”, jo tas nekaitē bitēm.
◆ Puķes nevajag sastādīt pārāk cieši skujeņiem, jo tie aug lēnāk.
◆ Cenšos pirkt augus, kad tie zied. Tad nevar tajos vilties.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Daiļdārzniece ar “mersedesu”

Kategorijas