Labi zina, ko dara

2015. gada 10. jūlijs 00:00

2083

Novada domes izpilddirektore Guna Švika nedreb par savu krēslu

Pirmos trīs mēnešus Gulbenes novada domes izpilddirektores amatā ir aizvadījusi Guna Švika. Kādas pārdomas viņā raisījis šis laiks? Viņai ir iespēja salīdzināt savu līdzšinējo pieredzi un tagadējo, no 56 mūža gadiem pašvaldības darbā ir aizvadīti vairāk nekā 15 gadi. Jāpiebilst, ka G.Švikai ir divi maģistra grādi – inženierzinātnēs un sabiedrības vadībā.
- Ko uzskatāt par galveno uzdevumu savā darbā?
- Gulbenes novada domes izpilddirektore esmu kopš 14.aprīļa. Tātad vēl neilgu laiku. Izpilddirektora darba pienākumi ir definēti Pašvaldību likumā. Vadot izpildvaru, ir jāatbild par lēmumu realizāciju. Tas nozīmē darba organizēšanu iestādēs, struktūrvienībās pēc iespējas labāk. Izpilddirektora darbs man nav svešs, jo šādā amatā sešus gadus jau esmu strādājusi Gulbenes rajona padomē pirms administratīvi teritoriālās reformas. Tā kā novads ir izveidots bijušā rajona robežās, mana iepriekšējā darba pieredze noder. Patīk mums vai ne, bet šāds novada modelis tomēr ir veiksmīgs, jo mēs strādājam, kā jau tikām strādājuši, taču ne vairs ar 14, bet ar vienu politisko vadību. Es pārzinu novadu, pazīstu cilvēkus. Tas man palīdz darbā. Pieļauju, ka ienācējam no malas būtu šajā darbā iejusties grūtāk.
- Vai darbā mācāties no savām kļūdām?
- Katrs to dara. Arī es. Kļūdu nav tikai vienai cilvēku kategorijai – tiem, kas neko nedara. Pārējiem visiem ir kļūdas. Savas kļūdas ir jāanalizē un jālabo. Jācenšas viss vērst uz labu. Un turpmāk jāmēģina dzīvē nekļūdīties. Taču nekad nevar pilnībā garantēt, ka turpmāk vairs nebūs nevienas kļūdīšanās. Man pēdējā laikā nācies pārskatīt savu līdzšinējo darba pieredzi tādā ziņā, ka biju paradusi paļauties uz mutiski uzdotiem uzdevumiem, savstarpēji vienojoties. Mainās laiki, mainās prakse. Tagad visas norunas ir jāfiksē dokumentos. Ir sevi jāpārvar. Dokumentus ir jāraksta arvien vairāk un vairāk. Tā ir Eiropas Savienības prakse. Birokrātijas ir kļuvis vairāk. Tas prasa laiku, taču dokumentos fiksētais dod garantijas.
- Vai jums darbā ir sapņi, ko gribētu īstenot?
- Jā. Ir savāda sajūta, ka šodien atgriežamies pie agrāk jau lolotām idejām, iecerēm un izdodas saskatīt iespēju tās realizēt. Varbūt tāpēc, ka laika gaitā līdz ar pieredzes krāšanos cilvēks kļūst gudrāks, varbūt iespēju šodien ir vairāk... Lai atceramies, cik briesmīgā stāvoklī vēl nesen bija pilsētas ielas! Tagad jau liela daļa no tām ir sakārtota. Uzlabojas arī lauku ceļi pagastos.
Esmu domājusi par to, kas nepieciešams, lai mums sekmētos sapņu piepildīšana. Mums jābūt ne tikai lokālajiem patriotiem, bet ir jālepojas ar savu novadu kopumā. Vēl viens no maniem sapņiem, cerams, drīz piepildīsies. Tā ir ideja par klientu apkalpošanas centra izveidi novada domē, lai ikviens cilvēks tur varētu uzzināt, kur viņam jādodas kārtot savu jautājumu, kas tālab ir nepieciešams, kā to izdarīt vislabāk. Protams, šāds centrs šodien nav iedomājams bez mūsdienu tehnoloģijām.
- Pašvaldības amatu katalogs ir pārbaudīts praksē. Vai to vajadzēs pārskatīt?
- Šajā katalogā ir iekļauti visi tie amati, kādi šobrīd pašvaldībai ir vajadzīgi. Tas ir tiešām amatu katalogs, tas nav cilvēku katalogs. Šobrīd tajā nekāds izmaiņas nav nepieciešamas. Aktualitāte ir tā, ka ir atkal jāveic pašvaldības darbinieku ikgadējā vērtēšana, kā to paredz likums. Mēs to turpināsim darīt tāpat, kā jau tas ir ierasts. Vērtēšanu veiks gan komisija, gan es, gan domes nodaļu un pašvaldības iestāžu vadītāji. Kā tas darāms, priekšā saka likums. Arī novada deputātiem ir priekšlikumi, kā uzlabot pašvaldības darbinieku vērtēšanu. Bija ieteikums paplašināt vērtēšanas kritēriju loku. Līdz šim bija septiņi kritēriji, bet varbūt vajag vairāk. Norunājām, ka šajā sakarā priekšlikumi ir jāiesniedz līdz septembrim. Pie tā domē strādā darba grupa.
- Vai pašvaldības sētnieku un apkopēju darba normu palielināšanas mērķis bija algu fonda taupīšana?
