Uz skatuves patīk improvizēt

2015. gada 10. jūlijs 00:00

1265

Gints Rudzītis – divu amatierteātru aktieris

Pavasarī notikušajā Gulbenes novada amatierteātru skatē jaungulbenietis Gints Rudzītis, kurš darbojas divos amatierteātros, saņēma Zelta aktiera godu par lomu Jāņa Anerauda lugā “Juku laiki priekšpilsētā”, ko bija iestudējis Līgo pagasta amatierteātris “Vieglu garu” režisores Birutas Tropas vadībā. Ar Gintu tikāmies viņa dzimtajās mājās Jaungulbenes pagasta “Latiņās”, kuras viņš uzskata par labāko vietu pasaulē, pat nespējot iedomāties, ka varētu dzīvot lielā pilsētā vai pat ārzemēs.
Gints atzīst, ka pats ir ārkārtīgi pārsteigts par savu drosmi pirms trīs gadiem iesaistīties amatierteātrī. Turklāt nevis vienā, bet divos. Viņš darbojas arī Jaungulbenes tautas nama amatierteātrī “Kuriozs” (režisore Sarmīte Supe-Stabiņa), ar kuru kopā piedalījās arī amatierteātru skatē.

Pirmā loma - policists
“Mani izdevās pierunāt spēlēt teātri, lai gan tad, kad mācījos skolā, kategoriski atteicos kāpt uz skatuves, lai noskaitītu dzejoli. Atceros, ka vidusskolā pirms žetonu vakara saskandalēju ar klases audzinātāju Ligitu Zitāni. Man bija uzdots runāt dzeju, bet pateicu, ka to nedarīšu. Tad audzinātāja man atļāva sēdēt aiz skatuves kulisēm un priekšnesuma laikā vajadzīgajā vietā atskaņot mūziku. Tikai tā biju ar mieru kāpt uz skatuves. Karnevālos pirmās trīs masku konkursa vietas bija mūsējās. Iespējams, ka jau karnevālu laikā B.Tropa, kura savulaik vadīja arī Jaungulbenes pagasta amatierteātri, bija mani ievērojusi un paturējusi prātā,” stāsta Gints. Viņš diezgan ilgi turējies pretim režisores uzaicinājumam spēlēt teātri, tomēr beidzot uzdrošinājies to darīt. Gints atceras, ka pirmo reizi, kad kopā ar pārējiem amatierteātra aktieriem kāpis uz skatuves, juties ļoti satraukts. “Pat mēģinājuma laikā, stāvot uz skatuves, es lugas tekstā no uztraukuma nevarēju atrast savu tekstu. Tomēr pamazām pieradu. Tagad bez teātra spēlēšanas, īpaši ziemas garajos mēnešos, savu dzīvi nemaz nevaru iedomāties. Pat esmu priecīgs, ka varu darboties divos kolektīvos.” Gints atceras, ka pirmā loma, kurā nācies iejusties, bijis policista tēls, kam sekojuši vēl citi amata vīri. “Pirmā loma nebija statiska, kad man jāuznāk uz skatuves un jāstāv, izdvešot pāris vārdu, tāpēc nācās apgūt lomas tekstu. Sākumā to cītīgi darīju mājās. Visu labi zināju, bet, aizejot uz mēģinājumu, apkārtējā vide gluži kā ar slotu aizslaucīja visu, ko biju iemācījies. Nu jau gan ir tā, ka teksts labi paliek galvā,” smejas Gints.

