Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mūsu novads var lepoties!

Mūsu novads var lepoties!

Savā grupā – pirmajā piecniekā
Ne tikai Gulbenes novada valsts ģimnāzijas jauktajam korim “Silver” šīs nedēļas sākums bija  atbildīgs. Tāds tas bija arī Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestrim, ar kuru jau daudzus gadus strādā mūzikas pedagogs Donāts Veikšāns. Finālkonkursā, kas notika Lielajā ģildē, B grupā Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris uzrādīja ceturto labāko rezultātu, iegūstot pirmo pakāpi un Zelta diplomu.  Pūtēju orķsestru sniegumu vērtēja starptautiska žūrija, kas uzliek vēl lielākus pienākumus.
“Mūzikā nekad nav iespējams sasniegt pašu pilnību. Ar kolektīva rezultātu esam apmierināti. Ja šoreiz nekļuvām par finālskates uzvarētājiem, tas nozīmē, ka vēl ir kur tiekties. Protams, bija arī dažas nianses, kas nedaudz traucēja sniegumam. Vienmēr esmu teicis, ka bērni atbildīgās situācijās un pasākumos izdara visu to labāko, kas ir viņu spēkos,” teica D.Veikšāns. Šodien pulksten 19.00 laukumā pie Brīvības pieminekļa notiks krāšņa pūtēju orķestru defilēšanas programma. Tajā piedalīsies arī Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestra dalībnieki.

Gatavojas svētku gājienam
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā kopā ar pārējām Latvijas skolu folkloras kopām dziedāja un dejoja arī Rankas pamatskolas folkloras kopa “Dzīpariņi”, ko vada Ailita Medejse. Rancēnieši ne tikai izdziedājuši daudzas dziesmas, bet iesaistījuši dejās un rotaļās arī skatītājus.
Rīgas Latviešu biedrības namā šodien notiek tērpu skates mēģinājums un finālkonkurss, kurā piedalās Gulbenes 2.vidusskolas audzēkņi skolotājas Evitas Zālītes vadībā ar tērpu kolekciju “Gulbji atgriežas mājup”. “Šī kolekcija jau Vidzemes skatē tika atzīmēta kā viena no labākajām kolekcijām valstī, tāpēc atkal varam cerēt uz augstiem panākumiem,” saka B.Muceniece. 
Lai svētku dalībnieku gājienā “Ābēcēdē...ūvēzēžē”, kas svētdien sāksies pulksten 9.00, mūsu novada skolēnu kolektīvi izskatītos krāšņi, dalībnieku koptēlu veido Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane. “Šogad gājienam tiks izmantoti tie paši cimdu rakstu lielie karogi, kas jau bija iepriekšējos svētkos. Ja sākotnēji ir bijusi laba ideja, tad to nevajag aizmirst, bet attīstīt tālāk. Gājienā tiks nests arī transparents ar katra pagasta nosaukumu, kas turpinās cimdu rakstu tēmu. Mūsu novada gājiena sākumā, kur tiks nests Gulbenes novada karogs, tiks šiem svētkiem speciāli veidoti divi ziedu pušķi,” stāsta S.Dikmane.

Kā klājas svētku dalībniekiem?
Ja kāds no mūsu novada mazākajiem XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem mammai, piezvanot vakarā, telefona klausulē raud un pārdzīvo, ka ir projām no mājām, tad citi atkal jūtas labi, ir apmierināti un izbauda šo piedzīvojumiem pilno nedēļu.  “Dzirkstele” sazinājās ar vienu no medicīnas māsām, kas ir kopā ar svētku dalībniekiem Rīgā. Mediķe stāsta, ka daļai dejotāju ir tulznas, noberzumi vai sasitumi, pēc deju mēģinājumiem sāpot kājas, daži esot sūdzējušies par kakla sāpēm un galvassāpēm. B.Muceniece uzsver, ka kopumā problēmu nav. Bērni tiek ēdināti četras reizes dienā. Par trīs ēdināšanas reizēm gādājot valsts, bet par ceturto – pašvaldība. Ēdienkartē katru dienu esot iekļauti arī augļi – āboli, persiki, arī mušļi, kas bērniem garšojot. Dalībnieki priecājas arī par to, ka šajās dienās neesot ļoti liels karstums. B.Muceniece piebilst, ka pašiem mazākajiem dejotājiem ir ieplānots laiks arī nosnausties diendusu. Ja daļa bērnu vakaros lasa žurnālus vai min krustvārdu mīklas, tad citi spēlē šahu, čalo vai vienkārši atpūšas, jo daļai mēģinājumi sākas jau pulksten 8.00 no rīta, tādēļ jāceļas jau 6.00. Brīvajā laikā, kura gan neesot ļoti daudz, svētku dalībniekiem ir ieplānots doties uz kādu veikalu, zooloģisko dārzu, muzeju vai kinoteātri.
Sponsori svētku dalībniekiem dāvinājuši mugursomas, cepurītes, nozīmītes.
Lai gan daudzi svētku dalībnieku vecāki apmeklēs koncertu ģenerālmēģinājumus, kā arī pašus koncertus, tomēr daļa tiem sekos mājās pie televizora ekrāniem un turēs īkšķus par savējiem, lai viss izdodas!


Mīļie jauniešu svētku dalībnieki!

Bērni un jaunieši ir mūsu tautas vērtība, bez kuras valsts pastāvēšanai nav jēgas.
Tradīcijas var pārmantot, tikai rūpīgi tās kopjot, tādēļ “Latvijas dzelzceļš” kā spēcīgs un moderns infrastruktūras uzņēmums allaž ar lepnumu ir atbalstījis valstij nozīmīgus notikumus, kādi ir arī skolēnu dziesmu un deju svētki.
 Kora dziesma, kopīga deja un dziesmu svētki ir Latvijas kultūras un mūsu valsts nacionālās pašapziņas mugurkauls. Arī ceļš uz Latvijas valstiskumu  un patriotismu 19.gadsimtā sākās ar šiem svētkiem.
 Savas dzimtenes mīlestība un patriotisms Latvijā visspilgtāk izpaužas tieši dziesmā – tā ar mums bijusi gan grūtos laikos, gan priekā. Dziedot strādājam, dziedot cīnāmies, dziedot svinam!
 Visa lielā Latvijas dzelzceļnieku saime ļoti lepojas ar jums, mīļie jaunie dziedātāji un dejotāji. Ar patiesu prieku atbalstām šos svētkus un katru no jums!
 Lai skanīgas balsis un raits deju solis!