- Nav notikusi normu palielināšana. Ir notikusi normu izlīdzināšana visā novada teritorijā. Bija pagasti, kur mums pateica: „Pie mums jau sen ir tā.” Bija arī citāda pieredze. Nupat vienas iestādes vadītājs teica, ka viņam nākšoties palielināt darbinieku skaitu. Tātad līdz šim tur sētnieki, apkopēji ir strādājuši vairāk nekā citās mūsu pašvaldības iestādēs. Tagad būs vienādas prasības. Gribam, lai uzskatīts tiktu viss, ko cilvēks dara, un lai par to viņš saņemtu atalgojumu. Sešu gadu laikā šī nav vienīgā palikusī joma, kur ir jāveic korekcijas. Ir vēl citas iestādes. Tiek veiktas analīzes. Piemēram, arī par pašvaldības grāmatvežu darbu. Vēl ir būtiski, ka vēlamies sakārtot darba līgumus, lai tie visā novada pašvaldībā būtu vienādi noformēti. Tur ir jābūt fiksētam, ko īsti katrs savā darba mūžā ir darījis.
- Ko mums dod pašvaldības sadarbība ar ārzemju partneriem?
- Mēs nevaram dzīvot kā mucā! Tas ir tikai viens aspekts. Vēl, lai realizētu kādu projekta ieceri un piesaistītu Eiropas Savienības fondu finansējumu, mums ir vajadzīgi starptautiskie partneri. Pat ir jāpaplašina šo partneru loks! Piemēram, mums būs vajadzīgi draugi Somijā, jo ir cerība startēt ar Sarkanās pils atjaunotnes projektu programmā, kur nepieciešama šāda partnerība. Vēl viens aspekts – iedzīvotāju iespēja braukt ciemos pie sadraudzības partneriem par projektu naudu. Jūlija beigās Gulbenes novada valsts ģimnāzijas skolēni aicināti braukt uz nometni Moldovā. Novada jauniešiem jau ir bijis ļoti daudz šādu iespēju. Arī senioriem. Šogad viņi ir aicināti doties atbildes vizītē uz Dāniju, jo pērn paši uzņēma pie sevis dāņu draugus.
- Pēdējā domes sēdē tika kritizēta pašvaldības 2014.gada publiskā pārskata kvalitāte.
- Pret kritiku izturos pozitīvi. Drīzāk man nepatīk lišķība, nevis kritika. Taču esmu par konstruktīvu kritiku. Laika trūkuma dēļ pēc šīs domes sēdes ar deputātiem netiku pārrunājusi konkrētāk, par ko tieši viņiem ir pretenzijas. Man palika sajūta, ka ir noticis pārpratums. Minētais dokuments tika ļoti rūpīgi sagatavots. Taču visu vienmēr vēl var uzlabot. Tam piekrītu.
- Vai mums ir jādomā par novada tēla radīšanu?
- Mums ir jāpiestrādā pie vienota stila. Tas arī notiek. Domājam par novada logo. Ir vajadzīga atpazīstamība, vienots stils. Vajag, lai mūs saredz, lai mūs saprot. Vienlaikus būtu jātop arī katra pagasta ģerbonim. Tāds ir Valsts prezidenta kancelejas ieteikums. Pagaidām savs ģerbonis ir novadam, pilsētai, Stāmerienai, Lejasciemam, Rankai un Litenei.
- Kā veicināt iedzīvotāju palikšanu novadā?
- Ar prieku un cerību tveram katru uzņēmēju ideju par jaunas ražotnes ieceri novadā. Vēl lielāks ir prieks, ja izdodas nodomu realizēt līdz galam, kā tas, piemēram, ir noticis ar SIA ”Baltic agro” graudu kaltes kompleksu, kurš, cerams, šosezon sāks darbu Gulbenes pierobežā. Jo rosīgāka kļūst uzņēmējdarbības vide, jo vairāk dzīvības, darba, attīstības. Pašvaldības pienākums ir nodrošināt infrastruktūru un atbilstošu vidi. To arī cenšamies veikt. Tomēr, kopumā runājot, lai kā mums gribētos, nav apturama iedzīvotāju aizplūšana no laukiem uz lielajām pilsētām. Visi kliedz, ka ir jārada jaunas darbavietas, bet uzņēmējus uztrauc, ka nav kvalitatīva darbaspēka. Šajā ziņā mums ir iestrādes ar Rankas arodvidusskolu, ir sadarbības idejas ar uzņēmējiem. Gribētos, lai jaunieši nemācītos „pa tukšo”, lai pēc izglītības iegūšanas viņiem būtu reāla iespēja strādāt.
- Vai varat iedomāties situāciju, ka maināt darbavietu un strādājat Latvijas otrā malā?
- Es esmu gatava tam kuru katru brīdi. Es biju gatava. Biju jau parakstījusi dokumentu, ka piekrītu to darīt. Man bija labs darba piedāvājums. Es vēl šobrīd domāju, vai es pareizi izlēmu. Varu teikt vienu – būtu grūti strādāt, ja katru dienu drebētu par savu darba vietu. Man šīs problēmas nav. Līdz ar to man tas palīdz strādāt.
- Kas ir jūsu autoritāte politikā?
- Vaira Vīķe-Freiberga! Es viņu augstu vērtēju kā sievieti, kura spēja stāvēt daudz kam pāri un parādīt mūsu Latviju pavisam citā gaismā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Labi zina, ko dara

Kategorijas