Mēdz daudz žestikulēt
Gints bilst, ka neesot izņēmums, jo izrādes laikā nācies arī improvizēt, atceroties, kāda darbība uz skatuves notiek, bet piemirstot vajadzīgo teikumu. “Ar improvizēšanu ir tā. Visu nosaka tas, ar kādu skatuves partneri konkrētajā lugā ir jāsaspēlējas vistiešāk. Līgo amatierteātra iestudētajā lugā “Juku laiki priekšpilsētā” ar skatuves partneri Vivitu Zvirgzdiņu abi pamatīgi improvizējām. Režisore skatījās savās lapās, nesaprazdama, kur tāds teksts radies. Pamatdomu mēs saglabājām, tikai tās atklāšanai izmantojām citus vārdus. Skatītājiem, protams, tas palika nepamanīts. Tiesa, Jaungulbenes amatierteātrī, kur iestudējām franču autora lugu “Bikses”, ar teksta improvizāciju aizrauties nevarēju. Es pirms skates biju norūpējies, vai nesajuks lomu teksti, tomēr tā nenotika,” stāsta Gints. Viņš priecājas, ka režisores B.Tropa un S.Supe-Stabiņa katrai lomai pratušas piemeklēt aktieri. “Man patīk tādas lomas, kur varu daudz žestikulēt, nevis mierīgi sēdēt pie galda. Laikam jau varu nospēlēt gan pajoliņu, gan nopietnu cilvēku. Man patīk, ka, iejūtoties tēlā, nākas mainīt arī savu ārieni. Pēc izrādes “Juku laiki priekšpilsētā” noskatīšanās daudzi brīnījās, pa kuru laiku esmu paspējis tā nosirmot.” Gints uzskata, ka liela nozīme ir arī amatierteātra kolektīvam.

Lasīt lugas īpaši nepatīk
Kopā ar amatierteātriem Gints devies viesizrādēs uz Viļaku, Barkavu un citurieni. Viņš pārliecinājies, ka citur spēlēt ir vieglāk nekā savā pagastā. “Izrādes laikā es parasti skatos pāri cilvēkiem. Ja sāktu skatīties zālē, tad droši vien vietējo cilvēku skatienus būtu grūti izturēt. Kur tad pēc izrādes kritiku uzklausīt! Tas nav viegli,” smaida Gints. Viņam nepatīk lasīt lugas, lai gan tieši pēc vidusskolas beigšanas viņš iepazinis visu rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa, Raiņa, Džeka Londona daiļradi. “Skolas gados obligāto literatūru pilnībā ignorēju, tāpēc skolotāja L.Zitāne vairāk par trijnieku latviešu literatūrā arī nepiešķīra. Tomēr sacerējumu skolā varēju uzrakstīt par jebkuru tēmu. Varbūt tāpēc arī šodien rakstu dzejoļus. Pašam par brīnumu tie izdodas itin labi.” Ja ir iespējams, Gints labprāt rod iespēju noskatīties kādu teātra izrādi. Starp tām viņš labprātāk izvēlas komēdijas, lai nebūtu jānobirdina pa asarai.

Gatavo dekorācijas izrādēm
Gintam patīk kokamatniecība, tāpēc tad, kad izrādēm jāizgatavo dekorācijas, viņš šo pienākumu labprāt uzņemas. Ja tehniska aina jānovērš automašīnai, Gints aicina palīgā kaimiņu, ja kaimiņam jāizgatavo cirvja kāts, kaimiņš vēršas pie Ginta. Viņam patīk arī makšķerēt, jo netālu no “Latiņām” atrodas Ušura ezers. Savulaik Ginta mamma jokojusi, ka dēls uz ezeru dodas gluži kā uz darbu. “Man ir labi iekopts dārzs. Labprāt gatavoju ēst, konservēju. Precizitāte man nepiemīt. Ja ir cilvēki, kuri septiņreiz nomēra un vienreiz nogriež, tad es noteikti rīkojos pretēji,” saka Gints.

Vizītkarte

◆ Vārds, uzvārds: Gints Rudzītis.
◆ Dzimis: 1969.gada 11.novembrī Jaungulbenē.
◆ Mācījies: Gulbenes vidusskolā, Rīgas Politehniskajā institūtā (Rīgas Tehniskā universitāte).
◆ Darbs: matemātikas skolotājs Adulienas speciālajā internātskolā, kolhozā “Jaungulbene” un citur.
◆ Vaļasprieks: kokamatniecība, teātra spēlēšana, dzejoļu rakstīšana, darbs dārzā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uz skatuves patīk improvizēt

Kategorijas