Arī Emzes parkā jāpļauj ziedošie latvāņi

2015. gada 16. jūlijs 00:00

302

Arī Emzes parkā jāpļauj ziedošie latvāņi

Ivars Kupčs: Novada domei tomēr ir jārīkojas drošāk un izņēmuma gadījumos jālikvidē latvāņi arī privātajās zemēs

Latvāņi sāk ieņemt pat Emzes parku. Visticamāk, šo augu putni ir ievazājuši no blakus esošajiem privātajiem zemes īpašumiem, kur ar šo problēmu neliekas zinis jau gadiem ilgi. Uzzinot no “Dzirksteles”, kur parku sākuši apdraudēt latvāņi, Gulbenes pilsētas Labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte sola nekavējoties tur norīkot strādāt savus darbiniekus.
Šodien, 16.jūlijā, Gulbenes novada domē kopā sanāks latvāņu izplatības ierobežošanas darba grupa, kura pārrunās situāciju pilsētā un pagastos un vienosies par turpmāko pasākumu plānu. Kopš 25.jūnija ir mainījies šīs darba grupas sastāvs. Tagad šo veidojumu vada novada domes Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Alvils Pētersons. Grupas sastāvā ir arī novada pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu pildītājs Mārtiņš Didrihsons-Linards.

Pietiek ar vienu ziedu cepuri, lai...
Novada domes deputāts, latvāņu apkarošanas darba grupas loceklis Ivars Kupčs “Dzirkstelei” pauž bažas, ka latvāņi spiežas arī pašvaldības pārziņā esošajos zemes īpašumos. Viņaprāt, novada domei tomēr ir jārīkojas drošāk un izņēmuma gadījumos jālikvidē latvāņi arī privātajās zemēs, ja tie sāk apdraudēt pašvaldības īpašumu, sevišķi jau tādu dārgumu kā pilsētas parkus. Pietiekot pat ar vienu šāda auga cepuri parka malā, lai būtu pamatotas bažas par sēklu tālāko izplatību. “Apkarošana jāveic laikus, nevis tagad, kad augam jau ir ziedu cepures. Turklāt tagad latvānis ir jau ļoti indīgs, to novākt ir kļuvis grūtāk,” prāto deputāts.
Tajā pašā laikā I.Kupčs atzīst, ka novadā latvāņu apkarošana jāturpina vēl ļoti daudzās vietās. “Bija jau izsludināts arī Zemkopības ministrijas konkurss par latvāņu apkarošanu, bet ne ar ko īpašu tas nebeidzās. Labākais latvāņu apkarošanas variants joprojām ir regulāra pļaušana – gadā vismaz divas vai trīs reizes. Svarīgi ir neļaut latvāņiem uzziedēt. Šis augs ir viltīgs. Pēc nopļaušanas tas atkal dzen ziedu un jau pie pašas zemes. Par katru cenu latvānis cenšas ziedēt otrreiz,” stāsta I.Kupčs.

Iedzīvotājiem pašiem savas metodes
I.Kupčam ir personīgā pieredze šā auga apkarošanā, kas pirms kāda laika bija centies ieņemt apkārtni pie deputāta lauku mājām. Palīdzējusi regulāra pļaušana un sadarbošanās ar kaimiņiem. Tagad apkārtnē esot vairs pa retam latvānim. Taču nākotne esot neziņā tīta. Tas tāpēc, ka valstī ir mainījušies nosacījumi, lai saņemtu vienoto platību maksājumu par pļavām. Tagad zāle tur ir jānogana vai jānopļauj un jānovāc līdz 15.augustam. Nav atļauta smalcināšana vai zāles atstāšana uz lauka vālos, kā varēja rīkoties līdz šim. “Nopļautās zāles novākšana ir sarežģītāka. Ar bažām skatos, ka kaimiņi savā zemē zāli nav pļāvuši, un es nezinu, vai viņi vispār pļaus,” saka I.Kupčs.
“Dzirkstele” ne reizi vien ir rakstījusi un rādījusi, kā ar latvāņiem cīnās novada iedzīvotāji. Neparastu metodi savā apsaimniekojamajā zemē piekopj gulbeniete Inese Indzere. Viņa nolēmusi izmēģināt metodi, ar melnu plēvi noklājot vietas, kur aug latvāņi. “Pirms tam latvāņu sakni sadursta un saber sāli,” skaidro I.Indzere. Cik efektīva ir tāda metode, to rādīs laiks.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Arī Emzes parkā jāpļauj ziedošie latvāņi

Kategorijas