Mikrofoni - nederīgi

2015. gada 9. jūlijs 00:00

878

Raidīšanas frekvences maiņa rada izdevumus kultūras namiem

Kopš 1.jūlija kultūras iestādes un teātri vairs nevar izmantot līdz šim dažādos kultūras pasākumos lietoto radiomikrofonu jeb bezvadu mikrofonu frekvenci. Tas nozīmē, ka arī dažām Gulbenes novada kultūras iestādēm, jo īpaši Gulbenes kultūras centram, nāksies iegādāties jaunus radiomikrofonus.
Izrādās, ka likumprojekts par attiecīgo raidīšanas frekvenču pāriešanu mobilo operatoru pārvaldībā Kultūras ministrijai bijis zināms jau pirms diviem gadiem, kad tika saņemtas Eiropas Savienības direktīvas. Par frekvenču maiņu informētas arī kultūras iestādes. Kultūras iestādēm un teātriem izdevumi, kas ir saistīti ar jaunas radiomikrofonu sistēmas komplektu iegādi, būtu mazāki, ja esošos radiomikrofonus varētu pārregulēt uz jauno frekvenci. Līdz ar jaunu mikrofonu iegādi rodas jautājums, ko iesākt ar vecajiem radiomikrofoniem? Turpinot tos izmantot jaunajā raidīšanas frekvencē, var rasties dažādi skaņas traucējumi.

Kādam tas ir izdevīgi
“Kultūras centram nāksies iegādāties jaunus radiomikrofonus, lai tie varētu darboties jaunajā frekvencē. Diemžēl tos, ar kuriem tika strādāts pasākumos, nav iespējams pārregulēt uz jauno raidīšanas frekvenci. Tagad jādomā, ko ar tiem iesākt. Jauni tā saucamie galvas mikrofoni ir vajadzīgi Gulbenes Tautas teātrim, arī dziedātājiem un citiem, kas piedalās kultūras pasākumos. Piemēram, vokālistu prasības ir samērā augstas, tāpēc nebūtu pareizi iegādāties pašus lētākos radiomikrofonu sistēmas komplektus. Aptuveni viens mikrofonu sistēmas komplekts maksā, sākot no 140 eiro. Ir jāievēro arī dažādas tehniskās iespējas. Uzskatu, ka jaunos radiomikrofonus kultūras iestādēm vajadzēja ļaut iegādāties pašām, nevis rīkot iepirkumu. Protams, ka varētu pirkt salīdzinoši lētākus mikrofonus ar vadu, bet mākslinieki nevēlas stāvēt pie šo mikrofonu statīviem vai staigāt pa skatuvi, velkot līdzi mikrofona vadu. Ir bijuši dažādi gadījumi, kad ar mikrofona vadu tiek apgāzta nošu pults, mikrofona statīvs un tamlīdzīgi,” stāsta E.Kliesmets. Direktors domā, ka šī raidīšanas frekvenču maiņa, kā dēļ jāizdod līdzekļi jaunu radiomikrofonu iegādei, kārtējo reizi ir izdevīga kādam monopolam. “Mums vēl nav jāsastopas ar tik lielu problēmu kā Liepājas teātrim, kam mikrofonu nomaiņai vajadzīgi septiņdesmit tūkstoši eiro. Ja šādu līdzekļu nav, no teātra repertuāra jāizņem gandrīz puse izrāžu,” piebilst E.Kliesmets.
Gulbenes kultūras centram ir nepieciešami 12 jauni radiomikrofoni, tāpēc jau 27.jūnija Gulbenes novada domes sēdē deputāti apstiprināja paziņojumu par radiomikrofonu sistēmas komplektu piegādi Gulbenes kultūras centram iepirkuma procedūras uzsākšanai. Tika noteikts arī piedāvājumu iesniegšanas termiņš, kurš beidzās vakar, 8.jūlijā. Plānotā līguma summa tika noteikta līdz 5350 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Nav mikrofonu, nav problēmu
Lizuma pagasta kultūras nama vadītāja Elita Dūte arī ir saprotoša, ka nāksies iegādāties divus jaunus radiomikrofonus. “Mūsu kultūras iestādei līdz šim bija divi radiomikrofoni. Vismaz tikpat arī būtu jāpērk. Cik esmu interesējusies, tad viena mikrofona komplekts, kurā ir raidītājs, radio sistēmas uztvērējs, antenas, maksā, sākot no 180 eiro. Rīkojot dažādus kultūras pasākumus, bez radiomikrofoniem tomēr iztikt nevar, lai gan jaunu iegāde saistās ar jauniem izdevumiem. Tiekoties ar citu kultūras iestāžu vadītājiem, spriedām, ka šo mikrofonu iegādi varbūt varētu veikt centralizēti,” spriež E.Dūte. Savukārt Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte bilst, ka viņas vadītajā kultūras iestādē vismaz pagaidām jaunu mikrofonu iegādes problēma nepastāvot. “Radiomikrofonu mums nav, jo līdz šim esam iztikuši bez tiem. Nav mikrofonu, nav arī problēmu. Ja radīsies vajadzība pēc bezvadu mikrofoniem, tad arī domāsim par to iegādi,” saka A.Alberte.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mikrofoni - nederīgi

Kategorijas