Pamazām, bet uz priekšu!

2015. gada 10. jūlijs 00:00

3884

Oskars Kreišmanis ne tikai pats aizraujas ar ekstrēmo sportu, bet domā, kā piesaistīt arī citus

Divdesmit četrus gadus veco gulbenieti Oskaru Kreišmani noteikti pazīst un zina tie, kuri ir ekstrēmā sporta entuziasti. Viņš ir biedrības “Gulces Gēns” vadītājs. Pavisam drīz Pilsētas svētkos “Gulces Gēns” kā vienmēr organizē sportiskas aktivitātes, uz kurām ir aicināts ikviens interesents.
Dzimtā pilsēta Oskaram ir Ogre, bet, tā kā viņš tajā pavadījis vien pāris nedēļas, tad droši var teikt, ka Gulbene ir viņa pilsēta. Viņam patīk dzīvot mazpilsētā, lai gan, kā pats atzīst, ir jārēķinās ar saviem mīnusiem un plusiem. “Pluss ir tas, ka te cits citu pazīst, nav lielas cilvēku burzmas. Ir jauki aizbraukt uz Rīgu, bet labāk ir dzīvot mierīgākā pilsētā kā Gulbene,” saka Oskars, kurš ar savu entuziasmu un mīlestību pret ekstrēmo sportu, šīm sportiskajām aktivitātēm ir piesaistījis ne tikai daudzus citus interesentus, bet arī pirms aptuveni četriem gadiem nodibinājis biedrību “Gulces Gēns”. Tas bija 2011.gads. Viņš atceras, kā pirms tam ar puišiem, kuriem bijušas tādas pašas intereses, pa pilsētas stadionu braukājušies ar BMX un skeitbordu, bet viņus neapmierinājis segums un citas lietas, līdz ar to radusies doma dibināt savu biedrību, lai varētu startēt projektos, piesaistīt finansējumu, tā tiekot pie nepieciešamā inventāra.
Izrādās, ka sākumā biedrībai bija izdomāts pavisam cits nosaukums. Kāds? To vairs Oskars neatceras. Devušies uz Valmieru biedrību reģistrēt, izrādījies, ka tomēr viņu izdomātais nosaukums jau kādam bijis, līdz ar to nācās domāt citu. “Vārds “gulce” radās tāpēc, ka nākam no Gulbenes un jaunieši Gulbeni sauc par Gulci, bet “gēns” – vienkārši pieskaņojās klāt,” atceras Oskars.

Rokas nenolaida!
“Sākumā viss nenotika tik raiti, kā vēlējos. Gribējām rakstīt projektus, bet nekas neizdevās pieredzes trūkuma dēļ.
Tad sākām rīkot nelielus pasākumus. Tajā pašā gadā, kad nodibinājām biedrību, Pilsētas svētkos bija Jauniešu diena, sarunājām puišus, kuri ar riteņiem demonstrēja dažādus trikus. Tā arī pamazām sākām. Paši turpinājām un turpinām braukt ar BMX un skeitbordu, jo tas saista un vēlamies arī citus iepazīstināt ar šiem sporta veidiem un ieinteresēt. Interesentu pulciņš ar katru gadu kļūst lielāks,” stāsta Oskars un piebilst, ka jaunākajam interesentam, kurš nāk uz ielu vingrošanas treniņiem, ir seši gadi. Oskars atgādina, ka tie notiek katru nedēļu pirmdienās, trešdienās un piektdienās un ir par brīvu. Šogad trenēties nākot vairāk nekā pērn. “Bērni nāk kopā ar mammām, kuras arī labprāt iesaistās un trenējas, lai uzturētu sevi labā formā. Es pats būšu fitnesa treneris, man atlicis vien nokārtot eksāmenu. Palīgā nāk arī mana māsa Evija, kura būs topošā fizioterapeite, un viņa vingro kopā ar mammām, kā arī Jānis Losevs, kurš ir labākais ielu vingrotājs Gulbenē,” stāsta Oskars.

Iecerēto lēnām īsteno
Pa šiem četriem gadiem biedrība kaut arī pamazām, bet ir tikai augusi un attīstījusies. “Citā gadā izdarām vairāk, citā - mazāk, bet visu laiku ejam uz priekšu,” saka Oskars. Ir iecerēts apkārt teritorijai Blaumaņa ielā 46a, kur atrodas biedrības sportisko aktivitāšu vieta, uzlikt sētu, kuru palīdzējuši iegādāties sponsori. Nākotnē plānots noasfaltēt teritoriju, lai būtu āra skeitparks, strītbols, ielu futbols, florbols. “Naudu tam vajag samērā lielu, bet tas nav neizdarāms darbs. Pagaidām viss, kas iecerēts, pamazām iet uz priekšu. Un kad tiks uzliets asfalts, domājam organizēt lielākus pasākumus,” nākotnes plānus atklāj biedrības valdes priekšsēdētājs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pamazām, bet uz priekšu!

Kategorijas