Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzied, dejo, ģībst, tomēr iet gājienā

Malda Ilgaža

2015. gada 14. jūlijs 00:00

5358
Dzied, dejo, ģībst, tomēr iet gājienā

Par spīti visam, vēlas, lai šādi svētki notiktu katru gadu

Lai gan XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos šoreiz izcēlās ažiotāža ar obligāti neobligāto svētku gājienu, kam par iemeslu bija pārtrauktais ģenerālmēģinājums, kura laikā sāka ģībt bērni, starp kuriem bija arī mūsējie, tomēr šie svētki apliecināja, ka to dalībniekiem piemīt milzīga atbildība, izturība, pacietība, prieks, sajūsma, mazliet skumjas, ka viss beidzies, ārkārtīgi daudz emociju, vārdos neaprakstāms saviļņojums.
Arī Gulbenes novada dziesmu un deju kolektīvu vadītājiem un darba grupai nācās dažu minūšu laikā pieņemt lēmumu - iet svētku gājienā vai atturēties. Procentuāli lielākā kolektīvu daļa tomēr izlēma iet krāšņajā gājienā. 

Pārslodze un nepārdomāts plānojums
Gulbenes novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls apliecina, ka ģenerālmēģinājuma laikā nācies sniegt medicīnisko palīdzību arī mūsu novada bērniem, bet nesapratni par gājienu radījis komunikācijas trūkums. Ažiotāža saistībā ar gājienu sākusies būtībā jau uzreiz pēc neveiksmīgā ģenerālmēģinājuma Mežaparka Lielajā estrādē.

Bērni bija situācijas ķīlnieki
“Kolektīva vadītāju sanāksmē, kas notika ap pusnakti, mēs izrunājām visus jautājumus par to, kā notiks gājiens, un devāmies pie miera. Pulksten 2.00 naktī internetā parādījās oficiālā versija bez jebkādiem komentāriem, ka gājiens tiek atcelts. Naktī saucām atkal kopā visus kolektīvu vadītājus, lai lemtu, kā rīkoties. Lielākā daļa kolektīvu vadītāju uzskatīja, ka gājienā ir jāiet, protams, sekojot tālākajiem orgkomitejas paziņojumiem. Neilgi pirms pulksten 3.00 oficiālajā svētku mājas lapā parādījās ieraksts: “ Gājiens  ir atcelts!” Lai gan jau bija pasūtītas agrās brokastis, mēs nolēmām, ka ļausim bērniem gulēt. No rīta publiskajā vidē parādījās informācija,  ka gājienā tomēr varēs iet. Uzskatu, ka mājas lapā vajadzēja uzreiz būt informācijai, ka gājienā var iet pēc pašu izvēles principa, ka tiks nodrošināta sākotnējā gājiena norise,” situāciju klāsta A.Šķēls.
Viņš, lai precīzi noskaidrotu situāciju, devies uz ministriju, kur saņēmis apliecinošu atbildi, ka gājienā var iet. Pulksten desmitos no rīta visi mobilizējušies gājienam, lai gan bijuši dažu kolektīvu bērnu vecāki, kuri zvanījuši un bijuši kategoriski pret to, ka bērni dodas gājienā. Tādējādi viens otrs kolektīvs no tā arī atteicies. A.Šķēls uzskata, ka būtībā bērni ir bijuši situācijas ķīlnieki organizatoru rīcības dēļ. “Šis bija vissliktākās komunikācijas piemērs!” uzskata A.Šķēls.

Lejasciema vidusskolas direktore Ineta Maltavniece stāsta, ka no iešanas gājienā atteikušies, jo, uzzinot par šo iespēju pēdējās minūtēs, vairs neesot paspējuši saposties. “Bērni paši arī nevēlējās. Divām meitenēm joprojām reiba galva. Vecāki gan drusku pārmeta, ka neesam gājuši gājienā. Toties svētku noslēguma koncertā guvām ārkārtīgi daudz pozitīvu emociju. Koris šādā sastāvā uz svētkiem brauca pirmo reizi. Protams, tad, kad ģenerālmēģinājumā sakās ģībšana, visiem sākās histērija,” saka I.Maltavniece.  

Pārslodze un nepārdomāts plānojums
Nodaļas izglītības metodiķe Baiba Muceniece uzskata, ka dziedātājiem bijusi ārkārtīga pārslodze un nepārdomāts koru mēģinājumu plānojums. “Ja dejotājiem bija atpūtas pauzes, tad dziedātājiem to nebija. Pavadīt garas stundas uz kājām pat pieaugušam cilvēkam nav pa spēkam, kur nu vēl bērniem,” saka B.Muceniece. Gulbenes vidusskolas direktora vietniece Iveta Zvaigzne gan mēģinājumos, gan arī ģenerālmēģinājumā bija kopā ar dziedātājiem. Viņa stāsta, ka koristiem mēģinājumi sākušies deviņos no rīta, bet pusstundu pirms tam jau sākusies stāšanās pa kolonnām. Mēģinājumi beigušies pussešos vakarā.  Pusdienlaikā bijis pusotras stundas pārtraukums. “Mēģinājumos bērni tā nepakļāvās diriģentu prasībām un diezgan bieži sēdēja, šo to ieēda, pastaigājās, bet ģenerālmēģinājumā – bērni bija ļoti atbildīgi. Viņi vairs nesēdēja, bet stāvēja. Ūdens, protams, visiem bija līdzi. Stāvēšana arī bija diezgan nogurdinoša, jo ģenerālmēģinājumā pirms sešiem kā iestājāmies savā kolonnā, tā arī visu laiku stāvējām. Sēdēšanas pauzes bija ļoti īsas, jo, arī uznākot dejotājiem vai orķestriem, korim arī bija jāiesaistās ar kustībām. Noslēguma koncertā no ģenerālmēģinājuma mācījās un koristiem atļāva vairāk sēdēt,” stāsta I.Zvaigzne. 
Arī I.Maltavniece domā, ka dejotājiem un dziedātājiem mēģinājumi varēja sākties mazliet vēlāk, lai nebūtu bērniem jāceļas jau sešos no rīta. Arī mēģinājumi varētu būt mazliet īsāki. 
Gulbenes novada valsts ģimnāzijas jauktā kora “Silver” koncertmeistars Guntars Eniks arī pats palīdzējis vienam no mūsu novada dziedātājiem nokļūt līdz medicīnas punktam. “Teltī bija vietas aptuveni 10 bērniem, bet tobrīd es tur saskaitīju vismaz 16. Ik pa minūtei uz telti kādu bērnu atnesa mediķi, apsargi, paši skolēni. Sākās haoss. Manuprāt, tā bija masu psihoze, aukstums, kā arī bērnu neizgulēšanās pašu vainas dēļ. Mēģinājumi bija gari. Bērni arī neēda. Pat “Silver” kora puiši gāja nost no estrādes, sakot, ka kļūst slikti, redzot, ka visi ģībst. Vaina jāuzņemas visiem. Arī pedagogiem,” uzskata G.Eniks.

Sviestmaizes izmet miskastē
G.Eniks stingri vērsies pret kora dziedātājiem un pārējiem dalībniekiem, norādot, ka ir kārtīgi jāpaēd. “Vienmēr bulciņas palika pāri, bet pēc aizrādījuma tās tika apēstas. Ēdiens svētku dalībniekiem bija garšīgs, bet ne visi bērni ēd griķu vai kādu citu biezputru. Bija puiši, kuri apēda pat trīs porcijas, bet meitenes – ne. Daudzi mājās ir pieraduši pie citas pārtikas. Varbūt lielajiem dejotājiem arī bija lielāka apetīte,” saka G.Eniks. Savukārt A.Šķēls novērojis, ka pusdienās bieži vien zupa palikusi pāri. Tie, kuri vēlējušies, to varējuši uzsildīt un ēst papildus arī vakariņās. Varēts dabūt papildporcijas.
Kāda Gulbenes iedzīvotāja “Dzirkstelei” pirmdienas rītā sūdzējās, ka atkritumu tvertnēs, kas atrodas pie Gulbenes kultūras centra, viņa pamanījusi izmestas maizītes, kas tika dotas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem. “Tā nebija tikai plika maize! Tā bija saldskābā maize, uz kuras bija gan šķiņķa šķēle, gan arī siers. Tā ir nekaunība – šādi rīkoties! Izmest ēdienu miskastē! Un pēc tam izgāž tikai negāciju uz svētku organizatoriem, ka negaršīgi baro un ka nav bijis ko ēst,” sašutusi iedzīvotāja.  

Novads spēj priecāties
Gulbenes kultūras centra deju kopas “Sauleszaķis” dalībniecei Ligitai Baltaisbrencei no Stāmerienas šie jau bija trešie svētki, tāpēc viņa zināja, kas tajos sagaida. “Es ļoti gaidīju svētkus. Man tie ārkārtīgi patika. Viss bija labi! Atmosfēra bija vārdos neaprakstāma. Ja pirmajās dienās rītos bija grūtāk piecelties, tad vēlāk jau sākām saplānot savu laiku. Dažādi pasākumi jau notika arī bez tiem mēģinājumiem, tāpēc vakaros sanāca gulēt iet tā pavēlāk. Man agrā celšanās problēmas nesagādāja. Arī ēdināšana bija ļoti laba. Dzirdēju, ka daži sūdzas, bet es biju apmierināta. Kad uzzinājām, ka gājiens atcelts, visi bijām vīlušies, jo ļoti to gaidījām, bet tad, kad uzzinājām, ka varam iet, visi uzreiz piekritām. Ja var iet gājienā, šo iespēju nedrīkst palaist garām!” saka L.Baltaisbrence.
Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestra dalībniecei Dārtai Putnei šie bija pirmie svētki, tāpēc viņai viss bijis neierasti, bet ļoti labi. Dārta stāsta, ka netraucējusi ne agrā celšanās, ne arī ilgās mēģinājumu stundas. Viņa līdz ar citiem bijusi priecīga, uzzinot, ka orķestris tomēr ies gājienā. “Vienīgi sausajās pusdienās, kas dažreiz tika dotas līdzi, varēja viss būt vismaz divreiz vairāk, jo bija tikai desa, divas maizes un salvetes,” stāsta meitene. To atzina arī koristi.
A.Šķēls pauž apbrīnu dejotāju lielajai izturībai, tam, ar kādu sajūsmu un prieku viņi atgriezušies pēc koncerta. “Tērpu un pastalu žāvēšana, gatavošanās koncertiem, tas viss mobilizēja gan kolektīvus, gan to vadītājus, gan pavadošās personas. Šie svētki pierādīja, ka mūsu novads spēj tikt ar visu galā un spēj priecāties. To pierādīja gan svētku noslēguma koncerts, gan gājiens. Novads var lepoties ar saviem kolektīviem un to vadītājiem! Mēs radīsim iespējas, kā visiem vēlreiz pateikt paldies par visu,” saka A.Šķēls.